Vispārējo lietu padome, 2024. gada 25. jūnijs

Galvenie rezultāti

7. panta procedūra attiecībā uz Ungāriju

Padome rīkoja uzklausīšanu 7. panta 1. punktā paredzētās procedūras ietvaros attiecībā uz Ungāriju.

Tā bija septītā Ungārijas uzklausīšana 7. panta procedūras ietvaros. Tajā tika aptverti visi jautājumi, kas izvirzīti Eiropas Parlamenta 2018. gada septembra pamatotajā priekšlikumā, ar kuru tika uzsākta procedūra. Mērķis bija sniegt Padomei atjauninātu informāciju par stāvokli Ungārijā.

Viedokļu apmaiņā galvenā uzmanība tika pievērsta konstitucionālās sistēmas darbībai un līdzsvara un atsvara sistēmai, cīņai pret korupciju, pilsoniskās telpas aizsardzībai, akadēmiskajai un mediju brīvībai un “LGBTIQ” tiesību aizsardzībai Ungārijā.

Tiesiskuma un mūsu kopīgo pamatvērtību ievērošana ir izšķirīgi svarīga Eiropas Savienības darbībai. Joprojām ir nopietnas bažas jomās, kuras ir ietvertas Eiropas Parlamenta pamatotajā priekšlikumā. Minētās bažas var risināt, izmantojot 7. pantu. Tāpēc tam joprojām vajadzētu būt mūsu darba kārtībā līdz brīdim, kad tiks atrisināti neatrisinātie jautājumi.

Hadža Labiba, Beļģijas ārlietu un Eiropas lietu ministre

• Pamatots priekšlikums sākt 7. panta procedūru attiecībā uz Ungāriju
• Standarta kārtība LES 7. panta 1. punktā minētajai uzklausīšanai
• Tiesiskums (vispārīga informācija)

Interešu pārstāvība trešo valstu vārdā

Ministri rīkoja politikas debates par ierosināto direktīvu par interešu pārstāvības pārredzamību trešo valstu vārdā. Debatēs tika izvērtēts tehniskā līmenī panāktais progress un sniegtas norādes turpmākajam darbam.

Diskusijas laikā ministri apstiprināja savu vispārējo atbalstu ierosinātās direktīvas mērķiem un ārvalstu iejaukšanās jautājuma risināšanai. Viņi vienojās, ka ierosinātajā direktīvā ir jāsniedz skaidras definīcijas, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem, kā arī jāparedz stingri aizsardzības pasākumi pret stigmatizāciju un pasākumi pamatbrīvību aizsardzībai.

Ministri arī atgādināja, ka šis priekšlikums ir tikai un vienīgi pārredzamības instruments. Tika uzsvērta nepieciešamība līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. Daži ministri lūdza aptvert visas lobēšanas darbības, ne tikai tās, ko veic trešo valstu vārdā, savukārt citi aicināja veikt priekšlikuma ietekmes papildu novērtējumu.

• Prezidentvalsts sagatavots diskusiju dokuments
• Komisijas priekšlikums direktīvai par interešu pārstāvības pārredzamību trešo valstu vārdā
• Vēlēšanu tiesības un demokrātiska līdzdalība (vispārīga informācija)

Eiropadomes jūnija sanāksme

Ministri turpināja gatavošanos Eiropadomes sanāksmei, kas notiks 2024. gada 27. un 28. jūnijā, apspriežot secinājumu projektu.

Jūnija sanāksmē ES līderi pievērsīsies šādiem jautājumiem:

• Ukraina,
• Tuvie Austrumi,
• drošība un aizsardzība,
• konkurētspēja,
• nākamais iestāžu darba cikls,
• citi jautājumi.

• Eiropadome, 2024. gada 27. un 28. jūnijs

Eiropas nākotne

Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts iepazīstināja ministrus ar progresa ziņojumu par Beļģijas prezidentūras laikā paveikto darbu saistībā ar Eiropas nākotni.

• Eiropas nākotne: prezidentvalsts progresa ziņojums

Jautājumi, par kuriem nav plānotas diskusijas

EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismi 2021.–2028. gadam

Padome pieņēma lēmumu parakstīt un provizoriski piemērot nolīgumus par Eiropas Ekonomikas zonu un Norvēģijas finanšu mehānismiem 2021.–2028. gadam. Abi finanšu mehānismi kopā nodrošinās 3,268 miljardu EUR lielu finansiālu ieguldījumu Eiropas Ekonomikas zonas ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā.

Padome arī principā deva savu piekrišanu un nolēma lūgt Eiropas Parlamentu piekrist noslēgt abus nolīgumus.

• Padome dod zaļo gaismu nolīgumiem par EEZ un Norvēģijas finanšu mehānismiem 2021.–2028. gadam (paziņojums presei 2024. gada 25. jūnijs)

ES attiecības ar ārpus ES esošām Rietumeiropas valstīm

Padome apstiprināja secinājumus par viendabīgu plašāku iekšējo tirgu un ES attiecībām ar ārpus ES esošām Rietumeiropas valstīm un Fēru Salām.

Secinājumos, kurus parasti pieņem reizi divos gados, tiek izvērtētas ES attiecības ar Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Andoru, Sanmarīno un Monako, kā arī Fēru Salām kā Dānijas Karalistes sastāvā esošu pašpārvaldes valsti, uz kuru neattiecas ES līgumi.

• ES attiecības ar ārpus ES esošām Rietumeiropas valstīm: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2024. gada 25. jūnijs)

Kopīgas saistības drošības jomā starp ES un Ukrainu

Padome pilnvaroja parakstīt nesaistošu instrumentu kopīgu drošības saistību veidā starp Eiropas Savienību un Ukrainu.

Eiropadome 2023. gada oktobra sanāksmē pieņēma sākotnējo vienošanos par to, ka ES un tās dalībvalstis ilgtermiņā un kopā ar partneriem sniegtu ieguldījumu drošības saistībās Ukrainai, tādējādi palīdzot Ukrainai aizstāvēties, pretoties destabilizācijas centieniem un atturēt agresijas aktus nākotnē.

• Eiropadomes secinājumi, 2023. gada 26. un 27. oktobris

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN