Skip to content

Nolīgums par labāku likumdošanas procesu

Kas ir nolīgums par labāku likumdošanas procesu?

Nolīguma par labāku likumdošanas procesu mērķis ir uzlabot veidu, kā ES izdod tiesību aktus, un nodrošināt, lai ES tiesību akti labāk kalpotu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Ar nolīgumu ES likumdošanas process būtu jāpadara pārredzamāks, atvērtāks ieinteresēto personu iesaistīšanai un vieglāk izsekojams. Tas arī palīdzēs novērtēt ES tiesību aktu ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, vietējo ražošanu un vienkāršajiem iedzīvotājiem. Ar to tiks izveidots jauns nolīgums starp ES iestādēm, kas paredzēts, lai sadarbību starp tām padarītu raitāku un skaidrāku.

Viens no nolīguma par labāku likumdošanas procesu (jeb "labāka regulējuma", jeb "lietpratīga regulējuma") galvenajiem mērķiem ir nodrošināt, lai ES politikas un tiesību aktu mērķus varētu sasniegt par viszemākajām izmaksām un ar vismazāko administratīvo slogu. Tas ir darba stils, ar ko cenšas nodrošināt, ka politiski lēmumi tiek sagatavoti atvērtā un pārredzamā veidā, ņemot vērā labākās pieejamās atziņas un visaptveroši iesaistot ieinteresētās personas. Labāks regulējums aptver visu politikas ciklu – politikas izstrādi un sagatavošanu, pieņemšanu, īstenošanu, piemērošanu, izvērtēšanu un pārskatīšanu. Katram šā cikla posmam būs konkrēti principi, mērķi, instrumenti un procedūras, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībai ir labākais iespējamais regulējums.

Kāpēc mums tas ir vajadzīgs?

Tas nemaz nav tik vienkārši – izprast, kā tiesību akta priekšlikums tiek sagatavots ES līmenī, un izsekot tā virzībai visās iestādēs līdz brīdim, kad tas tiek transponēts valsts tiesību aktos. Šis process bieži vien ir sarežģīts, un tam var būt nepieciešams ilgs laiks. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt regulējuma kvalitāti un tā spēju reaģēt uz sabiedrības un uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc ES iestādes pastāvīgi apsver, kā uzlabot veidu, kādā Eiropas Savienība izdod tiesību aktus. To mērķis ir arī pastiprināt sadarbību starp Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, lai labāk kalpotu ES iedzīvotājiem.

Labāks regulējums ir ES darba metožu pamatā, un, vienkāršojot tiesību aktus un labāk tos pielāgojot uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzībām, tas sniedz būtisku ieguldījumu konkurētspējai, izaugsmei un nodarbinātībai.

Sīkāka informācija

Visaptverošo labāka regulējuma programmu, ko ierosināja Junkera (Juncker) vadītā Komisija, veido divi galvenie komponenti.

Priekšlikums iestāžu nolīgumam par labāku regulējumu

Tas jo īpaši attiecas uz programmu veidošanu un plānošanu, labāka regulējuma rīku piemērošanu un deleģētajiem un īstenošanas aktiem. Šim nolīgumam būtu jāaizstāj pašreizējais 2003. gada Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu.

Paziņojums par labāku regulējumu labāku rezultātu sasniegšanai – ES programma

Paziņojumā ir izklāstīta Komisijas pieeja labākam regulējumam, un Komisija tajā apņemas savā darbā pastiprināt atvērtību un pārredzamību. Tajā arī ir izklāstīti instrumenti, kurus Komisija izmantos, tostarp jaunās integrētās labāka regulējuma pamatnostādnes. Turklāt tajā ir izskaidrots, kā Komisija pastiprinās "REFIT" programmu.

"REFIT"

Normatīvās atbilstības un izpildes programma ("REFIT") ir Komisijas programma, kas nodrošina, ka ES tiesību akti joprojām atbilst paredzētajam mērķim un sniedz rezultātus, ko paredzējuši ES tiesību aktu izstrādātāji.

Labāka regulējuma programmā ir ietverti arī vairāki citi pavaddokumenti, kas ir tieši saistīti ar elementiem, ko izskata Padome. Starp šiem dokumentiem ir labāka regulējuma pamatnostādnes un dokumenti, kas saistīti ar "REFIT" programmu".

Darbs Padomē

Labāks likumdošanas process ir pastāvīga Padomes prioritāte. Padome vēlas nodrošināt kvalitatīvākus, uz faktiem balstītus tiesību aktus un efektīvu un mazāk apgrūtinošu politikas izstrādi. Cenšoties nodrošināt, lai ES tiesību akti atbilstu paredzētajam mērķim, Konkurētspējas padome vairākkārt ir pieņēmusi secinājumus par labāku regulējumu. Šos secinājumus apstiprināja arī Eiropadome.

2015. gada martā Vispārējo lietu padome sāka gatavot iestrādes sarunām par iestāžu nolīgumu. Tā lūdza Pastāvīgo pārstāvju komiteju izskatīt jautājumus, ko varētu iekļaut topošajā iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (jeb IN). Pēc apspriešanās tehniskā līmenī un pēc tam – Pastāvīgo pārstāvju komitejā – ministri Vispārējo lietu padomes sanāksmē 2015. gada aprīlī vienojās par Padomes galvenajām prioritātēm attiecībā uz IN (programmu veidošana, labāks regulējums un apspriešanās ar ekspertiem par deleģētajiem aktiem). Šī nostāja tika atspoguļota Vispārējo lietu padomes priekšsēdētāja Edgara Rinkēviča vēstulē Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Fransam Timmermansam (Frans Timmermans), un tā ir pamats sarunām ar abām pārējām iestādēm.

Komisija labāka regulējuma programmu pieņēma 2015. gada 19. maijā. Padome par to apmainījās viedokļiem Vispārējo lietu padomes sanāksmē 2015. gada 23. jūnijā. Ministri izvērtēja Padomes veikto darbu, jo īpaši attiecībā uz iestāžu nolīgumu, par ko jāvienojas Padomei, Eiropas Parlamentam un Komisijai. Ministri pārrunāja arī plašākas labāka regulējuma programmas saturu no uzņēmumu un iedzīvotāju viedokļa.

2015. gada 15. decembrī Padome apstiprināja provizorisku nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, par kuru tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu un Komisiju.

Padome vienošanos par labāku likumdošanas procesu pieņēma 2016. gada 15. martā. Ministri arī apstiprināja kārtību saistībā ar gada programmas izstrādi, ar ko iestāžu nolīguma noteikumus pārvērš konkrētos praktiskos pasākumos un izveido indikatīvus grafikus.

Nolīgums tika parakstīts 2016. gada 13. aprīlī un stājās spēkā tajā pašā dienā. Tas tika publicēts "Oficiālajā Vēstnesī" 2016. gada 12. maijā.

Temati