Ārlietu padome, 18.03.2019., 2019. gada 18. marts

Galvenie rezultāti

Krimas nelikumīgās aneksijas piektā gadadiena

Tā kā sanāksme notika laikā, kad aprit pieci gadi kopš Krimas un Sevastopoles nelikumīgās aneksijas, Augstā pārstāve un ārlietu ministri to atzīmēja, vēlreiz publiski izklāstot ES nostājas galvenos elementus.

ES ir vairākkārt norādījusi, ka mēs neatzīstam un neatzīsim šo starptautisko tiesību pārkāpumu. ES pilnībā solidarizējas ar Ukrainu, atbalstot tās suverenitāti un teritoriālo integritāti. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Aktuālie notikumi

Augstā pārstāve un ārlietu ministri atzinīgi novērtēja rezultātus, kas gūti trešajā Briseles konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei. Tā bija iespēja atkārtoti apstiprināt ES atbalstu ANO vadītajam politiskajam procesam, un kura deva spēcīgu signālu par atbalstu Sīrijas tautai arī turpmāk, veiksmīgi mobilizējot palīdzību no starptautiskās sabiedrības puses.

Augstā pārstāve informēja ministrus par darbu, ko pašlaik veic starptautiskā kontaktgrupa Venecuēlas jautājumos. Ārlietu ministri pauda bažas saistībā ar humanitāro situāciju, kas turpina pasliktināties. Viņi atkārtoti uzsvēra, ka ir steidzami nepieciešams rast veidu, kā virzīties uz politisku procesu.

Tika pieminēti arī tādi jautājumi kā miera līguma parakstīšana Centrālāfrikas Republikā un nesen paziņotie ASV pasākumi attiecībā uz Starptautisko Krimināltiesu.

Ķīna

Pirms diskusijas ar Ķīnas valsts padomnieku un ārlietu ministru Ji Vangu (Wang Yi) Padomē notika plaši izvērsta un visaptveroša viedokļu apmaiņa par Ķīnu un ES un Ķīnas attiecībām. Diskusiju izmantos, lai sagatavotos valstu vai valdību vadītāju debatēm Eiropadomes sanāksmē 21. un 22. martā, un saistībā ar gaidāmo ES un Ķīnas samitu, kas notiks 2019. gada 9. aprīlī Briselē.

Šī diskusija balstījās uz Augstās pārstāves un Komisijas kopīgo paziņojumu "ES un Ķīna: stratēģiska perspektīva", kas tika pieņemts 12. martā. Ministri atzinīgi uzņēma kopīgajā paziņojumā ietverto vērtējumu un ierosinātos pasākumus. 2016. gada Ķīnas stratēģija joprojām ir pamats ES sadarbībai ar Ķīnu, taču kopīgais paziņojums sniedz noderīgus norādījumus par to, kā uzlabot Eiropas pieeju Ķīnai, lai tā būtu reālistiskāka, uzstājīgāka un daudzpusīgāka.

Ārlietu ministri uzsvēra, cik ārkārtīgi svarīga ir vienotība, solidaritāte un konsekvence ES līmenī, lai panāktu produktīvu sadarbību ar Ķīnu, jo tikai vienota ES var efektīvi risināt problēmātiskos jautājumus, kas patlaban rodas saistībā ar Ķīnu. Viņi arī uzstāja uz ES vērtībām, principiem un ES stratēģisko interešu aizsardzību ES un Ķīnas attiecībās. Viņi uzsvēra cilvēktiesību ievērošanas un ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga nozīmi. Viņi uzsvēra nepieciešamību pēc labākas savstarpības ekonomiskajās attiecībās, kā arī vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu un vienlīdzīgu piekļuvi tirgum ES uzņēmumiem. Ministri arī pievērsās kiberdrošībai, ieguldījumu izvērtēšanai un nepieciešamībai aizsargāt kritiski svarīgo ES infrastruktūru un rūpniecību.

Ministri aicināja padziļināt sadarbību ar Ķīnu tādās jomās kā multilaterālisms, klimata pārmaiņas, ieroču neizplatīšana (saistībā ar Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (JCPOA), kā arī Korejas pussalā), miera uzturēšana un reģionālās drošības problēmu risināšana.

Darba pusdienu laikā ārlietu ministriem bija atklāta un plaši izvērsta diskusija ar Ķīnas valsts padomnieku un ārlietu ministru Ji Vangu (Wang Yi). Pirms abām sanāksmēm notika ES un Ķīnas stratēģiskais dialogs, ko vadīja Augstā pārstāve un valsts padomnieks.

• ES attiecības ar Ķīnu, vispārīga informācija
• 2019. gada ES un Ķīnas kopīgais paziņojums – stratēģiska perspektīva, paziņojums presei, 2019. gada 12. marts

Moldovas Republika

Padome apsprieda Moldovu pēc 24. februāra parlamenta vēlēšanām. Ārlietu ministri pasvītroja to, cik liela nozīme ir pārredzamam un uzticamam valdības veidošanas procesam, kurā būtu jāatspoguļo patiess parlamenta vairākums, kas ievēro vēlēšanu rezultātus. Viņi uzsvēra, ka ir svarīgi neiejaukties veidošanas procesā, un atgādināja, ka ES neatbalsta atsevišķas partijas un konkrētus politiskos rīcībspēkus, bet gan vērtības un principus.

Padome atgādināja, ka pamats ES sadarbībai ar Moldovu ir asociācijas nolīguma īstenošana, tostarp stingra apņemšanās īstenot reformu programmu un ievērot tiesiskuma un demokrātijas principus.

Ārlietu ministri apstiprināja, ka svarīgs ir nosacījumu ievērošanas princips makrofinansiālās palīdzības sniegšanā, kuru nācās pārtraukt pēc nopietnas pasliktināšanās tiesiskuma jomā un demokrātijas principu ievērošanā. Šajā kontekstā viņi uzsvēra, ka ārkārtīgi svarīgi ir sniegt taustāmus ieguvumus Moldovas iedzīvotājiem un turpināt atbalstīt pilsonisko sabiedrību.

• ES attiecības ar Moldovu, vispārīga informācija

Jemena

Ministri atgādināja, ka konfliktam Jemenā nevar būt militārs risinājums, un vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, ir īstenot Stokholmas vienošanos visā tās apjomā. Viņi uzsvēra, ka ir nepieciešams saglabāt politisko dinamiku un puses ir jāmudina steidzami pildīt savas nolīgumā paredzētās saistības, kā arī to, ka nekavējoties jāpanāk progress vietējā mērogā.

Padome atkārtoti pauda ES pilnīgu atbalstu ANO īpašajam sūtnim Mārtinam Grifitsam (Martin Griffihs) un viņa centieniem rast noturīgu, ilgtspējīgu, izpildāmu, iekļaujošu un sarunu ceļā panāktu politisku risinājumu ANO vadītā satvarā. Ārlietu ministri īpaši uzsvēra to, cik svarīgi ir politiskajā procesā pilnībā iesaistīt Jemenas sievietes.

Ministri pauda bažas par to, ka nav uzlabojusies smagā humanitārā situācija, jo īpaši saistībā ar humānās palīdzības piekļuvi. Padome atkārtoti uzsvēra, ka ES un tās dalībvalstis turpinās savus humānās palīdzības centienus un vajadzības gadījumā sniegs politisku atbalstu.

• Padomes secinājumi par Jemenu, 2019. gada 18. februāris
• ES attiecības ar Jemenu (EĀDD)

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN