"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2022. gada 18. janvāris
Galvenie rezultāti
Francijas prezidentūras prioritātes
Prezidentvalsts Francija iepazīstināja ar savām prioritātēm ekonomikas un finanšu jomā 2022. gada pirmajam pusgadam. Pēc tam ministri apmainījās viedokļiem.
Eiropai ir izdevies atgūties no smagākās ekonomikas krīzes kopš 1929. gada. Mēs īstajā brīdī veicām pareizās darbības. Tomēr krīze mums parādīja, ka ir jāizveido jauns ekonomikas modelis, kura pamatā ir stratēģiskā autonomija. Kādu Eiropu mēs vēlamies veidot? Mēs vēlamies neatkarīgu Eiropu, kas spēj aizstāvēt savas vērtības, veicināt investīcijas inovācijā un svarīgās tehnoloģijās un aizsargāt vidi. Mēs vēlamies izveidot jaunu modeli, kura pamatā ir ilgtspējīga izaugsme.
Bruno Lemērs, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs
Ministri rīkoja politikas debates par ierosināto Padomes Direktīvu, ar ko nosaka vispārēju minimālo nodokļu likmi starptautiskām grupām Savienībā. Priekšlikumu šai direktīvai Komisija iesniedza decembra beigās. Tāpēc prezidentvalsts Francija izmantoja pirmo iespēju, lai darbu virzītu uz priekšu Padomes līmenī.
Ministri savos komentāros apstiprināja, ka šis dosjē ir prioritāte un ka pēc iespējas drīz ir steidzami jātransponē saskaņotie noteikumi par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokli.
Direktīvas mērķis ir ES tiesību aktos transponēt vispārējo ESAO/G20 iekļaujošo satvaru attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) saistībā ar divu pīlāru reformu attiecībā uz noteikumiem par starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokli. Šī starptautiskā vienošanās, kas apvieno 137 valstis un jurisdikcijas, ir svarīgs atskaites punkts ceļā uz efektīvu un taisnīgu peļņas nodokļa sistēmu. Direktīva attiecas uz reformas tā dēvēto "otro pīlāru", ko izskata pirms "pirmā pīlāra", saistībā ar kuru joprojām notiek tehniskais darbs ESAO BEPS iekļaujošajā satvarā.
2021. gada 8. oktobra vienošanās ir starptautiskās sabiedrības panākums un galvenokārt – Eiropas panākums. Tā nodrošinās taisnīgumu, efektivitāti un stabilitāti mūsu uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Esmu ļoti gandarīts, no šodienas diskusijas secinot, ka mums visiem ir kopīga vēlme panākt strauju progresu. ES ir šīs vēsturiskās reformas priekšgalā, un tās ir labas ziņas.
Bruno Lemērs, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs
The Council gave political guidance on new taxation rules for big multinational companies
Ekonomikas atveseļošana
Ekonomikas un finanšu ministri apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošanu.
Šajā posmā Komisijas novērtējumi par atveseļošanas un noturības plāniem (ANP) piecām dalībvalstīm vēl nav pabeigti. Vienai no šīm piecām dalībvalstīm savs ANP joprojām ir jāiesniedz. Padome ir ātri reaģējusi uz Komisijas priekšlikumiem un regulā noteiktajā ļoti īsajā termiņā ir pieņēmusi Padomes īstenošanas lēmumus, ar ko apstiprina 22 plānu novērtējumus. Komisija attiecīgos ANP novērtējumus patlaban apspriež ar Bulgāriju, Poliju, Ungāriju un Zviedriju.
Līdz šim priekšfinansējumu (13 % no pieprasītajām summām) par kopējo summu 54,2 miljardiem EUR ir saņēmušas 18 dalībvalstis. Lai finansētu plānus, Komisija jau ir aizņēmusies 71 miljardu EUR, izmantojot ilgtermiņa instrumentus, un 28 miljardus EUR, izmantojot īstermiņa instrumentus finanšu tirgos.
ANM ir atveseļošanas pagaidu instruments, kas ļauj Komisijai Savienības vārdā emitēt parādu, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot reformas un investīcijas. Ar to dara pieejamus 723,8 miljardus EUR (faktiskajās cenās) aizdevumos (385,8 miljardi EUR) un dotācijās (338 miljardi EUR).
Daudzi ministri savos komentāros uzsvēra, cik svarīgi ir ātri veikt izmaksu dalībvalstīm. Padome sagaida, ka lielākoties ANM īstenošana notiks 2022. gadā.
Eiropa patlaban ir spēcīgāka nekā pirms krīzes. Mēs esam pasaulei parādījuši savu vienotību un solidaritāti – ar vēsturisku vienošanos par atveseļošanas paketi 750 miljardu EUR apmērā.
Tagad ir apstiprināti 22 atveseļošanas un noturības plāni, un 18 no šīm dalībvalstīm ir saņēmušas priekšfinansējumu par kopējo summu 54,2 miljardiem EUR. Tās ir labas ziņas. Mums ir jāsaglabā šis politiskais impulss un jāturpina ieguldīt savā nākotnē.
Bruno Lemērs, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs
Atveseļošanas fonds: ES gūst rezultātus (Infografika)
2022. gada Eiropas pusgads
Padome sāka ikgadējo "Eiropas pusgada" procesu, ar ko uzrauga dalībvalstu ekonomikas, nodarbinātības un fiskālo politiku. Tā pieņēma secinājumus par 2022. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kā arī secinājumus par 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumu. Tā apstiprināja 2022. gada ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku. Ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku iesniegs apstiprināšanai Eiropadomē 2022. gada martā, pirms Padome to varēs pieņemt kādā no nākamajām Ekonomikas un finanšu padomes sanāksmēm.
Ministri sniedza norādījumus turpmākam darbam pie ES norādēm G20 sarunām, tādējādi virzot uz priekšu gatavošanos G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei, kas paredzēta 2022. gada 17. un 18. februārī Indonēzijā.
Citi jautājumi
Sadaļā "Citi jautājumi" prezidentvalsts sniedza ministriem jaunāko informāciju par tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā. Vācijas delegācija ministrus informēja par G7 prezidentūras prioritātēm. Ministriem arī tika sniegta informācija par EIB jaunāko ziņojumu par investīcijām.
Eiropai ir izdevies atgūties no smagākās ekonomikas krīzes kopš 1929. gada. Mēs īstajā brīdī veicām pareizās darbības. Tomēr krīze mums parādīja, ka ir jāizveido jauns ekonomikas modelis, kura pamatā ir stratēģiskā autonomija. Kādu Eiropu mēs vēlamies veidot? Mēs vēlamies neatkarīgu Eiropu, kas spēj aizstāvēt savas vērtības, veicināt investīcijas inovācijā un svarīgās tehnoloģijās un aizsargāt vidi. Mēs vēlamies izveidot jaunu modeli, kura pamatā ir ilgtspējīga izaugsme.
