Labāks regulējums
Labāks regulējums ir rīcības, lēmumu pieņemšanas procesu, saistību un aizsardzības pasākumu sistēma, ko ES ir izveidojusi, lai nodrošinātu ES tiesību aktu kvalitātes pastāvīgu uzlabošanu tā, lai ar tiem varētu labāk reaģēt uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām.
Principi un mērķi
ES tiesību akti būtiski ietekmē vairāk nekā 450 miljonu iedzīvotāju dzīvi. Tie tieši mijiedarbojas ar ES 27 dalībvalstu tiesību aktiem un kompleksu starptautisko saistību tīklu.
Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES iestādes, izstrādājot vai atjauninot tiesību aktus, atbilstu visaugstākajiem kvalitātes standartiem. Tām ir jānodrošina, ka katrs tiesību akta noteikums ir balstīts uz pierādījumiem un atbilst tādiem pamatprincipiem kā efektivitāte, vienkāršība, pārredzamība, samērīgums un izpildāmība.
Labāks regulējums aptver visu likumdošanas procesa ciklu no politikas izstrādes un sagatavošanas līdz pieņemšanai, īstenošanai, piemērošanai, izvērtēšanai un pārskatīšanai.
-
1
Politikas izstrāde un sagatavošana
-
2
Pieņemšana
-
3
Īstenošana
-
4
Piemērošana
-
5
Izvērtēšana
-
6
Pārskatīšana
Mērķis ir izstrādāt un īstenot tiesību aktus un politiku, kas ir efektīva, vienkārša, uz pierādījumiem balstīta, pārredzama un samērīga, neradot nevajadzīgu slogu.
Tas arī palīdz samazināt pārmērīgu birokrātiju, ko ES noteikumi var radīt uzņēmumiem, tādējādi padarot Eiropu konkurētspējīgāku.
Labāka likumdošanas procesa instrumenti
Katrā politikas cikla posmā ir jāievēro noteikti principi, instrumenti un procedūras, lai nodrošinātu, ka ES ir iespējami labākais regulējums.
Ietekmes novērtējumi
Pirms nozīmīgu tiesību aktu ierosināšanas Komisijai būtu jānovērtē iespējamā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme. Komisijai būtu jāapzina problēma, ko tā cenšas risināt, jāapkopo visas attiecīgās valsts pārvaldes zināšanas, izmantojot uzaicinājumus iesniegt atsauksmes, un jāizmanto sabiedriskās apspriešanas, lai apkopotu atsauksmes par pārdomām, ko tā veikusi, un virzieniem, ko tā ierosina pieņemt.
Tai būtu arī jāapsver un jāizklāsta dažādi politikas risinājumi un to izmaksas un ieguvumi, lai likumdevējiestādes (Padome un Parlaments) varētu precizēt priekšlikumus un saskaņot tos ar savu vēlētāju politiskajiem mērķiem.
Subsidiaritāte un proporcionalitāte
Izstrādājot jaunus tiesību aktus, būtu jāievēro Līgumā par Eiropas Savienību noteiktie subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.
Subsidiaritāte
ES būtu jārīkojas tikai tad, ja mērķus var labāk sasniegt ES līmenī nekā valsts, reģionālā vai vietējā līmenī.
Proporcionalitāte
ES rīcība nedrīkstētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams Līgumu mērķu sasniegšanai.
Uz pierādījumiem balstīta politika
ES priekšlikumi būtu jābalsta uz vislabāk pieejamiem, uzticamiem pierādījumiem un analīzi, lai panāktu vēlamo ietekmi, kas nāktu par labu ES sabiedrībai kopumā. Šajā nolūkā Komisija apkopo labākos pieejamos datus, izmantojot pētījumus, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un uzaicinājumus iesniegt atsauksmes.
Regulatīvā sloga vienkāršošana un samazināšana
Daudzas ieinteresētās personas pēdējos gados ir ierosinājušas, ka ES būtu jācenšas samazināt nevajadzīgas administratīvās izmaksas un padarīt tiesību aktus vieglāk saprotamus un izpildāmus, jo īpaši uzņēmumiem un MVU.
Lai reaģētu uz šīm bažām, Padome un Komisija ir vienojušās par konkrētiem mērķrādītājiem, kas ietver administratīvo izmaksu un ziņošanas pienākumu samazināšanu vismaz par 25 % visiem uzņēmumiem un vismaz par 35 % mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) līdz 2030. gadam. Tas jādara, neapdraudot saistītos politikas mērķus.
Vienkāršošana ir viena no galvenajām prioritātēm gan Stratēģiskajā programmā 2024.–2029. gadam, gan Budapeštas deklarācijā par jauno Eiropas konkurētspējas kursu.
Apspriešanās un ieinteresēto personu līdzdalība
ES iniciatīvu izstrādē būtu jāiesaista iedzīvotāji, uzņēmumi, NVO, eksperti un citas ieinteresētās personas. Tas tiek darīts, izmantojot tādas metodes kā uzaicinājumi iesniegt atsauksmes, mērķorientētas apspriešanās ar ekspertiem, sabiedriskās apspriešanas un reālās situācijas apsekošana.
Komisijas atsauksmju portālā 2025. gadā tika reģistrēti vairāk nekā 9 miljoni apmeklējumu ar vairāk nekā 21 000 atsauksmju par 51 tiesību aktu priekšlikumu.
Pēc tam atsauksmes par leģislatīvo aktu projektiem tiek darītas zināmas Padomei un Parlamentam.
Izvērtēšana un pārskatīšana
Spēkā esošie ES tiesību akti būtu jāizvērtē, lai noteiktu, vai tie joprojām ir efektīvi un vai tie rada nevajadzīgas izmaksas vai neparedzētas sekas. Šajā nolūkā gandrīz visos jaunajos tiesību aktu priekšlikumos ir iekļautas regulāras pārskatīšanas klauzulas un dažos – starpposma pārskatīšana, lai nodrošinātu, ka īstenošana norit, kā plānots.
Komisija divreiz gadā rīko īstenošanas dialogus ar ieinteresētajām personām, lai uz vietas apspriestu īstenošanas reālo situāciju un iespējamos šķēršļus.
Padomes loma
Labāks likumdošanas process ir pastāvīga Padomes prioritāte.
Padomes centienos nodrošināt, ka ES tiesību akti atbilst paredzētajam mērķim, daži tās sastāvi vairākkārt ir pieņēmuši secinājumus par labāku regulējumu.
- "Regulatīvās smilškastes" un eksperimentu klauzulas kā labāka regulējuma instrumenti: Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 6. novembris)
- Labāks regulējums konkurētspējai un ilgtspējīgai, iekļaujošai izaugsmei: Padome pieņem secinājumus (paziņojums presei, 2020. gada 27. februāris)
Ministri 2024. gada novembrī rīkoja politikas debates par labāku regulējumu. Lielākā daļa delegāciju atbalstīja ziņošanas pienākuma sloga samazināšanu par 25 %, paredzot 35 % mērķrādītāju MVU, un īstenošanas un vienkāršošanas komisāra amata izveidi.
Ministri 2025. gada septembrī aicināja piemērot labāka regulējuma principus, piemēram, sistemātiski izmantot ietekmes novērtējumus, “ex post” novērtējumus, apspriešanos ar ieinteresētajām personām un reālās situācijas apsekošanu. Tika panākta arī vispārēja vienošanās, ka Konkurētspējas padomei vajadzētu turpināt būt modrai, lai izvairītos no papildu sloga nākotnē.
Ministri 2025. gada decembrī aicināja sistemātiskāk uzraudzīt kopējo slogu, ko rada ar jauniem tiesību aktiem saistītās administratīvās un pielāgošanas izmaksas, un aicināja Komisiju veikt rūpīgus ietekmes novērtējumus par tiesību aktu priekšlikumiem, kuriem, paredzams, būs būtiska ietekme uz ekonomiku, vidi vai sociālo jomu.
Pēdējos gados ES līderi Eiropadomē ir arī vairākkārt norādījuši uz vajadzību vienkāršot noteikumus, lai veicinātu ES ilgtermiņa konkurētspēju.
Tie 2026. gada martā Komisiju aicināja:
- nodrošināt, ka visas jaunās ES iniciatīvas atbilst principam “integrēta vienkāršība”, tām ir pievienoti kvalitatīvi ietekmes novērtējumi, tās palīdz sasniegt ES konkurētspējas mērķus, samazina izmaksas un ka iniciatīvās izvairās no slogu radīšanas,
- dot priekšroku regulām, nevis direktīvām,
- ierobežot deleģēto un īstenošanas aktu izmantošanu, kuros būtu jākoncentrējas uz tehniskiem aspektiem.
Pēc tam Komisija 2026. gada aprīlī nāca klajā ar paziņojumu par vienkāršākiem, skaidrākiem un labāk izpildītiem ES noteikumiem, kuros izklāstīta stingrāka pieeja labākam regulējumam. Sagaidāms, ka tas radīs virkni iniciatīvu, kas jāīsteno attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās.
Šī ir pirmā labāka regulējuma satvara reforma, kas veikta kopš 2021. gada.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 10. septembris