ES un Japānas samits, Brisele, 07.05.2014., 2014. gada 7. maijs

7. maijā Japānas premjerministrs Šinzo Abe (Shinzo Abe), Eiropadomes priekšsēdētājs Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy) un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso) piedalījās 22. Eiropas Savienības un Japānas samitā Briselē.

ES un Japānas līderi apsprieda savstarpējo ekonomisko un politikas partnerību, kaimiņattiecību politiku, krīzi Ukrainā, pastiprinātu sadarbību drošības jomā un svarīgākās globālās problēmas.

H. Van Rompejs, Ž. Barrozu un premjerministrs Š. Abe cer atkal tikties jūnijā, kad Briselē paredzēts rīkot G7 samitu.

• Kopīgs paziņojums presei, ES un Japānas samits, Brisele, 2014. gada 7. maijs
• Hermaņa Van Rompeja piezīmes presei pēc ES un Japānas samita, 2014. gada 7. maijs
• ES un Japānas samits, 2014. gads – fotoattēli un videomateriāli

Ekonomiskās un politiskās attiecības

Vadītāji apstiprināja apņemšanos noslēgt Stratēģiskās partnerības nolīgumu, padarot ciešāku politisko sadarbību. Pēc iespējas drīz būtu jānoslēdz sarunas par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN).

Viņi pauž gandarījumu par progresu, kas panākts apspriedēs par brīvo tirdzniecību, lai gan ir daži neatrisināti jautājumi attiecībā uz piekļuvi tirgum un netarifa pasākumiem. Komisija maijā nosūtīs Padomei progresa ziņojumu par sarunu pirmo gadu. Šīs sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp diviem nozīmīgiem pasaules ekonomikas dalībniekiem, iespējams, tuvākajos gados būs vienas no vissvarīgākajām tirdzniecības sarunām.

• ES attiecības ar Japānu (EĀDD)

Tirdzniecība starp ES un Japānu

ES un Japānas ekonomikas kopā veido gandrīz 27 % no pasaules IKP. Japāna ir ES otrais lielākais tirdzniecības partneris Āzijā, un ES ir Japānas trešais nozīmīgākais tirdzniecības partneris. Lai gan Japāna ir nozīmīgs investors Eiropas Savienībā, ES ārvalstu tiešo ieguldījumu līmenis Japānā joprojām ir zems. 2013. gada martā, ES un Japāna nolēma sākt sarunas par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Kad tirdzniecības nolīgums būs stājies spējā, tas varētu Eiropas ekonomiku uzlabot par 0,6 % līdz 0,8 % no tās IKP; ES eksports uz Japānu varētu palielināties par 32,7 %. Nolīguma rezultātā varētu tikt radītas 420 000 darbvietas tikai Eiropas Savienībā vien.

Kaimiņattiecību politika

Tika pārrunāti arī tādi reģionālie jautājumi kā pēdējā laika notikumi attiecīgajos ES un Japānas kaimiņreģionos.

Darba kārtības svarīgāko tematu vidū bija jautājums par situācijas pasliktināšanos Ukrainā. ES un Japāna atkārtoti apstiprināja savu atbalstu Ukrainas tautai un tās tiesībām pašai izvēlēties savu nākotni. ES un Japāna tiecas uz to pašu mērķi – stabilizēt valdību Kijevā un nodrošināt, ka 25. maijā Ukrainā var notikt brīvas un godīgas prezidenta vēlēšanas.

Bažas rada arī situācija Austrumāzijā. Ir jānodrošina brīva un droša kuģošana un pārlidojumi pār atklāto jūru.

Ar aktīviem diplomātiskiem pasākumiem, kas ir saskaņā ar starptautisko tiesību normām, ir miera ceļā jāatrod risinājumi Ukrainā un Austrumāzijā.

Pastiprināta partnerība drošības jomā

Priekšsēdētājs Van Rompejs (Van Rompuy) teica: "ES pauž gandarījumu par Japānas gatavību kā daļu no Japānas vispārējās politikas izveidot pastiprinātu sadarbību drošības jomā ar ES, lai aktīvāk veicinātu mieru un drošību pasaulē."

ES un Japānas attiecības virzās uz praktisku sadarbību krīžu pārvarēšanā, tostarp vairākās Āfrikas valstīs. Partneri vienojās par to, ka veiks kopīgas pirātisma apkarošanas mācības Indijas okeāna rietumu daļā, iesaistot Japānas jūras spēku resursus un EUNAVFOR Atalanta.

Globālās problēmas

Tika diskutēts par starptautiskajām klimata pārmaiņu sarunām, kurās nepieciešams vērienīgs un savlaicīgs ieguldījums, un arī par ekonomikas stāvokli pasaulē un G20 sadarbību.

Ž. Barrozu uzsvēra, ka klimata pārmaiņu jomā ir jārīkojas steidzami, un ES un Japāna atzina, ka visām pusēm ir būtiski jāsamazina pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijas.

ES un Japāna arī sadarbosies, lai veidotu atvērtu un drošu kibertelpu, un ir sākts ES un Japānas dialogs kiberjautājumos.