"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padome pieņēma Padomes secinājumus "Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija".
Minētajā jaunajā stratēģijā par pielāgošanos klimata pārmaiņām ir izklāstīts ilgtermiņa redzējums par to, kā ES līdz 2050. gadam var kļūt par klimatnoturīgu sabiedrību, kas pilnībā ir pielāgota neizbēgamajai klimata pārmaiņu ietekmei.
Klimata pārmaiņas nav tikai draudi nākotnē – tās notiek tagad. Mums ir jābūt labāk sagatavotiem tās sekām, kas ietekmēs cilvēku veselību, dabu un ekonomiku. Ar šodienas secinājumiem tiek aizsākti pastiprināti pielāgošanās pasākumi. Jaunajā stratēģijā uzmanība tie pievērsta labākiem datiem un labākai pastāvošo datu izmantošanai, dabā balstītu risinājumu veicināšanai, ko panāk, integrējot finansiālus un ekonomiskus apsvērumus un pastiprinot darbības starptautiskā līmenī. Ar klimatu saistīti jautājumi bija svarīga prezidentvalsts Portugāles prioritāte, un esam gandarīti, ka Padome šodien ir apstiprinājusi jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kura kopā ar nesen apstiprināto Eiropas Klimata aktu palīdzēs ES nākamajās desmitgadēs kļūt klimatnoturīgai un klimatneitrālai.
Žuāns Pedru Matušs Fernandešs, Portugāles vides un klimata rīcības ministrs
Padomes secinājumos ir apstiprināti stratēģijas mērķi pastiprināt un paplašināt pielāgošanās darbības, īpašu uzmanību pievēršot zināšanām, finansiāliem un ekonomiskiem apsvērumiem, dabā balstītiem risinājumiem, starptautiskajai dimensijai un apdrošināšanas nozīmei.
ES ministri izvērtēja progresu, kas panākts saistībā ar priekšlikumu regulai par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko Komisija nāca klajā 2020. gada 10. decembrī.
Baterijas ir nozīmīgs elements pārkārtošanās procesā uz tīru enerģiju. Ar priekšlikumu atjaunināt tiesību aktu par baterijām un bateriju atkritumiem tiecas samazināt bateriju ietekmi uz vidi un sabiedrību visos bateriju dzīves cikla posmos – no materiālu ieguves līdz ražošanai, lietošanai, reciklēšanai un apglabāšanai.
Ar priekšlikumu pašreizējie tiesību akti tiek pieskaņoti Eiropas zaļajam kursam, veicināta aprites ekonomika un tiecas nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību veselībai un videi. Tā mērķis ir arī risināt problēmu, ko rada atšķirības iekšējā tirgū, kuras pastāv neviendabīgu noteikumu un informācijas dēļ. To panāktu, ar kopēju un skaidrāku noteikumu kopumu radot vienlīdzīgus apstākļus bateriju jomā.
Ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas paziņojumu par ES izstrādāto Nulles piesārņojuma rīcības plānu.
Rīcības plānā, kas ir būtisks Eiropas zaļā kursa elements, ir izklāstīts redzējums par nulles piesārņojumu ES līdz 2050. gadam. Tā mērķis ir samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un radīt vidi bez toksiskām vielām. Rīcības plānā ir izklāstīti būtiski mērķrādītāji 2030. gadam attiecībā uz dažādiem piesārņojuma veidiem un ir noteiktas vairākas darbības un pamatiniciatīvas nulles piesārņojuma mērķa sasniegšanai, tostarp vairāki pašreizējie un plānotie tiesību aktu priekšlikumi.
Prezidentvalsts ministriem sniedza aktuālāko informāciju par pašreizējo stāvokli diskusijās par Orhūsas regulupar tiesu iestāžu pieejamību vides lietās. 2020. gada 17. decembrī Padome panāca vispārēju pieeju par priekšlikumu. Kopš tā laika Orhūsas konvencijas Atbilstības komiteja ir sniegusi padomu par Komisijas priekšlikumu un pieņēmusi savus secinājumus par jaunu lietu saistībā ar valsts atbalstu. Padomei un Parlamentam 2021. gada 4. jūnijā sākās politiska trialoga sarunas.
Prezidentvalsts informēja ministrus par pašreizējo stāvokli diskusijās par priekšlikumu lēmumam par 8. vides rīcības programmu. Rīcības programma kalpos par visaptverošu ceļvedi Eiropas vides politikai līdz 2030. gadam. Lēmuma priekšlikuma pamatā ir Eiropas zaļais kurss un tajā sīki izklāstītais darbību saraksts. Padome savas sarunu pilnvaras pieņēma 2021. gada 17. martā. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments būs pieņēmis savu nostāju, Padome un Parlaments sāks trialoga sarunas, lai panāktu politisku vienošanos par šo lietu.
Nīderlandes delegācija, ko atbalstīja Beļģija un Luksemburga, vērsa ministru uzmanību uz krāpšanas novēršanu biodegvielu nozarē. Nīderlandes delegācija informēja ministrus par Transporta dekarbonizācijas aliansi. Igaunijas delegācija iepazīstināja ar informāciju par Starptautiskās ūdens konvencijas sanāksmi. Čehijas delegācija, ko atbalstīja Bulgārija, Grieķija, Kipra, Rumānija, Slovākija un Ungārija, vērsa ministru uzmanību uz ES taksonomijas ietekmi uz pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Zviedrijas delegācija, ko atbalstīja Francija un Luksemburga, vērsa ministru uzmanību uz jautājumu, kā lauzt apputeksnētāju samazinājuma tendenci.
Visbeidzot, Slovēnijas delegācija iepazīstināja ar savu darba programmu gaidāmajai prezidentūrai.
Klimata pārmaiņas nav tikai draudi nākotnē – tās notiek tagad. Mums ir jābūt labāk sagatavotiem tās sekām, kas ietekmēs cilvēku veselību, dabu un ekonomiku. Ar šodienas secinājumiem tiek aizsākti pastiprināti pielāgošanās pasākumi. Jaunajā stratēģijā uzmanība tie pievērsta labākiem datiem un labākai pastāvošo datu izmantošanai, dabā balstītu risinājumu veicināšanai, ko panāk, integrējot finansiālus un ekonomiskus apsvērumus un pastiprinot darbības starptautiskā līmenī. Ar klimatu saistīti jautājumi bija svarīga prezidentvalsts Portugāles prioritāte, un esam gandarīti, ka Padome šodien ir apstiprinājusi jauno ES Klimatadaptācijas stratēģiju, kura kopā ar nesen apstiprināto Eiropas Klimata aktu palīdzēs ES nākamajās desmitgadēs kļūt klimatnoturīgai un klimatneitrālai.
