"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Vides ministru neformāla videokonference, 2021. gada 18. marts
Galvenie rezultāti
ES klimatadaptācijas stratēģija
Ministri diskusijas sāka ar viedokļu apmaiņu par ES stratēģiju par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Minētajā stratēģijā ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums par to, ka ES līdz 2050. gadam jākļūst par mazoglekļa sabiedrību, proti, par sabiedrību, kas pilnībā pielāgota neizbēgamajai klimata pārmaiņu ietekmei. Ministru norādījumi palīdzēs izstrādāt Padomes secinājumu projektu.
Prezidentvalsts informēja ministrus par stāvokli Padomes un Eiropas Parlamenta trialoga sarunās par Eiropas Klimata akta priekšlikumu.
Eiropas Klimata akta nolūks ir tiesību aktos noteikt mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES. 17. decembrī ES vides ministri panāca vispārēju pieeju attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par Eiropas Klimata aktu, tostarp – ievērojot Eiropadomes 11. decembra norādes – jaunu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, proti, vismaz 55 % samazinājumu līdz 2030. gadam. Vispārējā pieeja ir Padomes sarunu pilnvaras trialoga sanāksmēs ar Parlamentu.
Līdz šim Padomei un Eiropas Parlamentam ir bijušas četras trialoga sanāksmes, lai panāktu politisku vienošanos, un šobrīd tiek gatavota piektā.
Šodien man bija iespēja apmainīties viedokļiem ar kolēģiem vides ministriem par pašreizējo stāvokli sarunās ar Eiropas Parlamentu par Eiropas Klimata aktu. Esam tikuši tālu, bet joprojām paliek daudz neatrisinātu jautājumu, un mūsu stratēģija sarunās ir – vienošanās nav panākta, kamēr tā nav panākta par visu. Eiropas Klimata akts ir prezidentvalsts Portugāles absolūta prioritāte, un mūsu mērķis ir panākt vienošanos ar Parlamentu pēc iespējas drīz. Mēs nevaram lieki tērēt laiku – ES ir cieši apņēmusies kļūt klimatneitrāla līdz 2050. gadam, un Eiropas Klimata akts ir pirmais izšķirošais solis, kas palīdzētu šo mērķi sasniegt.
Žuāu Pedru Matoss Fernandess, Portugāles vides un klimata rīcības ministrs
Ministri apmainījās viedokļiem par Atveseļošanas un noturības mehānisma lomu Eiropas pusgada zaļināšanas kontekstā. Eiropas pusgads ir nozīmīgs instruments, ar kuru koordinē ekonomikas politiku visā ES. Atveseļošanas un noturības mehānisms ir viens no galvenajiem rīkiem, ar kura palīdzību atveseļo Eiropu no Covid-19 pandēmijas, un to ir iecerēts izmantot zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā. Ministri apsprieda, kā šie divi instrumenti var papildināt viens otru.
Vides ministriem bija politikas debates par leģislatīvā akta priekšlikumu attiecībā uz baterijām un bateriju atkritumiem. Baterijas ir nozīmīgs elements pārkārtošanās procesā uz tīru enerģiju. Priekšlikuma mērķis ir samazināt bateriju ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi visos bateriju dzīves cikla posmos – no materiālu ieguves līdz ražošanai, lietošanai, reciklēšanai un apglabāšanai. Tādējādi tas pieskaņo pašreizējos tiesību aktus Eiropas zaļajam kursam, veicina aprites ekonomiku un tiecas nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību veselībai un videi. Priekšlikuma mērķis ir arī risināt problēmu, ko rada iekšējā tirgus atšķirības, kuras pastāv neviendabīgu noteikumu un informācijas dēļ. To panāktu, ar kopēju un skaidrāku noteikumu kopumu radot vienlīdzīgus apstākļus bateriju jomā. Debates tiks izmantotas, gatavojot Padomes nostāju par šo priekšlikumu.
Sadaļā "Citi jautājumi" vides ministri pieņēma zināšanai 8. vides rīcības programmu (VRP), kas būs vispārējais orientieris Eiropas vides politikā līdz 2030. gadam. ES dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji 17. martā apstiprināja pilnvarojumu, kas būs Padomes nostāja, par 8. VRP uzsākot sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Prezidentvalsts informēja ministrus, ka 12. martā tika apstiprināti Padomes secinājumi "Savienības ilgtspējīgu ķimikāliju stratēģija: laiks rīkoties". Secinājumos Padome aicina Komisiju pēc iespējas drīz īstenot stratēģijā noteiktās darbības, tostarp mērķtiecīgus grozījumus, lai racionalizētu ES tiesību aktus ķimikāliju jomā, aizstājot un samazinot vielas, kas rada bažas, un pakāpeniski atsakoties no viskaitīgāko ķimikāliju nebūtiskiem lietojumiem sabiedrībā.
Komisija un prezidentvalsts informēja par aktualitātēm saistībā ar ANO Vides asamblejas piekto sanāksmi (UNEA-5), kas notika 2021. gada 22. un 23. februārī Nairobi.
Komisija informēja ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar ES meža stratēģiju, kas šobrīd tiek gatavota.
Komisija informēja ministrus arī par tās nesen pieņemto paziņojumu par tirdzniecības politikas pārskatīšanu, kurā pirmo reizi tirdzniecības politikas centrā ir ilgtspēja.
Šodien man bija iespēja apmainīties viedokļiem ar kolēģiem vides ministriem par pašreizējo stāvokli sarunās ar Eiropas Parlamentu par Eiropas Klimata aktu. Esam tikuši tālu, bet joprojām paliek daudz neatrisinātu jautājumu, un mūsu stratēģija sarunās ir – vienošanās nav panākta, kamēr tā nav panākta par visu. Eiropas Klimata akts ir prezidentvalsts Portugāles absolūta prioritāte, un mūsu mērķis ir panākt vienošanos ar Parlamentu pēc iespējas drīz. Mēs nevaram lieki tērēt laiku – ES ir cieši apņēmusies kļūt klimatneitrāla līdz 2050. gadam, un Eiropas Klimata akts ir pirmais izšķirošais solis, kas palīdzētu šo mērķi sasniegt.
