"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Neformāla Eiropas lietu ministru videokonference, 2021. gada 20. aprīlis
Galvenie rezultāti
Ikgadējais dialogs par tiesiskumu
Ikgadējā dialoga par tiesiskumu ietvaros ministri rīkoja diskusijas par situāciju konkrētās valstīs, apskatot norises tiesiskuma jomā piecās dalībvalstīs: Vācijā, Īrijā, Grieķijā, Spānijā un Francijā.
Šādas diskusijas par konkrētām valstīm Padomē notika otro reizi – pirms tam diskusijas notika pagājušā gada novembrī, kad galvenā uzmanība tika pievērsta situācijai Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā un Igaunijā. Šis pasākums ir daļa no pastiprinātas, strukturētākas pieejas, kuras mērķis ir saistībā ar Padomes 2014. gadā pieņemtajiem secinājumiem, ar kuriem šis dialogs tika izveidots, visās dalībvalstīs vēl vairāk uzlabot tiesiskumu.
Šā pasākuma vispārējais mērķis ir Eiropas Savienībā vēl vairāk uzlabot tiesiskumu, tostarp pastiprināt neatkarīgas tiesu sistēmas, ieviešot iedarbīgas korupcijas apkarošanas sistēmas, kas veicina pārredzamību un pārskatatbildību, izveidot plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzības pasākumus, kā arī citi aspekti, kas saistīti ar līdzsvaru un atsvaru sistēmu un iedzīvotāju pietuvināšanu lēmumu pieņemšanas procesam. Tas rada iespēju risināt atklātas un konstruktīvas debates par tiesiskuma stāvokli visās dalībvalstīs.
Ana Paula Zakariaša, Portugāles Eiropas lietu valsts sekretāre
Eiropas lietu ministri izvērtēja pašreizējo stāvokli ES un Apvienotās Karalistes attiecībās, ņemot vērā visjaunākos notikumus.
Apvienotās Karalistes valdība 2021. gada 3. martā paziņoja par nodomu vienpusēji atlikt Protokola par Īriju/Ziemeļīriju pilnīgu piemērošanu. 15. martā Eiropas Savienība nosūtīja oficiāla paziņojuma vēstuli Apvienotajai Karalistei, norādot uz protokola materiālo noteikumu un labticības pienākuma pārkāpumu, kā arī politisku vēstuli, kurā Apvienotās Karalistes valdība tika aicināta šo situāciju labot. Vienlaikus starp ES un Apvienoto Karalisti pastāvīgi notiek kontakti tehniskā līmenī, lai protokola ietvaros rastu ātrus pragmatiskus risinājumus. 2021. gada 16. aprīlī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs (Maroš Šefčovič) kā daļu no vispārējiem ES centieniem rast kopīgus risinājumus rīkoja neformālu sanāksmi ar lordu Deividu Frostu (Lord David Frost).
2020. gada decembrī ES un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji panāca vienošanos par Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un par informācijas drošības nolīgumu, kas provizoriski tiek piemēroti no 2021. gada 1. janvāra. ES un Apvienotās Karalistes partnerības padome 2021. gada 23. februārī nolēma pagarināt provizoriskas piemērošanas laikposmu līdz 2021. gada 30. aprīlim, lai dotu pietiekami daudz laika juristiem lingvistiem pabeigt nolīgumu pārskatīšanu. 2021. gada 26. februārī Padome lūdza Eiropas Parlamenta piekrišanu savam lēmumam par minēto nolīgumu noslēgšanu.
Eiropas lietu ministri izvērtēja situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un ES reakciju, pievēršoties pašreizējam stāvoklim vakcinācijas jomā, darbam, kas tiek veikts digitālā zaļā sertifikāta jomā, kā arī epidemioloģiskajai situācijai un ceļošanas ierobežojumiem,
14. aprīlī pastāvīgie pārstāvji apstiprināja Padomes pilnvarojumu risināt sarunas ar Parlamentu par digitālo zaļo sertifikātu, kas ir paredzēts, lai Covid-19 pandēmijas laikā atvieglotu drošu un brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Paredzēts, ka sarunas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru notiks maijā, lai tās varētu pabeigt jūnijā. Tehniskais darbs, kas pašlaik tiek veikts pie sadarbspējīgiem Covid-19 digitālajiem sertifikātiem, ir daļa no gatavošanās vispārējai pieejai attiecībā uz gaidāmo pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu. Tomēr nopietnās epidemioloģiskās situācijas dēļ pašreizējie pasākumi, tostarp attiecībā uz nebūtisku ceļošanu, pagaidām tiks saglabāti.
Paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas process
Prezidentvalsts sniedza informāciju par pašreizējo stāvokli attiecībā uz paplašināšanās un stabilizācijas un asociācijas procesu, kā arī par tās iecerēm turpmākajiem mēnešiem.
Daži no šīs jomas svarīgajiem jautājumiem: sarunu gaita par Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) regulu, pašreizējās diskusijas par pārskatītās paplašināšanās metodikas piemērošanu Melnkalnei un Serbijai un starpvaldību konferenču (SVK) ar Rietumbalkānu kandidātvalstīm rīkošana.
Pēc konferences valdes pirmajām divām sanāksmēm prezidentvalsts informēja Eiropas lietu ministrus par pašreizējo stāvokli saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni.
Konferences par Eiropas nākotni mērķis ir panākt, lai pilsoņi iesaistītos plašās debatēs par Eiropas nākotni nākamajā desmitgadē un tālākā perspektīvā, tostarp ņemot vērā Covid-19 pandēmiju.
Šā pasākuma vispārējais mērķis ir Eiropas Savienībā vēl vairāk uzlabot tiesiskumu, tostarp pastiprināt neatkarīgas tiesu sistēmas, ieviešot iedarbīgas korupcijas apkarošanas sistēmas, kas veicina pārredzamību un pārskatatbildību, izveidot plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzības pasākumus, kā arī citi aspekti, kas saistīti ar līdzsvaru un atsvaru sistēmu un iedzīvotāju pietuvināšanu lēmumu pieņemšanas procesam. Tas rada iespēju risināt atklātas un konstruktīvas debates par tiesiskuma stāvokli visās dalībvalstīs.
