"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Konkurētspējas padome (iekšējais tirgus un rūpniecība), 2021. gada 25. novembris
Galvenie rezultāti
Digitālo tirgu akts
Padome vienprātīgi vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu Digitālo tirgu aktam, kura mērķis ir radīt vienlīdzīgus digitālos konkurences apstākļus ar skaidrām tiesībām un pienākumiem lielām tiešsaistes platformām.
Panākot Padomē vienošanos gan par Digitālo tirgu aktu, gan par Digitālo pakalpojumu aktu, esam izpildījuši vienu no mūsu prezidentūras galvenajām prioritātēm. Uzskatām, ka mēs, proti, Eiropas Savienība, rādām piemēru saistībā ar digitālā tirgus regulējumu, kas radīs konkurētspējīgāku digitālo telpu un taisnīgāku uzņēmējdarbības vidi.
Zdravko Počivalšeks, Slovēnijas ekonomikas attīstības un tehnoloģiju ministrs
Ministri uzsvēra Digitālo tirgu akta nozīmi un norādīja, ka ir jāreglamentē lielas tiešsaistes platformas un ka ir vajadzīgs priekšlikums, kas nodrošina juridisko noteiktību un atbilst nākotnes prasībām.
Dažas dalībvalstis uzsvēra, ka nevēlas, lai šis priekšlikums tiktu vājināts sarunās ar Eiropas Parlamentu, un lielākā daļa ministru atbalstīja Eiropas Komisiju kā vienīgo regulas izpildes nodrošinātāju. Daudzas delegācijas minēja arī to, cik svarīgi ir ļaut MVU ieviest savus jauninājumus tirgū un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem.
Ministri kopumā piekrita, ka priekšlikums ir taisnīgs un līdzsvarots kompromiss, ar ko nosaka spēcīgas pilnvaras sarunām ar Eiropas Parlamentu, kuras ir plānots sākt 2022. gadā.
Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz digitālo pakalpojumu akta priekšlikumu. Digitālo pakalpojumu akta galvenais mērķis ir pasargāt lietotājus no nelikumīgām precēm, satura un pakalpojumiem un aizsargāt viņu pamattiesības tiešsaistē. Priekšlikums arī modernizē daļu no 2000. gada direktīvas par e-komerciju.
Digitālo pakalpojumu akts būtiski mainīs ES digitālo telpu, radot drošāku un taisnīgāku tiešsaistes telpu ES iedzīvotājiem. Šis priekšlikums – kopā ar Digitālo tirgu aktu – ir Eiropas Digitālās stratēģijas pamatā, un mēs esam pārliecināti, ka tas atjaunos iedzīvotāju uzticēšanos un palielinās patērētāju aizsardzību.
Marks Boriss Andrijaničs, Slovēnijas digitālās pārveides ministrs
Atklātās sēdes laikā ministri pauda atbalstu priekšlikumam un uzsvēra, cik būtiska nozīme ir drošākai digitālajai telpai, kuras pamatā ir princips "kas ir nelikumīgs bezsaistē, būtu uzskatāms par nelikumīgu arī tiešsaistē".
Uzsverot inovācijas nozīmīgumu un to, ka ir ātri jāreaģē, vienlaikus nodrošinot kvalitāti, ministri kopumā vienojās, ka teksts ir līdzsvarots kompromiss.
Lielākā daļa dalībvalstu atzinīgi vērtēja nepilngadīgo personu pastiprinātu aizsardzību, un vairākas dalībvalstis uzsvēra, cik nozīmīgs ir izcelsmes valsts princips.
Šī vispārējā pieeja kalpos par pamatu sarunām ar Eiropas Parlamentu, kuras ir plānots sākt 2022. gadā.
Ministri rīkoja politikas debates par Eiropas atveseļošanas plānu. Viņi apsprieda pašreizējo stāvokli dalībvalstu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanā, kā arī pieejas plānu sagatavošanai.
Ministri izskaidroja problēmas, ko tie paredz minēto plānu īstenošanā, piemēram, pašreizējo piegādes trūkumu pusvadītāju un izejvielu jomā, kā arī pašreizējo trūkumu darba tirgū. Daudzas dalībvalstis pauda gandarījumu par gaidāmo Eiropas Komisijas Mikroshēmu aktu un priekšlikumu otram IPCEI mikroelektronikas jomā.
Eiropas Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par paziņojumu par konkurences politiku, kurai vajadzētu būt piemērotai jauno problēmu risināšanai. Šo konkurences politikas pārskatu Eiropas Komisija pieņēma 18. novembrī. Tajā izklāstīts ieguldījums, ko konkurences politika un tās pārskatīšana sniedz saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un noturīgu vienoto tirgu.
Prezidentvalsts Slovēnija sniedza jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli ar klimatu saistīto tiesību aktu priekšlikumu paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" dažādo elementu izskatīšanā.
Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ir savstarpēji saistītu priekšlikumu kopums, ko Komisija pieņēma 14. jūlijā ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %.
Konkurētspējas padomei ir būtiska loma, lai nodrošinātu, ka ES sasniedz paketē ierosināto mērķu vērienīgumu, par ko ir panākta vienošanās, un tā varētu sniegt norādes, pievēršoties uzņēmumu problēmām un iespējām, kas izriet no pārkārtošanās uz klimatneitralitāti.
Direktīva attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu
Prezidentvalsts Slovēnija nāca klajā ar progresa ziņojumu par priekšlikuma, kas saistīts ar korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, izskatīšanu; minēto priekšlikumu Eiropas Komisija pieņēma 2021. gada 21. aprīlī. Ierosinātās direktīvas mērķis ir paplašināt un pastiprināt spēkā esošos noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu, lai nodrošinātu konsekventu ilgtspējas informācijas plūsmu finanšu sistēmā un tādējādi atvieglotu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Priekšlikumu paredzēts pieņemt 2022. gadā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Prezidentvalsts Slovēnija sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli šā svarīgā patērētāju aizsardzības dosjē izskatīšanā; Eiropas Komisija šo dosjē pieņēma 2021. gada 30. jūnijā. Regula par ražojumu vispārēju drošumu atjaunina un modernizē nepārtikas patēriņa preču drošuma vispārējo regulējumu, un tai ir būtiska nozīme vienotā tirgus stiprināšanā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Prezidentvalsts Slovēnija iesniedza ziņojumu par progresu, kas panākts saistībā ar priekšlikumu direktīvai par patēriņa kredītiem. Priekšlikuma, ko Eiropas Komisija iesniedza 2021. gada 30. jūnijā, mērķis ir palielināt finanšu patērētāju aizsardzību, kā arī veicināt saskaņotāku ES tiesisko regulējumu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniegšanu dalībvalstīs un starp tām. Priekšlikumu paredzēts pieņemt 2022. gadā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Prezidentvalsts informēja delegācijas par "Next Generation EU" inovatoru samitu, kas notika Ļubļanā 26. un 27. oktobrī, un par rezultātiem, kas gūti 2021. gada 9. novembrī Brdo notikušajā darbseminārā par REACH regulas ierobežojumu reformu (jo īpaši licencēšanas un ierobežošanas jomā).
Eiropas Komisija nāca klajā ar MVU sūtņu tīkla 2021. gada ziņojumu un ministriem sniedza jaunāko informāciju par Industriālā foruma darbu.
Grieķijas delegācija informēja ministrus par ES veselības nozares un farmācijas nozares noturības stiprināšanu, un Zviedrijas delegācija iesniedza neoficiālu dokumentu par pakalpojumu nozares rīcības plānu. Francijas delegācija iepazīstināja ar savu darba programmu gaidāmajai prezidentūrai.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstos iekļautos punktus.
Panākot Padomē vienošanos gan par Digitālo tirgu aktu, gan par Digitālo pakalpojumu aktu, esam izpildījuši vienu no mūsu prezidentūras galvenajām prioritātēm. Uzskatām, ka mēs, proti, Eiropas Savienība, rādām piemēru saistībā ar digitālā tirgus regulējumu, kas radīs konkurētspējīgāku digitālo telpu un taisnīgāku uzņēmējdarbības vidi.
Digitālo pakalpojumu akts būtiski mainīs ES digitālo telpu, radot drošāku un taisnīgāku tiešsaistes telpu ES iedzīvotājiem. Šis priekšlikums – kopā ar Digitālo tirgu aktu – ir Eiropas Digitālās stratēģijas pamatā, un mēs esam pārliecināti, ka tas atjaunos iedzīvotāju uzticēšanos un palielinās patērētāju aizsardzību.