"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Neformāla iekšlietu ministru videokonference, 2021. gada 12. marts
Galvenie rezultāti
Kritisko vienību noturība
Iekšlietu ministri apsprieda priekšlikumu direktīvai ar mērķi uzlabot to kritisko vienību noturību, kuras sniedz būtiskus pakalpojumus, piemēram, veselības aprūpi, transportu vai dzeramo ūdeni, Eiropas Savienībā. Ministri apmainījās ar provizoriskiem viedokļiem par Komisijas 2020. gada decembrī iesniegto priekšlikumu.
Pašreizējā Covid-19 pandēmija atkal priekšplānā ir izvirzījusi mūsu sabiedrību savstarpējo atkarību. Tikai strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, lai būtiski svarīgie pakalpojumi, kas mūsu iedzīvotājiem tiek sniegti ikdienas dzīvei, būtu noturīgi un gatavi jebkādiem turpmākiem izaicinājumiem neatkarīgi no tā, vai tie būs jauna pandēmija, teroristu uzbrukums vai klimata pārmaiņu sekas. Šodien ministri parādīja apņemšanos šo vēlmi pārveidot konkrētā rīcībā, pilnvarojot prezidentvalsti turpināt darbu pie šīs svarīgās direktīvas.
Eduardo Kabrita, Portugāles iekšlietu ministrs
Ministri kopumā piekrita viedoklim, ka tiesību akti šajā jomā ir jāatjaunina, jo īpaši, lai palielinātu aptverto nozaru skaitu. Vairākas dalībvalstis arī uzsvēra, ka ir svarīgi paplašināt tvērumu no infrastruktūras aizsardzības līdz plašākai koncepcijai par vienību noturību, tostarp atveseļošanas spēju un darbības nepārtrauktību.
Diskusijās valdīja plaša vienprātība par nepieciešamību stiprināt saikni starp kiberdrošību un fizisko drošību un nodrošināt papildināmību starp šo priekšlikumu un projektu direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā ES, kas arī pašlaik tiek apspriests. Turklāt daudzas dalībvalstis uzsvēra, ka nepieciešamība izstrādāt minimālus kopīgus noteikumus ES līmenī ir jālīdzsvaro ar dalībvalstu primāro atbildību par valsts drošību. Visbeidzot, dažas dalībvalstis arī uzsvēra, ka ir jāatrod pareizais līdzsvars starp kopīgu pieeju un zināmu elastību, kurā tiktu ņemtas vērā valstu struktūru atšķirības.
Darbs ar šo priekšlikumu tagad tiks turpināts tehniskā līmenī.
– Sadarbība ar trešām valstīm atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā
Ministri apsprieda migrācijas ārējos aspektus, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par sadarbības uzlabošanu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā un izvērtējumu par trešo valstu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā kā daļu no jaunā Vīzu kodeksa mehānisma.
Ministri atkārtoti uzsvēra, cik svarīga ir efektīva sadarbība atgriešanas un atpakaļuzņemšanas jomā kā daļa no plašākas sadarbības ar trešām valstīm migrācijas jomā. Viņi vienojās, ka darbs šajā jomā būtu strauji jāturpina, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu sadarbību ar galvenajām valstīm. Pamatojoties uz šīm diskusijām, prezidentvalsts tagad turpinās darbu tehniskā līmenī.
– Migrācijas un patvēruma pakts
Prezidentvalsts ministriem sniedza jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli sarunās saistībā ar Migrācijas un patvēruma paktu. Dažādos līmeņos turpinās darbs pie daudziem jautājumiem, uz kuriem attiecas šis pakts.
Politiskā līmenī prezidentvalsts norādīja, ka tā ir iecerējusi koncentrēties uz dažiem galvenajiem politikas jautājumiem, kas apzināti iepriekšējās diskusijās, tostarp ārējo dimensiju, ES ārējo robežu efektīvu pārvaldību un solidaritāti un atbildību. Tehniskā līmenī turpinās darbs pie instrumentiem, kas saistīti ar migrācijas iekšējo dimensiju. Par dažiem no šiem instrumentiem diskusijas jau ir pavirzījušās uz priekšu, jo īpaši par ES Patvēruma aģentūru un Zilās kartes direktīvu.
Ministri apmainījās viedokļiem par ciešākas sadarbības veidošanu starp ES un Ziemeļāfrikas valstīm, pamatojoties uz prezidentvalsts priekšlikumu sākt politisku dialogu ar reģiona valstīm par tieslietām un iekšlietām, galveno uzmanību pievēršot operatīvās sadarbības uzlabošanai. Prezidentvalsts ierosina iekļaut Ēģipti, Lībiju, Tunisiju, Alžīriju un Maroku, kā arī otrajā posmā – valstis Rietumāfrikas piekrastē un Sāhelas reģionā.
Lielākā daļa dalībvalstu uzstājās, lai atbalstītu iniciatīvu, paužot plašu vienprātību par labu prezidentvalsts iniciatīvai. Vairākas dalībvalstis norādīja, ka ir vajadzīga saskaņotība ar esošo politikas satvaru un sadarbības formātiem, piemēram, nozaru dialogiem. Attiecībā uz šiem jautājumiem lielākā daļa dalībvalstu aicināja koncentrēties uz migrāciju, citas minēja arī drošību (tostarp terorisma apkarošanu un organizēto noziedzību). Prezidentvalsts paziņoja par nodomu maijā rīkot ministru sanāksmi ar Ziemeļāfrikas valstīm.
Pašreizējā Covid-19 pandēmija atkal priekšplānā ir izvirzījusi mūsu sabiedrību savstarpējo atkarību. Tikai strādājot kopā, mēs varam nodrošināt, lai būtiski svarīgie pakalpojumi, kas mūsu iedzīvotājiem tiek sniegti ikdienas dzīvei, būtu noturīgi un gatavi jebkādiem turpmākiem izaicinājumiem neatkarīgi no tā, vai tie būs jauna pandēmija, teroristu uzbrukums vai klimata pārmaiņu sekas. Šodien ministri parādīja apņemšanos šo vēlmi pārveidot konkrētā rīcībā, pilnvarojot prezidentvalsti turpināt darbu pie šīs svarīgās direktīvas.