Venecuēla
ES pauž bažas par situāciju Venecuēlā un aicina pilnībā ievērot cilvēktiesības. Tā sniedz humāno palīdzību, lai palīdzētu tiem Venecuēlas iedzīvotājiem, kam tā ir vajadzīga, un ir pieņēmusi sankcijas, lai veicinātu demokrātiskus risinājumus.
Krīze Venecuēlā
Venecuēla saskaras ar dziļu ekonomisko, sociālo un politisko krīzi, kam ir smaga ietekme uz valsts iedzīvotājiem. Tādi sabiedriskie pakalpojumi kā veselības aprūpe, ūdensapgāde, sanitārija un izglītība ir pārtraukti, un pirmās nepieciešamības preču pieejamība ir ierobežota.
Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem 7,9 miljoniem cilvēku Venecuēlā ir vajadzīga humānā palīdzība (t. i., 27,7 % iedzīvotāju). Gandrīz 56 % iedzīvotāju dzīvo galējā nabadzībā.
Pārtikas nodrošinājuma situācija Venecuēlā joprojām ir kritiska, proti, 15 % no visiem iedzīvotājiem (aptuveni 4 miljoniem cilvēku) steidzami ir vajadzīga pārtikas palīdzība, un 40 % saskaras ar mērenu vai smagu pārtikas trūkumu. Aptuveni 62 % iedzīvotāju nav regulāras piekļuves ūdenim.
Kopš 2015. gada gandrīz 7,9 miljoni venecuēliešu ir pārvietoti visā pasaulē, un lielākā daļa (vairāk nekā 6,9 miljoni cilvēku) ir izmitināti Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstīs. Venecuēlieši pašlaik Eiropas Savienībā ir otrā lielākā patvēruma meklētāju grupa pēc afgāņiem.
Līdz 30 % skolas vecuma bērnu regulāri neapmeklē skolu, un 13 % ir ārpus izglītības sistēmas. 70 % iedzīvotāju ir zaudējuši piekļuvi veselības aprūpes sistēmas pakalpojumiem. Tādu slimību kā malārija un denges drudzis uzliesmojumi bieži skar visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, inflācijas līmenim 2025. gadā sasniedzot 270 % saskaņā ar Starptautiskā Valūtas fonda datiem, saasina jau tā katastrofālo humanitāro situāciju.
Turklāt spiedienu uz humānās palīdzības resursiem pastiprina pakļautība dabas un cilvēku izraisītiem apdraudējumiem, piemēram, plūdiem, zemes nogruvumiem, naftas noplūdēm un bruņotai vardarbībai.
Eiropas Savienība kopā ar saviem Venecuēlas un starptautiskajiem partneriem vienmēr ir atbalstījusi miermīlīgu, demokrātisku, iekļaujošu un Venecuēlas vadītu risinājumu krīzes izbeigšanai.
ASV intervence Venecuēlā
Augstā pārstāve aicināja visus dalībniekus saglabāt mieru un savaldību, lai izvairītos no eskalācijas un nodrošinātu krīzes miermīlīgu risinājumu.
Augstā pārstāve atgādināja, ka jebkuros apstākļos ir jāievēro starptautisko tiesību principi un ANO Statūti. Tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir viens no starptautiskās drošības arhitektūras pīlāriem, tās locekļiem jo īpaši ir pienākums ievērot minētos principus.
ES ir vairākkārt norādījusi, ka Nikolasam Maduro (Nicolás Maduro) nav demokrātiski ievēlēta prezidenta leģitimitātes, un ir atbalstījusi Venecuēlas iedzīvotāju vadītu miermīlīgu pāreju uz demokrātiju valstī, ievērojot tās suverenitāti. Ir jāievēro Venecuēlas iedzīvotāju tiesības noteikt savu nākotni.
ES ir kopīga prioritāte – cīņa pret transnacionālo organizēto noziedzību un narkotiku tirdzniecību, kas rada būtisku drošības apdraudējumu visā pasaulē. Augstā pārstāve vienlaikus uzsvēra, ka šīs problēmas ir jārisina pastāvīgas sadarbības ceļā, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības un teritoriālās integritātes un suverenitātes principus.
ES uztur ciešus kontaktus ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī ar reģionālajiem un starptautiskajiem partneriem, lai atbalstītu un veicinātu dialogu ar visām iesaistītajām pusēm un tādējādi Venecuēlas iedzīvotāju vadībā sarunu ceļā panāktu demokrātisku, iekļaujošu un miermīlīgu krīzes risinājumu.
Venecuēlas iedzīvotāju gribas ievērošana joprojām ir vienīgais veids, kā Venecuēlā atjaunot demokrātiju un atrisināt pašreizējo krīzi.
Šajā kritiskajā laikā ir būtiski, lai visi dalībnieki pilnībā ievērotu cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības. Visi politieslodzītie, kas pašlaik ir aizturēti Venecuēlā, ir bez nosacījumiem jāatbrīvo.
ES dalībvalstu konsulārās iestādes strādā ciešā koordinācijā, lai aizsargātu ES pilsoņu, tostarp Venecuēlā nelikumīgi aizturēto personu, drošību.
2024. gada prezidenta vēlēšanas
ES joprojām ir ārkārtīgi nobažījusies par situāciju pēc cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notika pēc Venecuēlas prezidenta vēlēšanām 2024. gada 28. jūlijā.
Pēc tam notikušajās Eiropadomes sanāksmēs 2024. gada oktobrī un decembrī ES līderi aicināja Venecuēlas iestādes:
- ievērot Venecuēlas tautas demokrātisko gribu,
- izbeigt vardarbību pret opozīciju un pilsonisko sabiedrību, kā arī pret tām vērstās represijas un vajāšanu,
- atbrīvot politieslodzītos,
- izbeigt pret ES valstīm vērstās nepamatotās apsūdzības un nodrošināt pilnīgu konsulāro piekļuvi Venecuēlā aizturētajiem Eiropas pilsoņiem,
- pildīt Venecuēlas saistības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Viņi arī uzsvēra, ka tiks akceptēti un atzīti tikai pilnīgi un neatkarīgi pārbaudāmi rezultāti. ES mobilizēs visus savus rīkus, lai atbalstītu demokrātiju un miermīlīgu un iekļaujošu pāreju Venecuēlā.
Eiropadomes secinājumi:
ES vārdā sniegti paziņojumi:
- Venecuēla: Eiropas Savienības vārdā sniegts Augstās pārstāves paziņojums (paziņojums presei, 2025. gada 10. janvāris)
- Venecuēla: ES vārdā sniegts Augstā pārstāvja paziņojums par jaunākajām norisēm pēc vēlēšanām (2024. gada 24. augusts)
- Venecuēla: ES vārdā sniegts Augstā pārstāvja paziņojums par notikumu attīstību pēc vēlēšanām (2024. gada 4. augusts)
Humānā palīdzība Venecuēlas iedzīvotājiem
Kopš 2016. gada ES Venecuēlai ir piešķīrusi 572 miljonus EUR ārkārtas humānajai palīdzībai. 2026. gadā tika izmaksāti 52 miljoni EUR, lai reaģētu uz Venecuēlas iedzīvotāju visakūtākajām vajadzībām.
Finansējums palīdz sniegt atbalstu Venecuēlas iedzīvotājiem, kuriem tas ir vajadzīgs un kuri dzīvo valstī, kā arī tiem, kuri uzturas kaimiņvalstīs. ES humāno palīdzību sniedz ar ANO aģentūru, starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) un Sarkanā Krusta kustības starpniecību.
Palīdzība ir jo īpaši paredzēta neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem, jauniešiem, grūtniecēm un mātēm, kas baro bērnu ar krūti, vecākiem cilvēkiem un pirmiedzīvotāju grupām.
Finansējums valstī ir vērsts uz to, lai nodrošinātu veselības aprūpi, aizsardzības palīdzību, ūdensapgādi, sanitāriju un higiēnu, izglītību ārkārtas situācijās, atbalstu uztura un pārtikas jomā, kā arī atbalstu sagatavotībai katastrofām un ārkārtas reaģēšanas spējām.
Palīdzība bēgļiem un iekšzemē pārvietotām personām ir vērsta uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, palīdzību pārtikas jomā, juridiskās informācijas un atbalsta sniegšanu, aizsardzības iniciatīvām (jo īpaši pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un pret cilvēku tirdzniecību), izglītību ārkārtas situācijās un pajumti.
2026. gada 24 jūnijā notikušās zemestrīces
Pēc postošajām zemestrīcēm, kas 24. jūnijā skāra Venecuēlu, ES, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu, uz Venecuēlu ir nosūtījusi glābšanas vienības un citu ārkārtas palīdzību.
Turklāt ārkārtas kartēšanas režīmā ir aktivizēts ES “Copernicus” satelītpakalpojums, lai bez maksas nodrošinātu savlaicīgus un precīzus satelītattēlus un citus ģeotelpiskos datus.
ES ir gatava sniegt turpmāku palīdzību, ņemot vērā to, kā attīstās vajadzības uz vietas.
Sankcijas saistībā ar situāciju Venecuēlā
Padome 2017. gada 13. novembrī ieviesa sankcijas saistībā ar situāciju Venecuēlā. Tās ietver:
- ieroču embargo un embargo attiecībā uz aprīkojumu, kas tiek izmantots iekšējām represijām,
- ceļošanas aizliegumu personām un aktīvu iesaldēšanu personām un vienībām, kas ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un par demokrātijas un tiesiskuma apdraudēšanu Venecuēlā.
Šo sankciju mērķis ir veicināt kopīgus demokrātiskus risinājumus, kas šajā valstī radītu politisku stabilitāti un apmierinātu Venecuēlas iedzīvotāju neatliekamās vajadzības. Tās ir izstrādātas tā, lai nekaitētu Venecuēlas iedzīvotājiem. Šo sankciju atcelšana būs atkarīga no reāla progresa cilvēktiesību un tiesiskuma jomā Venecuēlā, kā arī no jēgpilniem soļiem ceļā uz patiesu dialogu un pāreju uz demokrātiju.
Sankcijas pašreiz attiecas uz 69 personām, un pēdējo reizi tās tika pagarinātas līdz 2027. gada 10. janvārim.
Skatīt arī
Reaģēšana krīzes situācijās
Humānā palīdzība
Kādēļ ES pieņem sankcijas?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 29. jūnijs