Ekonomikas un finanšu padome, 2022. gada 15. marts

Galvenie rezultāti

Sankcijas pret Krieviju

Brokastu laikā ekonomikas un finanšu ministri apsprieda to sankciju ekonomiskās un finansiālās sekas, kas Krievijai tika piemērotas pēc tās neprovocētā un nepamatotā militārā iebrukuma Ukrainā. Viņi apsprieda pašreizējo stāvokli saistībā ar īstenošanu, kā arī to sankciju sekas, kuras ir viņu kompetences jomā.

Mūsu pieņemtajām sankcijām ir nozīmīga ietekme uz Krievijas ekonomiku. Tās ir dezorganizējušas Krievijas finanšu sistēmu un paralizējušas Krievijas Centrālo banku. Sankciju rezultātā Putina režīms tagad sāk maksāt par savu militāro agresiju. Vajadzības gadījumā mēs esam gatavi pieņemt papildu sankcijas. Attiecībā uz mūsu ekonomikas aizsardzību – mēs vēlamies ciešu koordināciju Eiropas līmenī, kā mēs to darījām Covid krīzes laikā.

Bruno Lemērs, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs

ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri cieši seko notikumu attīstībai. 25. februārī kopā ar Eiropas Komisiju un Eiropas Centrālo banku viņi nāca klajā ar paziņojumu, kurā izklāstīta to vienotība, apņemšanās apsvērt visas iespējamās sankcijas, kā arī vēlme stiprināt Eiropas ekonomisko neatkarību.

2. martā ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri sarīkoja neformālu videokonferenci, kas pilnībā bija veltīta diskusijām par sankcijām. Dalībvalstis vienojās veikt turpmākus pasākumus, lai novērstu jebkādu sankciju apiešanu. Kopš tā laika Padome ir pieņēmusi papildu sankciju paketes, tostarp attiecībā uz kriptoaktīviem.

• Hronoloģisks pārskats – ES reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā (vispārīga informācija)
• Neformāla ekonomikas un finanšu ministru videokonference, 2022. gada 2. marts
• Ukraina: ES dalībvalstu finanšu ministru, Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas paziņojums presei (paziņojums presei, 2022. gada 25. februāris)
• ES ierobežojošie pasākumi, ar kuriem reaģē uz krīzi Ukrainā (vispārīga informācija)

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms

Šodien Padome panāca vienošanos (vispārēju pieeju) par oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) regulu, kas ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" elementiem.

Šā vides jomas pasākuma galvenais mērķis ir izvairīties no oglekļa emisiju pārvirzes. Tas arī mudinās partnervalstis izstrādāt oglekļa cenu noteikšanas politiku klimata pārmaiņu apkarošanai.

Šajā nolūkā OIM ir vērsts uz oglekļietilpīgu produktu importu, pilnībā ievērojot starptautiskās tirdzniecības noteikumus, lai novērstu, ka ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centieni tiek kompensēti, importējot produktus, kas ražoti trešās valstīs, kur klimata pārmaiņu apkarošanas politika nav tik vērienīga kā Eiropas Savienībā. Tas arī palīdzēs novērst oglekļietilpīgu produktu ražošanas pārvietošanu vai importu.

Padomē panāktā vienošanās par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu ir Eiropas klimata politikas uzvara. Tā nodrošinās mums instrumentu, lai paātrinātu mūsu rūpniecības dekarbonizāciju, vienlaikus aizsargājot to no uzņēmumiem, kuru izcelsmes valstu klimata mērķi ir mazāk vērienīgi. Tas arī stimulēs citas valstis kļūt ilgtspējīgākām un emitēt mazāk. Visbeidzot, šis mehānisms ir atbilde uz mūsu vērienīgo Eiropas stratēģiju, kuras mērķis ir paātrināt Eiropas enerģētisko neatkarību. Bruno Lemērs, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs

Padomei vēl ir jāpanāk pietiekams progress vairākos jautājumos, kas ir cieši saistītiar OIM, bet nav daļa no OIM regulas juridiskā teksta projekta. Tas jo īpaši attiecas uz bezmaksas kvotu pakāpenisku atcelšanu, kas iedalītas tām rūpniecības nozarēm, uz kurām attiecas ar ES ETS direktīvu izveidotais OIM, un atbilstošiem risinājumiem attiecībā uz jautājumu par iespējamas oglekļa emisiju pārvirzes no eksporta ierobežošanu, lai nodrošinātu OIM ekonomisko efektivitāti, vides integritāti un saderību ar PTO noteikumiem.

Tiklīdz Padomē būs panākts pietiekams progress, Padome sāks sarunas ar Eiropas Parlamentu pēc tam, kad tas būs vienojies par savu nostāju.

• Padome vienojas par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) (paziņojums presei, 2022. gada 15. marts)
• Ecofin padomes 2022. gada 15. marta diskusijas ieraksts
• Komisijas priekšlikums
• ES zaļās pārkārtošanās plāns (vispārīga informācija)

Nodokļu uzlikšana uzņēmumiem: taisnīga un efektīva nodokļu uzlikšana starptautiskām grupām

Dalībvalstis ir panākušas progresu virzībā uz vienošanos par direktīvu, ar ko 2021. gada decembrī iepazīstināja Eiropas Komisija, lai ES līmenī īstenotu ESAO starptautiskās nodokļu reformas minimālo nodokļu komponentu.

"2. pīlāra" direktīvai, tiklīdz tā tiks efektīvi īstenota, būtu jāierobežo pēc iespējas zemāku standartu noteikšana attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm. Lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, kuru kopējais gada apgrozījums ir vismaz 750 miljoni EUR, tiks piemērota minimālā nodokļa likme 15 % apmērā. Jaunie noteikumi samazinās bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas risku un nodrošinās, lai lielākās daudznacionālās grupas maksātu globālu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, par ko panākta vienošanās.

Mēs esam panākuši ievērojamu progresu attiecībā uz minimālo nodokļu direktīvu. Ir iespējams panākt vienošanos, lai izbeigtu pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu. Starptautiskiem uzņēmumiem būs jāmaksā vismaz 15 % no nodokļiem visā pasaulē. Bruno Lemērs, Francijas ekonomikas, finanšu un atveseļošanas ministrs

• Ecofin padomes 2022. gada 15. marta diskusijas ieraksts
• Ecofin padomes 2022. gada 18. janvāra diskusijas ieraksts
• Direktīva par globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā – politikas debates
• Priekšlikums – PADOMES DIREKTĪVA par globāla minimālā nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautiskām grupām Savienībā
• Taisnīga nodokļu politika: Komisija ierosina ātri transponēt starptautisko nolīgumu par minimālo nodokļu uzlikšanu starptautiskiem uzņēmumiem (Eiropas Komisija, paziņojumi presei, 2021. gada 22. decembris)
• Paziņojums par divu pīlāru risinājumu attiecībā uz tādu nodokļu problēmu novēršanu, ko rada ekonomikas digitalizācija – 2021. gada 8. oktobris(ESAO)
• Nodokļu uzlikšana (vispārīga informācija)

Ekonomikas pārvaldības pārskats un fiskālās norādes

Komisija nāca klajā ar fiskālajām norādēm 2023. gadam, kurām būtu jāpalīdz dalībvalstīm sagatavot to stabilitātes un konverģences programmas, kas jāiesniedz aprīlī. Reaģējot uz to, Eurogrupa vakar nāca klajā ar paziņojumu.

Komisija arī sniedza atjauninātu informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomikas pārvaldības pārskatu pēc sabiedriskās apspriešanas un diskusijām attiecīgajā komitejā ar dalībvalstīm.

• Eurogrupas paziņojums par fiskālajām norādēm 2023. gadam (paziņojums presei, 2022. gada 14. marts)
• Komisijas paziņojums Padomei: Fiskālās politikas norādes 2023. gadam
• Komisija nāk klajā ar fiskālās politikas norādēm 2023. gadam (Eiropas Komisija, paziņojums presei, 2022. gada 2. marts)

Informācija par valstu vai to valdību vadītāju neformālo sanāksmi, 2022. gada 10. un 11. marts, Versaļa

Prezidentvalsts informēja ministrus par valstu vai to valdību vadītāju neformālas sanāksmes, kas notika Versaļā 2022. gada 10. un 11. martā, galvenajiem rezultātiem.

• Galvenie rezultāti

Padomes prioritātes ES 2023. gada budžetam

Padome noteica ES 2023. gada budžeta prioritātes. Apstiprinātās pamatnostādnes būs atsauce nākamajā budžeta ciklā.

• Padome nosaka prioritātes attiecībā uz ES budžetu 2023. gadam (paziņojums presei, 2022. gada 15. marts)
• Fiskālās politikas norādes 2023. gadam: Komisijas paziņojums
• ES gada budžets (vispārīga informācija)

ES budžeta izpildes apstiprināšana

Padome pieņēma ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par ES 2020. finanšu gada budžeta izpildi.

• Padomes ieteikums par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi
• Ziņojums par ES budžeta izpildi – stāvoklis 2020. gada beigās (Oficiālais Vēstnesis C 458, 2021. gada 12. novembris, 21. lpp.).
• Gada pārskati par ES budžeta izpildi un par darbībām, ko finansē no 8., 9., 10. un 11. Eiropas Attīstības fonda 2020. finanšu gadā (Oficiālais Vēstnesis C 430, 2021. gada 25. oktobris, 7. lpp.)

Eksporta kredīti

Padome pirmo reizi ir pieņēmusi secinājumus par eksporta kredītiem, kuros iekļauti trīs būtiski panākumi.

Pirmkārt, tie uzliek dalībvalstīm saistības pielāgot savu eksporta kredītu politiku mērķiem, kas saistīti ar cīņu pret klimata pārmaiņām. Šis progress tieši sasaucas ar dinamiku, ko 2021. gada aprīlī aizsāka Francija ar koalīciju "Eksporta finansējums nākotnei", kuras saistības tagad ir uzņēmušās visas ES dalībvalstis. Otrkārt, šie secinājumi stiprina ES pašpārliecinātību starptautiskajā arēnā, mudinot ESAO modernizēt eksporta kredītu noteikumus. Treškārt, ņemot vērā Eiropas Komisijas veikto darbu saistībā ar tirdzniecības politikas pārskatīšanu, šie secinājumi veido pamatu jaunai ES eksporta kredītu stratēģijai, attiecībā uz kuru tiks uzsākts vajadzību padziļinātas izpētes posms.

• Padome pieņēma secinājumus par eksporta kredītiem (paziņojums presei, 2022. gada 15. marts)

Tiesību aktu kopums par PVN e-komercijai

Padome pieņēma secinājumus par e-komercijas paketes īstenošanu E-komercijas PVN pakete stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Tajā bija paredzētas vairākas izmaiņas PVN tiesību aktos, lai pārvarētu šķēršļus pārrobežu tiešsaistes tirdzniecībai un risinātu problēmas, ko PVN režīmi rada preču tālpārdošanai un pakalpojumiem, kurus uzņēmumi sniedz patērētājiem, un zemas vērtības sūtījumu importam.

• Padome pieņēma Padomes secinājumus par e-komercijas PVN paketes īstenošanu (paziņojums presei, 2022. gada 15. marts)

Padome bez apspriešanas arī pieņēma neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.