"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Prezidentvalsts Ungārija iepazīstināja ar prioritātēm savam pilnvaru termiņam, kas ilgst no 2024. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim.
Prezidentvalsts Ungārija savam pusgadam ir noteikusi šādas vispārējās prioritātes:
jauns Eiropas konkurētspējas kurss,
Eiropas aizsardzības politikas stiprināšana,
konsekventa un uz nopelniem balstīta paplašināšanās politika,
nelikumīgas migrācijas apturēšana,
kohēzijas politikas nākotnes veidošana,
uz lauksaimniekiem vērsta ES lauksaimniecības politika,
demogrāfisko problēmu risināšana.
Attiecībā uz Vispārējo lietu padomes sastāvu prezidentvalsts turpinās darbu pie stratēģiskās programmas īstenošanas, tiesiskuma, pārredzamības un integritātes, demokrātiskās noturības, Eiropas nākotnes, paplašināšanās, antisemītisma apkarošanas un ebreju dzīvesvides veicināšanas, ES un Apvienotās Karalistes attiecībām, ES un Šveices attiecībām un asociācijas nolīgumiem ar Andoru un Sanmarīno.
Viena no galvenajām Ungārijas prezidentūras prioritātēm ir īstenot uz nopelniem balstītu, līdzsvarotu un ticamu paplašināšanās politiku. Mūsu mērķis ir dot jaunu impulsu Rietumbalkānu integrācijas procesam, atzīstot, ka bez to iekļaušanas Eiropas Savienība nav pilnīga. Mēs ceram panākt taustāmu progresu attiecībā uz šo kandidātvalstu pievienošanos Eiropas Savienībai, padziļinot sadarbību gaidāmajā ES un Rietumbalkānu samitā un Eiropas politiskajā kopienā.
Ungārijas Eiropas Savienības lietu ministrs Jānošs Boka
Padomes ikgadējā dialoga par tiesiskumu ietvaros ministri rīkoja diskusiju par vispārējām norisēm saistībā ar tiesiskumu Eiropas Savienībā, izmantojot Komisijas 2024. gada ziņojumu par tiesiskumu.
Debatēs apsprieda četras ar tiesiskumu saistītas jomas – tiesu sistēma, korupcijas apkarošanas regulējums, mediju plurālisms un mediju brīvība, kā arī citus ar līdzsvaru un atsvaru saistītus institucionālus jautājumus.
Diskusiju laikā ministri pauda gandarījumu par kopumā labajiem panākumiem Komisijas ieteikumu izpildē un kandidātvalstu iekļaušanu šā gada ziņojumā. Viņi atkārtoti pauda atbalstu šādam pasākumam kā noderīgam instrumentam valstu reformu virzīšanai, un atzīmēja, ka ir svarīgi turpināt dialogu, pilnībā ievērojot objektivitātes, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes pret visām dalībvalstīm principus.
Gaidāms, ka Vispārējo lietu padomes novembra sanāksmē Padome rīkos diskusijas par konkrētām valstīm, galveno uzmanību pievēršot norisēm Maltā, Nīderlandē, Austrijā un Polijā.
Ministri arī apmainījās viedokļiem par vispārējo tendenci tiesiskuma jomā Albānijā, Melnkalnē, Ziemeļmaķedonijā un Serbijā. Sanāksmē piedalījās attiecīgo valstu ministri.
Tiesiskumam ir centrāla nozīme paplašināšanās procesā, jo tas ir viens no pamatnosacījumiem dalībai Eiropas Savienībā. Šogad Komisijas ziņojumā par tiesiskumu pirmo reizi tika iekļautas Albānija, Melnkalne, Ziemeļmaķedonija un Serbija – kā kandidātvalstis, kuras pievienošanās procesā ir panākušas vislielāko progresu, kā arī novērtējot to sagatavotības līmeni tiesiskuma jomā.
Ņemot vērā minēto, ministri rīkoja vispārēju viedokļu apmaiņu ar šīm kandidātvalstīm par tiesiskuma jautājumiem, pamatojoties uz Komisijas 2024. gada ziņojuma horizontālo nodaļu. Viņi atzinīgi novērtēja visaptverošās reformas, ko tās ir īstenojušas vai uzsākušas, lai stiprinātu tiesiskumu, un mudināja minētās četras kandidātvalstis turpināt reformu centienus, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā.
Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta tikai vispārējām tendencēm tiesiskuma jomā, un pēc debatēm oficiāli secinājumi netika sagatavoti. Diskusijas par tiesiskumu atsevišķās kandidātvalstīs turpināsies paplašināšanās procesa ietvaros.
Padome sāka gatavošanos 2024. gada 17. un 18. oktobrī paredzētajai Eiropadomes sanāksmei, apspriežot darba kārtības projektu ar norādēm.
Oktobra sanāksmē ES līderi pievērsīsies Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un situācijai Tuvajos Austrumos. Viņi arī pirmo reizi apmainīsies viedokļiem par Mario Dragi (Mario Draghi) ziņojumu par Eiropas konkurētspējas nākotni. Citi iespējamie temati ir migrācija, drošība un aizsardzība.
2024. gada Eiropas pusgada ietvaros Eiropadome tiks aicināta apstiprināt integrētos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.
Sadaļā “Citi jautājumi” līderi izvērtēs gatavošanos COP29 sanāksmei par klimata pārmaiņām un COP16 sanāksmei par bioloģisko daudzveidību. Viņi varētu pievērsties arī konkrētiem ārpolitikas jautājumiem, ņemot vērā notikumus, tostarp norises Gruzijā un Moldovā.
