"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 15. novembris
Galvenie rezultāti
Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam
ES dalībvalstu lauksaimniecības ministri pieņēma Padomes secinājumus par jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam. Šī stratēģija ir viens no Eiropas zaļā kursa pamatelementiem, tās pamatā ir ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija, un tā būs būtiska daļa no centieniem līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %.
Secinājumos Padome atzīst mežu būtisko nozīmi ES pārejā uz zaļu, klimatneitrālu un konkurētspējīgu aprites bioekonomiku. Ministri pauda gandarījumu par jaunās stratēģijas uzsvaru uz to, lai veicinātu ilgtspējīgi ražotus koksnes produktus, un par ierosinājumu izveidot jaunu partnerību mežsaimniecības pētniecības un inovācijas jomā.
Tomēr Padome arī uzsvēra, ka ir jāpanāk līdzsvars starp ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas vides, sociālajiem un ekonomiskajiem aspektiem, kā arī to, cik svarīgi ir respektēt valstu kompetenci mežsaimniecībā un mežu apsaimniekošanā. Tika uzsvērts arī tas, ka ir svarīgi iekļaut starptautisku dimensiju, kuras mērķis ir ierobežot globālo atmežošanu.
Slovēnija kā viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā vienmēr ir atzinusi ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi. Šodien pieņemtie secinājumi atspoguļo vajadzību visām ieinteresētajām personām sadarboties un pieņemt līdzsvarotu pieeju, lai risinātu nepieredzētās problēmas, ar kurām saskaras mūsu meži, vienlaikus aizsargājot kopienas, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no meža resursiem.
Jože Podgoršeks, Slovēnijas lauksaimniecības ministrs
Pamatojoties uz Komisijas un dalībvalstu sniegto informāciju, ministri apmainījās viedokļiem par situāciju lauksaimniecības produktu tirgū. Lai gan ES lauksaimniecības pārtikas nozare kopumā labi darbojas, dalībvalstis uzsvēra vairākas problēmas, jo īpaši enerģijas, ražošanas un lopbarības izmaksu pieauguma ietekmi uz lauksaimniecību. Lietuvas delegācija arī četrpadsmit delegāciju vārdā iepazīstināja ar kopīgu deklarāciju, kurā prasīti Tirgus kopīgās organizācijas regulā paredzētie steidzamie ārkārtas ES atbalsta pasākumi cūkgaļas nozarei. Tika apspriesti arī tādi jautājumi kā laikapstākļu ietekme, veterinārās slimības, piemēram, Āfrikas cūku mēris un putnu gripa, un turpmāk iespējamie traucējumi tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Zivju krājumi, kas ir kopīgi ar Apvienoto Karalisti
Pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju, ministri apmainījās viedokļiem par progresu, kas gūts konsultācijās par zvejas iespējām 2022. gadā attiecībā uz zivju krājumiem, kas ir kopīgi ar Apvienoto Karalisti. Ministri sniedza Komisijai politiskas norādes par nostāju, kas ES jāieņem šajās pašlaik notiekošajās sarunās.
Pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir noteikts, ka ES un Apvienotās Karalistes apspriešanās par kopīgiem zivju krājumiem notiks katru gadu saskaņā ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu. Padomes uzdevums ir sniegt Komisijai norādījumus par ES nostāju apspriedēs, vienlaikus arī regulāri saņemot jaunāko informāciju par sarunu gaitu.
ES nedēļa, kas veltīta apputeksnēšanas jautājumiem
Prezidentvalsts informēja ministrus par 27.–30. septembrī notikušo 2021. gada ES nedēļu, kas veltīta apputeksnēšanas jautājumiem. Šajā četru dienu pasākumā piedalījās referenti no Komisijas, Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārvaldes iestādēm, kā arī akadēmisko aprindu un NVO pārstāvji. Šajā pasākumā tika izskatīti veidi, kā pastiprināt ES darbību, lai līdz 2030. gadam apputeksnētāju skaita samazināšanos vērstu pretējā virzienā. Ierosinātajos ieteikumos cita starpā bija minēts, ka ir jāuzlabo saziņa un starpnozaru dialogs ES un valsts līmenī, tostarp, iesaistot svarīgākās ieinteresētās personām un pilsonisko sabiedrību.
Šā pasākuma ietvaros Komisija organizēja darbsemināru "ES pasākumi apputeksnētāju labā lauksaimniecības ainavās", kurā piedalījās svarīgākās ieinteresētās personas, kas pārstāvēja lauksaimniecības nozari, vides aizsardzības iestādes, valsts iestādes un pilsonisko sabiedrību. Darbseminārā tika izstrādāti vairāki konkrēti politikas priekšlikumi, kas varētu būt noderīgi dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem.
Bišu un savvaļas apputeksnētāju aizsardzība ir svarīga prezidentvalsts Slovēnijas prioritāte, un mēs esam gandarīti par šā darbsemināra pozitīvo iznākumu. Mēs esam pārliecināti, ka ierosinātie priekšlikumi dalībvalstīm noderēs KLP stratēģisko plānu izstrādē.
Jože Podgoršeks, Slovēnijas lauksaimniecības ministrs
Citi darba kārtības punkti
Sanāksmes laikā ministri no Komisijas saņēma informāciju par neseno konferenci "No lauka līdz galdam", ārkārtas rīcības plānu par pārtikas apgādi un nodrošinātību ar pārtiku un 12. PTO Ministru konferenci. Delegācijas arī sniedza informāciju par vulkāna aktivitāti Palmā, par jautājumiem, kas saistīti ar brūno lāču un vilku populācijām dažos reģionos, un par KLP stratēģiskajiem plāniem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Slovēnija kā viena no mežiem bagātākajām valstīm Eiropā vienmēr ir atzinusi ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas nozīmi. Šodien pieņemtie secinājumi atspoguļo vajadzību visām ieinteresētajām personām sadarboties un pieņemt līdzsvarotu pieeju, lai risinātu nepieredzētās problēmas, ar kurām saskaras mūsu meži, vienlaikus aizsargājot kopienas, kuru iztikas līdzekļi ir atkarīgi no meža resursiem.
