Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 19. jūlijs

Galvenie rezultāti

Lauksaimniecība

Prezidentvalsts Slovēnijas prioritātes

Slovēnijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrs Jože Podgoršeks (Jože Podgoršek) iepazīstināja ar prezidentvalsts prioritātēm lauksaimniecības un zivsaimniecības jomā. Šīs prioritātes ietver ES mežsaimniecības stratēģiju, ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku attīstību (digitalizāciju, demogrāfiskās problēmas un sieviešu lomu), lauksaimnieku stāvokļa uzlabošanu pārtikas piegādes ķēdē, biodaudzveidību un pārtikas marķēšanu (tostarp attiecībā uz medus maisījumiem). Prezidentvalsts arī centīsies pabeigt darbu pie būtiskākajiem pašreizējiem leģislatīvajiem dosjē, tostarp pie zivsaimniecības kontroles regulas un kopējās lauksaimniecības politikas reformas.

Mums priekšā ir daži aizņemti mēneši, taču mēs esam gatavi izaicinājumiem un iespējām, ko sniegs Padomes prezidentūra. Mēs esam apņēmušies virzīties uz priekšu stratēģijas "No lauka līdz galdam" īstenošanā, nodrošinot ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un izstrādājot ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz lauku apvidiem. Turklāt mēs esam apņēmības pilni nodrošināt noteiktību ES lauksaimniekiem, noslēdzot kopējās lauksaimniecības politikas reformu pirms mūsu pilnvaru termiņa beigām.

Jože Podgoršeks, Slovēnijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrs

Rīcības plāns bioloģiskās lauksaimniecības jomā

Ministri pauda atbalstu gan Komisijas Rīcības plānam, kā attīstīt bioloģisko ražošanu, gan Padomes secinājumiem par šo plānu. Daudzas delegācijas uzstājās, lai uzsvērtu vairākus plāna aspektus, tostarp nepieciešamību palielināt pieprasījumu pēc bioloģiskajiem produktiem, palielinot patērētāju informētību un mudinot valsts iestādes, piemēram, skolas, piedāvāt bioloģisko pārtiku savās ēdnīcās. Vairākas dalībvalstis arī uzsvēra dalībvalstu atšķirīgos sākumpunktus un nepieciešamību ņemt vērā šīs atšķirības.

Saskaņā ar Eiropas zaļā kursa stratēģiju "No lauka līdz galdam" Eiropas Komisija izvirzījusi mērķi panākt, ka "līdz 2030. gadam vismaz 25 % no ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā un ka būtiski pieaug bioloģiskās akvakultūras īpatsvars". Lai sasniegtu šo mērķi un palīdzētu bioloģiskās ražošanas nozarei pilnībā realizēt savu potenciālu, Komisija ir nākusi klajā ar rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā Eiropas Savienībā.

• Rīcības plāns bioloģiskās lauksaimniecības jomā (Eiropas Komisija)
• Projekts – Padomes secinājumi par rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā

Ar tirdzniecību saistīti lauksaimniecības jautājumi

Komisija informēja ministrus par lauksaimniecības jautājumiem saistībā ar tirdzniecību, tostarp par Covid-19 krīzes un Brexit ietekmi, jaunākajām norisēm ES tirdzniecības attiecībās ar ASV un notiekošajām sarunām par jauniem brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Austrāliju, Čīli un Jaunzēlandi. Tika apspriestas arī jaunākās norises PTO sarunās par lauksaimniecību, ņemot vērā gaidāmo PTO ministru konferenci. Vairākas delegācijas uzstājās, lai apspriestu tādus jautājumus kā nepieciešamība nodrošināt to, ka lauksaimniecības produktu imports no trešām valstīm dzīvnieku labturības un vides pasākumu ziņā atbilst tādiem pašiem standartiem kā ES produkti, pārredzamības veicināšanas nozīme lauksaimniecības produktu tirdzniecībā un nepieciešamība Eiropas Savienībai noteikt globālu standartu attiecībā uz vidiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu lauksaimniecību.

Citi jautājumi

Iniciatīva "Neturi būrī!"

Ministri apsprieda ES reakciju uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) "End the Cage Age" ("Neturi būrī!"). Šīs kampaņas, kas saņēma 1,4 miljonus parakstu no visas ES, mērķis ir aizliegt tādu lauksaimniecības dzīvnieku ievietošanu sprostos kā vistas, truši, zosis, pīles, cūku mātītes un teļi. Lai gan daudzas delegācijas pauda atbalstu šai iniciatīvai, tās arī norādīja, ka šāds solis varētu negatīvi ietekmēt lauksaimniekus gan attiecībā uz pārkārtošanās izmaksām, gan konkurētspējas zudumu salīdzinājumā ar trešām valstīm. Tādēļ tās aicināja Komisiju veikt pilnīgu iniciatīvas ietekmes novērtējumu, kā arī nodrošināt finansējumu tiem lauksaimniekiem, kuri atsakās no sprostu sistēmām. Visbeidzot, viņi norādīja, ka lauksaimniecības produktiem, kas importēti no trešām valstīm, nepieciešams piemērot tādus pašus dzīvnieku labturības standartus.

Tajā pašā sesijā ministri apsprieda arī divus citus ar dzīvnieku labturību saistītus jautājumus  – gailēnu nogalināšana olu nozarē un centieni visās dalībvalstīs standartizēt tītaru labturības noteikumus. Daudzas delegācijas pauda atbalstu šīm iniciatīvām, vienlaikus uzsverot arī nepieciešamību visus pasākumus balstīt uz jaunākajiem zinātniskajiem datiem un nodrošināt, ka imports no trešām valstīm atbilst vieniem un tiem pašiem standartiem.

Šodien ministri reaģēja uz ES iedzīvotāju vēlmēm, paužot atbalstu aizliegumam ievietot sprostos lielu skaitu lauksaimniecības dzīvnieku sugu. "Mēs atbalstām Komisijas lēmumu sagatavot šīs iniciatīvas ietekmes novērtējumu, pamatojoties uz pētījumu par to, kādas vidiskās un sociālekonomiskās sekas radīs atteikšanās no sprostiem, kurā tiks ņemti vērā ieguvumi no dzīvnieku labturības viedokļa, ES lauksaimniecības nozares (tostarp mazo saimniecību) sociālās un ekonomiskās vajadzības, starptautiskās tirdzniecības dimensija un vidiskie aspekti." Jože Podgoršeks, Slovēnijas lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas ministrs

• Komisijas sniegta informācija par EPI "End the Cage Age" ("Neturi būrī!")

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Citi jautājumi sadaļā "Citi jautājumi"

Vairākas delegācijas informēja ministrus par jautājumiem, kas saistīti ar ekstrēmiem laikapstākļiem un citiem jautājumiem, kas ietekmē Eiropas lauksaimniecību. Starp tiem bija spēcīgo salnu ietekme uz olīvkokiem Grieķijā, nesen notikušais dabas ugunsgrēks Kiprā, neseno plūdu sekas vairākās dalībvalstīs, augstās barības cenas un to ietekme uz lopkopības nozari, ieguldījumu nozīme biškopībā un nesenais Āfrikas cūku mēra uzliesmojums mājas cūku populācijā Vācijā.

Delegācijām pusdienu laikā ar videokonferences starpniecību pievienojās arī Amerikas Savienoto Valstu lauksaimniecības sekretārs Toms Vilsaks (Tom Vilsack). Apspriesto tematu starpā bija klimatrīcība, ilgtspējīgas pārtikas sistēmas un gaidāmais Apvienoto Nāciju Organizācijas samits par pārtikas sistēmām Ņujorkā.