Ārlietu padome, 08.04.2019., 2019. gada 8. aprīlis

Galvenie rezultāti

Aktuālie notikumi

Augstā pārstāve un ārlietu ministri rīkoja viedokļu apmaiņu par steidzamākajiem jautājumiem starptautiskajā dienaskārtībā. Jo īpaši viņi pauda bažas par norisēm Lībijā. Viņi mudināja visas puses nekavējoties noteikt pamieru humanitāriem mērķiem, atturēties no jebkāda turpmāka militāra saasinājuma un atgriezties pie sarunu galda. Viņi no jauna apliecināja pilnu atbalstu ANO īpašā pārstāvja Gasāna Sālames (Ghassan Salamé) centieniem strādāt mieram un stabilitātei Lībijā.

Ārlietu ministri arī pieminēja kriminālkodeksa kārtības ieviešanu Brunejā Darusalamā un pauda stingru pretestību cietsirdīgiem un pazemojošiem sodiem, ko aizliedz Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kuru Bruneja Darusalama parakstīja 2015. gadā.

Attiecībā uz 1996. gada Helmsa-Bērtona (Helms-Burton) likumu Padome atkārtoti pauda ES stingro noraidījumu vienpusēju ierobežojošo pasākumu ekstrateritoriālai piemērošanai, ko ES uzskata par neatbilstošu starptautiskajām tiesībām.

Afganistāna

Ministri pārrunāja situāciju Afganistānā. Viņi īpaši pievērsās pašreizējiem miera centieniem un tam, kā ES vislabāk varētu sekmēt šos centienus. Augstā pārstāve informēja ministrus par savu Islamabadas apmeklējumu 25. martā un 26. marta vizīti Kabulā.

Es ceru, ka Afganistānas iekšējās sarunas, kas tika izsludinātas uz nākamo nedēļu, var vest uz mieru, neskarot nedz vēlēšanu procesu, nedz arī pēdējo gadu sasniegumus, jo īpaši attiecībā uz sieviešu un minoritāšu tiesībām un cilvēktiesībām vispār. Federika Mogerīni, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos

Padome pieņēma secinājumus par Afganistānas miera procesu.

• Padomes secinājumi par Afganistānas miera procesu (08.04.2019.)

Austrumu partnerība

Ministri apsprieda Austrumu partnerību, ņemot vērā Austrumu partnerības ministru sanāksmi (13. maijā) un augsta līmeņa pasākumu (14. maijā), ar kuru tiks atzīmēta partnerības 10. gadadiena. Ministri uzsvēra to, cik svarīga ir partnerība, kura balstās uz kopīgām vērtībām un principiem un uz pieeju, kurā apvienota iekļaušana un diferenciācija.

Ministri pauda gandarījumu par panākto kopā ar Austrumu partnerības valstīm saistībā ar satvaru "20 mērķuzdevumi 2020. gadam", jo īpaši – par reālajiem un konkrētajiem rezultātiem tirdzniecības, tiešu personisko kontaktu, vīzu režīma liberalizācijas, transporta, savienotības, infrastruktūras un ekonomikas reformu jomā. Viņi bija vienisprātis, ka ir vajadzīgi papildu centieni reformu īstenošanā tādos sektoros kā pārvaldība, korupcijas apkarošana un tiesu sistēma.

• Austrumu partnerība (vispārīga informācija)

Venecuēla

Ārlietu ministri apmainījās viedokļiem par Venecuēlu. Viņi apsprieda 28. martā Kito (Ekvadorā) notikušās Starptautiskās kontaktgrupas otrās sanāksmes rezultātus. Viņi vienojās intensīvāk strādāt kontaktgrupas abos darba virzienos, proti, sekmēt humanitāro piekļuvi un radīt apstākļus brīvām, taisnīgām un pārredzamām prezidenta vēlēšanām.

Ministri atzīmēja pēdējās dienās panāktos uzlabojumus humanitārās piekļuves ziņā. Viņi bija vienisprātis, ka ir intensīvāk jāstrādā, lai sāktu politisku procesu, kas vērsts uz demokrātisku un miermīlīgu pāreju.

• Venecuēla: Padomes reakcija uz krīzi (vispārīga informācija)