"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2026. gada 12. jūnijs
Galvenie rezultāti
Noslēdzot mūsu prezidentūru, es ar lepnumu atskatos uz Kipras ieguldījumu ekonomikas un finanšu jomā. Cita starpā mēs nodrošinājām Ukrainai nozīmīgu aizdevumu paketi 90 miljardu EUR apmērā, panācām vienošanos par ES muitas regulējuma modernizāciju un panācām progresu attiecībā uz tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu kopumu, kas ir svarīgs nodevums ES līderiem. Visi šie centieni tika īstenoti, lai sasniegtu mūsu kā prezidentvalsts galīgo mērķi – autonomāku Savienību, kas ir atvērta pasaulei.
Makis Keravns, Kipras Republikas finanšu ministrs
Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms
Padome pirms sarunām ar Eiropas Parlamentu vienojās par savu nostāju attiecībā uz oglekļa ievedkorekcijas mehānisma (OIM) – ES rīka globālās dekarbonizācijas veicināšanai un cīņai pret oglekļa emisiju pārvirzi – stiprināšanu.
Jaunais regulējums paplašinās OIM darbības jomu, iekļaujot jaunus produktus, un novērsīs nepilnības, ko var izmantot sistēmas apiešanai.
ES joprojām ir apņēmības pilna samazināt klimata emisijas gan Savienībā, gan pasaulē. OIM stiprināšanai un tādu nepilnību novēršanai, kas ļauj apiet mūsu noteikumus, ir būtiska nozīme šā mērķa sasniegšanā. Nostāja, par kuru šodien tika panākta vienošanās, ir pirmais solis, lai sistēmu padarītu stabilāku.
Makis Keravns, Kipras Republikas finanšu ministrs
OIM, kas ir spēkā kopš 2026. gada 1. janvāra, nosaka taisnīgu cenu oglekļa emisijām, kas rodas importēto preču ražošanas procesā oglekļietilpīgākajās nozarēs, proti, dzelzs un tērauda, cementa, mēslošanas līdzekļu, alumīnija, elektroenerģijas un ūdeņraža nozarē, un veicina tīrāku rūpniecisko ražošanu trešās valstīs.
Papildus citiem uzlabojumiem Komisijas sākotnējā priekšlikumā par OIM stiprināšanu Padome ir precizējusi to jauno produktu sarakstu, kuriem mehānisms tiktu piemērots, un pilnvaro Komisiju veikt ikgadēju pārskatu par lejupējiem produktiem, kurus varētu iekļaut nākotnē. Tajā arī precīzāk noteikts process, kas jāievēro, lemjot par konkrētas preces atbrīvošanu no OIM regulējuma, ja iekšējā tirgū rodas nopietni un neparedzēti apstākļi.
Ministri apmainījās ar viedokļiem par tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu kopumu, kas ir svarīgs uzkrājumu un investīciju savienības elements. Vienošanās par šo tiesību aktu kopumu ir viens no mērķiem, kas ietverts ceļvedī “Viena Eiropa, viens tirgus”.
Tiesību aktu projekta mērķis ir padziļināt ES kapitāla tirgu integrāciju, likvidējot šķēršļus pārrobežu investīciju darbībām un stiprinot uzraudzības efektivitāti. Tādējādi, mobilizējot privātos uzkrājumus, tam savukārt vajadzētu veicināt ES konkurētspēju.
Jo īpaši noteikumu projekts ietver pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) lomu, tostarp, pastiprinot tās lomu ES līmeņa uzraudzībā jomās, par kurām panākta vienošanās, piemēram, nozīmīgi centrālie darījumu partneri, centrālie vērtspapīru depozitāriji un tirdzniecības vietas, un reformējot tās pārvaldību.
Diskusijas laikā daudzi ministri atbalstīja to, ka EVTI uzrauga nozīmīgus pārrobežu tirgus dalībniekus ES, uzsverot, ka šāda uzraudzība būtu jāvērš uz vienībām, kurām ir patiess pārrobežu un/vai sistēmisks nozīmīgums.
Vairāki ministri uzsvēra vajadzību noteikt samērīgus, objektīvus un pārredzamus kritērijus nozīmīguma noteikšanai, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienībām, tostarp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Tajā pašā laikā citi aicināja turpināt apsvērt ierosināto grupas kritēriju. Daudzi ministri uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no lielāka administratīvā sloga un izmaksām uzņēmumiem.
Attiecībā uz pārvaldību ministri apsprieda pienākumu sadalījumu starp ierosināto EVTI valdi un jau esošo uzraudzības padomi. Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jaunā valde sastāvētu no pieciem locekļiem un koncentrētos uz uzraudzības uzdevumiem. Pašreizējā uzraudzības padome, kas sastāv no pārstāvjiem no katras ES dalībvalsts, saglabātu plašāku stratēģisko lomu un varētu iebilst pret dažiem svarīgākajiem valdes lēmumiem.
Lai gan dažas dalībvalstis atbalstīja Komisijas priekšlikumu par spēcīgu valdes lomu, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu ES līmeņa uzraudzības lēmumu pieņemšanu, daudzi ministri uzsvēra, ka valstu kompetentajām iestādēm un uzraudzības padomei ir jāsaglabā jēgpilna loma, tostarp ar pienācīgu iesaisti uzraudzības lēmumu pieņemšanā.
Ministri pieņēma divus lēmumus saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu – ES noteikumiem, kas izstrādāti, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis nodrošina publisko finanšu stabilitāti un koordinē savu fiskālo politiku.
Pirmkārt, Padome nolēma noslēgt vai atcelt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (EDP) attiecībā uz Maltu, kas pirmo reizi tika sākta 2024. gadā.
Lēmums par atcelšanu bija pamatots, ņemot vērā to, ka Maltas vispārējās valdības budžeta deficīts ir sekmīgi un ilgstoši samazināts zem 3 % no IKP.
Otrkārt, Padome aktivizēja Stabilitātes un izaugsmes paktā (SIP) paredzēto valsts izņēmuma klauzulu attiecībā uz Spāniju. Šis pasākums sekmēs Spānijas pāreju uz lielākiem aizsardzības izdevumiem valsts līmenī, neapdraudot tās parāda atmaksājamību.
Valsts izņēmuma klauzula ļauj dalībvalstij uz laiku novirzīties no budžeta prasībām, reaģējot uz ārkārtējiem apstākļiem, ko tā nevar kontrolēt, vienlaikus nodrošinot parāda atmaksājamību.
Iepriekš 17 citām dalībvalstīm ir apstiprināti to lūgumi aktivizēt valsts izņēmuma klauzulu.
Komisija nāca klajā ar 2026. gada Eiropas pusgada pavasara paketi, kas pieņemta 3. jūnijā.
Paketē ir ietverti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi (KVAI) visām dalībvalstīm attiecībā uz to ekonomikas, sociālo, nodarbinātības, strukturālo un budžeta politiku. Sagaidāms, ka Padome šos KVAI pieņems jūlijā.
Balstoties uz jaunāko Komisijas sniegto informāciju, ministri apmainījās viedokļiem par pašreizējo stāvokli saistībā ar ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. Šis ir ECOFIN darba kārtībā regulāri iekļauts punkts.
Padome pieņēma īstenošanas lēmumus, ar ko apstiprina Beļģijas, Polijas, Portugāles, Slovākijas un Spānijas iesniegtos mērķtiecīgos grozījumus savos atveseļošanas un noturības plānos.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir ES liela mēroga finansiāla atbalsta programma, ar ko reaģē uz izaicinājumiem, kurus Eiropas ekonomikai ir radījusi COVID-19 pandēmija. ANM ir galvenā daļa instrumentā “NextGenerationEU”, t. i., pagaidu atveseļošanas instrumentā, kas ļauj Komisijai piesaistīt līdzekļus, lai palīdzētu novērst pandēmijas radītos tiešos zaudējumos ekonomikas un sociālajā jomā.
Lai varētu izmantot mehānisma priekšrocības, dalībvalstīm Komisijai ir jāiesniedz atveseļošanas un noturības plāni (ANP), kuros izklāstītas reformas un investīcijas, ko tās plāno īstenot līdz 2026. gada augusta beigām.
Līdz šim no ANM ir izmaksāti aptuveni 426 miljardi EUR.
Kā darba kārtības punktu, kas netiek apspriests, Padome apstiprināja ECOFIN padomes pusgada ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem. Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par to, kas Padomē ir sasniegts Kipras prezidentūras laikā (2026. gada janvāris – jūnijs), kā arī pārskats par pašreizējo stāvokli svarīgākajos nodokļu jomas jautājumos, par kuriem notiek sarunas.
Ministri arī pieņēma secinājumus par progresu, ko tajā pašā laikposmā panākusi ES Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
