"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padome panāca vienošanos par vispārēju pieeju attiecībā uz Eiropas Klimata aktu, tostarp – ievērojot Eiropadomes 10. un 11. decembra norādes – jaunu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju – vismaz 55 % samazinājumu līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Eiropas Klimata akta galvenais nolūks ir tiesību aktos noteikt mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ES.
Šodien mēs esam guvuši būtisku panākumu attiecībā uz Eiropas Klimata akta priekšlikumu. ES ir stingri apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla, un ar šo palielināto mērķrādītāju – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % līdz 2030. gadam – mēs raidām spēcīgu signālu pasaulei.
Svenja Šulce, Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre
Šodien panāktā vispārējā pieeja papildina daļējo sarunu nostāju, par kuru Padome vienojās oktobrī, un piešķir Padomes prezidentvalstij pilnvarojumu turpmākām diskusijām ar Eiropas Parlamentu par Komisijas priekšlikumu.
Padome šodien pieņēma iesniegumu par ES un tās dalībvalstu nacionāli noteikto devumu (NND). Iesniegumā ir iekļauts atjaunināts un palielināts mērķrādītājs – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums vismaz par 55 % līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni –, ievērojot Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra norādījumus. Iesniegumu tagad nosūtīs UNFCCC sekretariātam.
Parīzes nolīgums: ES ceļš uz klimatneitralitāti (Infografika)
Iespēja griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem
Padome panāca vienošanos par vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu grozīt Orhūsas regulu. Orhūsas regulā ir izklāstīts, kā ES un tās dalībvalstis īsteno starptautisko Orhūsas konvenciju, kuras mērķis ir garantēt piekļuvi informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem.
Mūsu vides politika un tās īstenošana ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Es esmu gandarīta, ka šodien panāktā vienošanās par Orhūsas regulu palīdzēs uzlabot vides demokrātiju. Tā paplašinās to aktu darbības jomu, attiecībā uz kuriem var iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu, un pagarinās šādu pieprasījumu iesniegšanas termiņus. Mums ir vajadzīga labi funkcionējoša sistēma sabiedrības locekļiem, kurā vienlaikus būtu ņemtas vērā ES tiesiskās kārtības un tiesu sistēmas īpatnības.
Svenja Šulce, Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre
Padome kopumā piekrita paplašināt regulas darbības jomu, iekļaujot tajā vispārēji piemērojamus administratīvus aktus. Padomes nostājā ir arī pagarināti termiņi, kuros sabiedrībai jāprasa pārskatīšana un ES iestādēm un struktūrām jāsniedz atbilde, lai sūdzību iesniedzējiem atvieglotu procesu un nodrošinātu labāku atbilžu kvalitāti.
Padarīt atveseļošanu pēc Covid-19 apritīgu un zaļu
Reaģējot uz Eiropas Komisijas jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, Padome apstiprināja secinājumus par to, kā padarīt atveseļošanu no Covid-19 apritīgu un zaļu. Secinājumu mērķis ir sniegt visaptverošas politiskās norādes par plašu rīcības plānā paredzēto darbību klāstu. To mērķis ir panākt līdzsvaru starp vērienīgu pieeju un nepieciešamību, īstenojot dažādas darbības, ņemt vērā plašu jautājumu loku, tostarp dalībvalstu dažādos izejas punktus.
Esmu ļoti gandarīta, ka šodien mēs spērām vēl vienu soli ceļā uz aprites ekonomiku. Ar šiem secinājumiem mēs sniedzam Komisijai norādi nākt klajā ar tādiem priekšlikumiem kā, piemēram, par tiesībām uz remontu, kas ir svarīgs instruments, lai līdz 2025. gadam samazinātu iznīcināto IKT produktu daudzumu, uz ko attiecas arī šodien pieņemtie secinājumi par digitālo pārveidi.
Svenja Šulce, Vācijas federālā vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministre
Padome pieņēma secinājumus, kuros risina sabiedrības divējādās – digitālās pārveides un zaļās pārkārtošanās – problēmas un izskata iespējas sniegt ieguldījumu vajadzīgo saskares punktu veidošanā starp abām šīm jomām.
Secinājumi dod politiskas norādes Komisijai nolūkā iesniegt piemērotas iniciatīvas, lai izmantotu digitalizācijas dotās iespējas vides aizsardzības un klimatrīcības jomā, kā arī lai ierobežotu digitalizācijas negatīvo ietekmi uz vidi.
Vides ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas nesen iesniegto ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju – ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem. Komisija stratēģiju pieņēma 2020. gada 14. oktobrī kā svarīgu Eiropas zaļā kursa sastāvdaļu.
Dalībvalstis pauda plašu atbalstu stratēģijai un pauda viedokli, ka stratēģijas vispārējais vērienīgums ir atbilstošs. Delegācijas pauda interesi turpināt darbu pie turpmākiem priekšlikumiem, kas ir daļa no stratēģijas, un turpināt cieši iesaistīties tās īstenošanā.
Sadaļā "Citi jautājumi" Komisija iepazīstināja ar savu jauno priekšlikumu par baterijām un bateriju atkritumiem. Komisija informēja ministrus par aicinājumu steidzami rīkoties attiecībā uz daudzpusēju vides nolīgumu ratifikāciju. Portugāle sniedza delegācijām informāciju par Eiropas konferenci "Klimata pārmaiņas un Eiropas ūdens dimensija – noturības uzlabošana" (2020. gada 4. un 5. novembris). Spānija informēja ministrus par ziņojumu par Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijas (CCAMLR) gadskārtējo sanāksmi (2020. gada 27.–30. oktobris). Francija sniedza delegācijām informāciju par atmežošanas novēršanu. Visbeidzot, nākamā prezidentvalsts Portugāle iepazīstināja ar savu darba programmu 2021. gada pirmajam pusgadam.
Šodien mēs esam guvuši būtisku panākumu attiecībā uz Eiropas Klimata akta priekšlikumu. ES ir stingri apņēmusies līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla, un ar šo palielināto mērķrādītāju – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % līdz 2030. gadam – mēs raidām spēcīgu signālu pasaulei.
