"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Konkurētspējas padome (iekšējais tirgus un rūpniecība), 2021. gada 29. septembris
Galvenie rezultāti
ES iekšējā tirgus un rūpniecības ministri tikās Briselē, lai apspriestu atjaunināto industriālo stratēģiju un labāka regulējuma programmu.
Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %" no industriālās perspektīvas
Padome apsprieda jaunās klimata un enerģētikas paketes ietekmi uz ekonomiku un rūpniecību.
Kopumā ministri bija vienisprātis, ka cenas ziņā pieejama dekarbonizēta enerģija ir viens no priekšnoteikumiem tam, lai pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %" gūtu panākumus. Ministri uzsvēra, ka liela nozīme piemīt ierosinātajam oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (CBAM), kam būtu jānovērš oglekļa emisiju pārvirzes risks. Vairākas delegācijas norādīja uz problēmām, ko pakete izraisa autobūves nozarei, un bija vienisprātis, ka zaļā pārkārtošanās nedrīkstētu palielināt slogu MVU.
Esmu gandarīts, ka dalībvalstis atzina, ka sarunās par paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" Konkurētspējas padomes viedokļi būtu jāņem vērā. Tai būtu cieši jāuzrauga zaļā pārkārtošanās un debates saistībā ar paketi un tās ietekme uz ES ekonomiku un ES rūpniecību un regulāri jāpievēršas šiem jautājumiem. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka saskaņotie pasākumi ir samērīgi un nekaitē ES konkurētspējai un izaugsmei.
Zdravko Počivalšeks, Slovēnijas ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrs
Ministri apsprieda uzņēmumu lielākās problēmas un perspektīvas, kas izriet no klimata paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" un pārejas uz klimatneitralitāti. Ministri apsvēra arī iespējamos risinājumus, lai nodrošinātu ES ekonomikas taisnīgu, konkurētspējīgu un zaļu pārkārtošanos līdz 2030. gadam un vēlāk.
Ministri rīkoja politikas debates par nākotnes vajadzībām atbilstošu politiku ES konkurētspējas uzlabošanai un turpmākai vienotā tirgus stiprināšanai, kas ir daļa no labāka regulējuma programmas.
Labāks regulējums ir bijusi ES politikas prioritāte vairākus gadus un ir Slovēnijas prezidentūras prioritāte, tādēļ es atzinīgi vērtēju faktu, ka šis temats bija šodienas darba kārtībā. Lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, mums nepieciešams tāds tiesiskais regulējums, kas ir balstīts uz pierādījumiem, labvēlīgs inovācijām un nākotnes vajadzībām atbilstošs. Gala rezultātā tas sniegs ieguldījumu Eiropas atveseļošanā.
Boštjans Koritniks, Slovēnijas valsts pārvaldes ministrs
Debašu laikā ministri uzsvēra, cik nozīmīgs ir skaidrs, saskaņots un nākotnes vajadzībām atbilstošs tiesiskais regulējums, ko šajos pandēmijas un ekonomikas atveseļošanas laikos viņi uzskata par ļoti būtisku. Ministri norādīja, ka ir nepieciešami augstas kvalitātes tiesību akti, un apsprieda Komisijas ierosināto principu "viens pieņemts – viens atcelts".
Komisija ziņoja par Vienotā tirgus noteikumu izpildes panākšanas darba grupas (SMET) veiktajiem pasākumiem. SMET ir viens no galvenajiem komponentiem rīcības plānā vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei, kuru pieņēma 2020. gada martā kā daļu no Eiropas Industriālās stratēģijas.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Grieķijas delegācija ministrus informēja par ministru kopīgo deklarāciju par inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu Eiropas Savienībā. Itālijas, Kipras un Luksemburgas delegācijas atbalsta minēto deklarāciju.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Prezidentvalsts Slovēnija informēja Padomi par pašreizējo stāvokli attiecībā uz Vienotās patentu tiesas izveides nolīguma (UPCA) un UPCA Protokola par provizorisku piemērošanu ratifikāciju valstīs.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Esmu gandarīts, ka dalībvalstis atzina, ka sarunās par paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %" Konkurētspējas padomes viedokļi būtu jāņem vērā. Tai būtu cieši jāuzrauga zaļā pārkārtošanās un debates saistībā ar paketi un tās ietekme uz ES ekonomiku un ES rūpniecību un regulāri jāpievēršas šiem jautājumiem. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu, ka saskaņotie pasākumi ir samērīgi un nekaitē ES konkurētspējai un izaugsmei.
Labāks regulējums ir bijusi ES politikas prioritāte vairākus gadus un ir Slovēnijas prezidentūras prioritāte, tādēļ es atzinīgi vērtēju faktu, ka šis temats bija šodienas darba kārtībā. Lai veicinātu konkurētspēju un izaugsmi, mums nepieciešams tāds tiesiskais regulējums, kas ir balstīts uz pierādījumiem, labvēlīgs inovācijām un nākotnes vajadzībām atbilstošs. Gala rezultātā tas sniegs ieguldījumu Eiropas atveseļošanā.