Kā notiek ES paplašināšanās
Eiropas Savienība ar paplašināšanās procesu integrē jaunas dalībvalstis, līdzko tās ir izpildījušas virkni politisku un ekonomisku nosacījumu. Visām kandidātvalstīm ir jāizpilda vienādi nosacījumi un jāveic vienādi pasākumi.
Kas ir ES paplašināšanās?
Paplašināšanās ir process, kurā valstis pievienojas Eiropas Savienībai pēc tam, kad ir izpildījušas virkni politisku un ekonomisku nosacījumu.
Jebkura Eiropas valsts, kas respektē ES demokrātiskās vērtības un ir apņēmusies veicināt to ievērošanu, var pieteikties dalībai ES.
Pievienošanās kritēriji
Pievienošanās kritēriji jeb Kopenhāgenas kritēriji (nosaukums saistīts ar 1993. gada Kopenhāgenas Eiropadomes sanāksmi, kurā šie kritēriji tika definēti) ir būtiski nosacījumi, kas visām kandidātvalstīm jāizpilda , lai tās varētu kļūt par ES dalībvalstīm. Tie ir šādi:
- politiskie kritēriji: to institūciju stabilitāte, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību;
- ekonomiskie kritēriji: funkcionējoša tirgus ekonomika un spēja sekmīgi darboties konkurences un tirgus spēku apstākļos;
- administratīvās un institucionālās spējas efektīvi īstenot ES "acquis" (kopējo tiesību kopumu) un spēja uzņemties ES dalībvalsts pienākumus.
Svarīgs apsvērums ir arī ES spēja uzņemt jaunas dalībvalstis, vienlaikus saglabājot Eiropas integrācijas dinamiku.
Pievienošanās posmi
Pēc tam, kad kāda valsts ir iesniegusi pieteikumu dalībai ES un visas ES dalībvalstis ir piekritušas tās lūgumam, pievienošanās process var sākties. Oficiālo pievienošanās sarunu sākšanai ir vajadzīga visu ES dalībvalstu piekrišana. Šīs sarunas palīdz sagatavot kandidāti iespējamai dalībai, un galvenā uzmanība tajās ir pievērsta esošo ES tiesību aktu pieņemšanai un nepieciešamo tiesu sistēmas, administratīvo un ekonomisko reformu īstenošanai.
Kad sarunas par visām politikas jomām ir pabeigtas un pati ES ir gatava paplašināšanās procesam attiecībā uz uzņemšanas spēju, pievienošanās līgumā tiek iekļauti pievienošanās noteikumi un nosacījumi, tostarp iespējamās drošības klauzulas un pārejas pasākumi. Pirms visas ES dalībvalstis un attiecīgā kandidātvalsts šo līgumu paraksta, tam nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana un Padomes vienprātīgs apstiprinājums.
Pēc tam, kad visas līgumslēdzējas puses saskaņā ar saviem attiecīgajiem konstitucionālajiem noteikumiem pievienošanās līgumu ir ratificējušas, kandidāte pievienošanās līgumā noteiktajā datumā kļūst par ES dalībvalsti.
Padomes loma
Padome (Vispārējo lietu padomes sastāvā) pārrauga ES paplašināšanās procesu un pievienošanās sarunas, kas pēc būtības ir starpvaldību sarunas. Jautājumos, kas saistīti ar paplašināšanās politiku, Padome parasti darbojas, vienprātīgi vienojoties visām ES dalībvalstīm.
Katru gadu Padome izvērtē progresu, kas panākts paplašināšanās procesā, un parasti apstiprina secinājumus. Padomes prezidentvalsts Dānija 2025. gada 16. decembrī nāca klajā ar secinājumiem, kurus politiski atbalstīja 26 dalībvalstis. Šajos secinājumos tika novērtēta situācija katrā ES partnerē un noteiktas politiskās prioritātes un pamatnostādnes turpmākām reformām.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. novembris