"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2026. gada 10. marts
Galvenie rezultāti
Uzkrājumu un investīciju savienība
Ministri apmainījās viedokļiem par tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu kopumu, kas ir svarīgs uzkrājumu un investīciju savienības elements.
Tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu kopums ir centrālais elements mūsu centienos padziļināt Eiropas kapitāla tirgus un tādējādi palielināt mūsu konkurētspēju. Mūsu līderi ir pauduši skaidru viedokli, ka ir jārīkojas ātri. Prezidentvalsts Kipra tam piekrīt un ir apņēmusies sagatavot attiecīgu politisko pamatu. Šodienas debates mums sniedz politisko ievirzi, kas vajadzīga, lai mērķtiecīgi un koordinēti virzītu nākamo darba posmu.
Makis Keravns, Kipras Republikas finanšu ministrs
Tiesību aktu kopuma mērķis ir padziļināt ES kapitāla tirgu integrāciju, likvidējot šķēršļus pārrobežu ieguldījumu darbībām un stiprinot uzraudzības efektivitāti. Tādējādi, mobilizējot privātos uzkrājumus, tam savukārt vajadzētu veicināt ES konkurētspēju.
Priekšlikums sastāv no pamatregulas, pamatdirektīvas un jaunas Norēķinu galīguma regulas, kuru kopīgais mērķis ir radīt nosacījumus tirgus virzītai konsolidācijai, likvidējot šķēršļus, kas kavē uzņēmumu paplašināšanos visā vienotajā tirgū.
Jo īpaši noteikumu projekts ietver pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) lomu, tostarp uzlabojot tās instrumentus uzraudzības konverģences veicināšanai un stiprinot tās lomu ES līmeņa uzraudzībā konkrētās jomās.
Diskusijās dalībvalstis pauda plašu atbalstu paātrinātam darbam pie tiesību akta kopuma tehniskā līmenī, kā to ierosinājusi prezidentvalsts Kipra.
Attiecībā uz lietas uzraudzības aspektiem vairākas dalībvalstis pauda stingru atbalstu EVTI pastiprinātajai lomai, kā to ierosinājusi Komisija, savukārt citas uzskatīja, ka lielāka pievienotā vērtība tiktu radīta, uzlabojot uzraudzības konverģenci un koordināciju starp dalībvalstīm.
Dažas delegācijas mudināja būt piesardzīgiem attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām, ko jebkura jauna sistēma varētu radīt mazākiem valstu finanšu tirgiem Eiropas Savienībā.
Dažas delegācijas lielu nozīmi piešķīra tiesību akta kopuma tehnoloģiskajiem aspektiem, jo īpaši noteikumiem par sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju, kas varētu atbalstīt inovāciju kapitāla tirgos. Dažas delegācijas ierosināja, ka progresu attiecībā uz šiem elementiem diskusijās par tiesību aktu kopumu varētu noteikt par prioritāti.
Vienlaikus vairākas dalībvalstis aicināja vēl vairāk vienkāršot ES vienoto noteikumu kopumu kapitāla tirgu jomā un uzsvēra, ka jebkādām izmaiņām ES regulējumā nevajadzētu radīt papildu administratīvo slogu tirgus dalībniekiem un uzraudzības iestādēm.
Padome noteica maksimālo neto izdevumu virzību Īrijai, kas ir būtisks elements tās vidēja termiņa fiskāli strukturālajā plānā.
Saskaņā ar ES ekonomikas pārvaldības sistēmu, kas ir spēkā kopš 2024. gada aprīļa beigām, dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālos plānus, kas aptver četrus līdz piecus gadus.
Plāni ir ES jaunās ekonomikas pārvaldības sistēmas stūrakmens, kas ietver dalībvalstu fiskālo trajektoriju kopā ar paredzētajām reformām un investīcijām.
Padomes noteiktās neto izdevumu trajektorijas ir vissvarīgākais ES līmeņa budžeta uzraudzības darbības rādītājs. Šis budžeta ierobežojums noteiks Īrijas valsts fiskālo politiku līdz 2030. gadam un palīdzēs konstatēt, vai tā saglabā stabilas finanses.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padome pieņēma īstenošanas lēmumus, ar ko apstiprina Igaunijas iesniegtos mērķorientētos grozījumus tās atveseļošanas un noturības plānā.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir liela mēroga finansiāla atbalsta ES programma, ar ko reaģē uz izaicinājumiem, kurus Eiropas ekonomikai ir radījusi Covid-19 pandēmija. ANM ir galvenais elements “NextGenerationEU” – pagaidu atveseļošanas instrumentā, kas ļauj Komisijai piesaistīt līdzekļus, lai palīdzētu novērst pandēmijas radītos tiešos zaudējumos ekonomikas un sociālajā jomā.
Lai varētu izmantot mehānisma priekšrocības, dalībvalstīm ir Komisijai jāiesniedz atveseļošanas un noturības plāni (ANP), kuros izklāstītas reformas un investīcijas, ko tās plāno īstenot līdz 2026. gada augusta beigām.
Līdz šim no ANM ir izmaksāti aptuveni 394 miljardi EUR.
Ministri apmainījās viedokļiem, gatavojoties G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei un SVF pavasara sanāksmei.
Padome pilnvaroja Ekonomikas un finanšu komiteju galīgajā redakcijā izstrādāt ES G20 sarunu norādes un paziņojumu Starptautiskajai monetārajai un finanšu komitejai.
Iesaistītās dalībvalstis aicināja uz ciešu ES koordināciju pirms sanāksmēm un to sagatavošanas, ņemot vērā ģeopolitiskās norises un zināmos starptautiskos izaicinājumus.
Politiska līmeņa dialogs makroekonomikas jomā
Līdztekus sanāksmei 9. martā notika politiska līmeņa dialogs makroekonomikas jomā (MEDPOL).
Sociālie partneri apmainījās viedokļiem ar prezidentvalsti un divām nākamajām prezidentvalstīm, kā arī Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Eurogrupas priekšsēdētāju. Sanāksmē galvenā uzmanība tika pievērsta ekonomiskās situācijas jaunākajām norisēm, kā arī mākslīgajam intelektam un ES darba tirgus nākotnei.
Francija informēja Padomi par saviem priekšlikumiem attiecībā uz mērķorientētiem grozījumiem oglekļa ievedkorekcijas mehānismā, lai ņemtu vērā ES tālāko reģionu konkrēto situāciju.
