"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padome panāca vienošanos par daļēju vispārēju pieeju attiecībā uz Eiropas Klimata aktu. Tās nolūks ir mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES –, kuru 2019. gada decembrī apstiprināja Eiropadome, iestrādāt tiesību aktā.
ES ir stingri apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla. Lai gan Eiropadome ir paziņojusi, ka decembra sanāksmē atgriezīsies pie jautājuma par 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, lai vienotos par jaunu mērķi, es priecājos paziņot, ka šodien mums izdevās panākt dalībvalstu vienošanos par lielu daļu jautājumu priekšlikumā Eiropas Klimata aktam. Ir svarīgi, lai darbā pie šā būtiskā tiesību akta mēs panāktu pēc iespējas lielāku progresu. Pagājušajā nedēļā Eiropadome aicināja Padomi virzīt uz priekšu darbu šajā jomā, un šodien pēc intensīvām diskusijām mums izdevās panākt nozīmīgu pavērsienu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Klimata aktam.
Svenja Šulce, Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre
A climate neutral EU... what does it mean?
The Council agreed that the Union-wide 2050 climate-neutrality objective should be pursued by all member states collectively. It stressed the importance of promoting both fairness and solidarity among member states and cost-effectiveness in achieving the climate neutrality objective.
Vides un klimata jautājumu ministri pieņēma secinājumus par bioloģisko daudzveidību, tādējādi apstiprinot mērķus, kas izvirzīti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, kuras mērķis ir panākt bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos. Dalībvalstis ir ļoti nobažījušās par globālo bioloģiskās daudzveidības zuduma tempu un atzīst, ka ir jāpastiprina centieni, pievēršoties gan tiešiem, gan netiešiem bioloģiskās daudzveidības un dabas zudumu veicinošiem faktoriem, piemēram, dabas resursu pārmērīgai ekspluatācijai, klimata pārmaiņām, piesārņojumam, invazīvām svešzemju sugām un tam, kā izmantojam zemi un jūru. Dalībvalstis atkārtoti aicina bioloģiskās daudzveidības mērķus pilnībā integrēt citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, un panākt ES pasākumu saskaņotu īstenošanu šajās jomās.
Covid-19 pandēmija mums vēlreiz ir parādījusi, cik būtiska nozīme saistībā ar mūsu veselību un ekonomisko un sociālo stabilitāti ir ekosistēmām un bioloģiskajai daudzveidībai. Bioloģiskā daudzveidība ir mūsu dzīvības garantija: tā gādā par tīru gaisu un tīru ūdeni, par pārtiku, būvmateriāliem un apģērbu. Tā rada darbvietas un iztikas līdzekļus. Līdz ar dabas iznīcināšanu pastāv arī slimību uzliesmojumu un pandēmiju risks. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un dabas aizsardzība pasaules mērogā ir būtiski faktori jaunu infekcijas slimību novēršanā. Kā Padomes priekšsēdētāja esmu gandarīta, ka šodien vienprātīgi vienojāmies pastiprināt savus centienus bioloģiskās daudzveidības zuduma novēršanai.
Svenja Šulce, Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre
Šodien pieņemtajos secinājumos ir izklāstītas politiskas norādes par minētās stratēģijas īstenošanu un atkārtoti apliecināta ES apņemšanās rādīt piemēru globālās bioloģiskās daudzveidības krīzes novēršanā un jauna vērienīga ANO globālā bioloģiskās daudzveidības satvara izstrādē ANO 2021. gada konferencē par bioloģisko daudzveidību.
Polijas delegācija iepazīstināja ar savu priekšlikumu par to, kā uzlabot ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai sekmētu pāreju uz klimatneitralitāti Eiropas Savienībā. Nīderlandes delegācija ministrus informēja par 2021. gada 25. janvārī paredzēto samitu par pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Lietuvas delegācija ministrus informēja par Konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā Pušu sanāksmes astoto sesiju (Espoo MOP-8), kas paredzēta 2020. gada 8.–11. decembrī. Nīderlandes delegācija ministrus informēja par 2021. gada 15. aprīlī paredzēto Pasaules forumu par aprites ekonomiku.
Visbeidzot, Eiropas Komisija ministrus iepazīstināja ar savu paziņojumu par ES Ilgtspējīga ķimikāliju izmantojuma stratēģiju, ar paziņojumu par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem dalībvalstīs, pašreizējo tiesību akta priekšlikumu regulai, ar ko groza Orhūsas regulu, kā arī ar savu lēmumu par Astoto vides rīcības programmu.
ES ir stingri apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla. Lai gan Eiropadome ir paziņojusi, ka decembra sanāksmē atgriezīsies pie jautājuma par 2030. gadam noteikto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, lai vienotos par jaunu mērķi, es priecājos paziņot, ka šodien mums izdevās panākt dalībvalstu vienošanos par lielu daļu jautājumu priekšlikumā Eiropas Klimata aktam. Ir svarīgi, lai darbā pie šā būtiskā tiesību akta mēs panāktu pēc iespējas lielāku progresu. Pagājušajā nedēļā Eiropadome aicināja Padomi virzīt uz priekšu darbu šajā jomā, un šodien pēc intensīvām diskusijām mums izdevās panākt nozīmīgu pavērsienu attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Klimata aktam.
