"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Iekšlietu ministru videokonference, 2020. gada 14. decembris
Galvenie rezultāti
Migrācija un patvērums
Iekšlietu ministri apsprieda svarīgākos elementus Komisijas priekšlikumos attiecībā uz Migrācijas un patvēruma paktu. Tie ietvēra ārējo dimensiju, ierosināto pirmsiestāšanās posmu, solidaritātes mehānismu, iekšējo migrāciju un patvēruma pārvaldību, dažādus veidus, kā uzlabot atgriešanu, aģentūru lomu, likumīgas ieceļošanas iespējas Eiropā un integrāciju. Darbs pie šiem priekšlikumiem turpināsies nākamajos mēnešos.
Komisijas priekšlikumi par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu mums ir devuši tik ļoti vajadzīgu jaunu sākumu. ES dalībvalstis ir apņēmušās rast kopīgu pieeju, un jau panākta zināma vienošanās par vairākiem aspektiem, tostarp par ārējo dimensiju, robežām un atgriešanu. Pastāv arī plaša vēlme paust solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras cieš no liela migrācijas spiediena. Tomēr vēl ir vajadzīgas turpmākas diskusijas, lai noteiktu, kā praksē izskatīsies taisnīgs līdzsvars starp solidaritāti un atbildību.
Štefans Maiers, Vācijas federālā iekšlietu, būvniecības un mītnes zemes ministra parlamentārais valsts sekretārs
Ministri arī saņēma jaunāko informāciju no Komisijas par ES darbu ar trešo valstu partneriem, lai nodrošinātu efektīvu atpakaļuzņemšanu un stingrāku migrācijas pārvaldību. Sadarbībai ar trešo valstu partneriem ir vajadzīgas visaptverošas, līdzsvarotas, īpaši pielāgotas un savstarpēji izdevīgas partnerības. Pēdējos mēnešos ES un dalībvalstis ir pastiprinājušas sadarbību ar vairākiem partneriem gan politiskā, gan operatīvā līmenī, tostarp Rietumbalkānos, Ziemeļāfrikā, Rietumāfrikā un Āzijā.
Ministri apmainījās viedokļiem par turpmākajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti Padomes secinājumi par iekšējo drošību un Eiropas policijas partnerību kā daļa no plašākiem centieniem nodrošināt kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Secinājumu mērķis ir vēl vairāk uzlabot sadarbību šajā jomā, lai labāk reaģētu uz jaunām drošības problēmām un izmantotu tehnoloģiju attīstības sniegtās iespējas.
Tajos ir atkārtoti uzsvērtas vairākas politiskās prioritātes, kas jāīsteno laikā līdz 2025. gadam. Tajos ir arī sīki izklāstīta turpmākā virzība vairākās tādās jomās kā tiesībaizsardzības iestāžu sadarbība, iešana kopsolī ar tehnoloģisko progresu, globālā sadarbība, cīņa pret transnacionālo organizēto noziedzību un terorisma apkarošana.
Ministri atzinīgi vērtēja pēc ministru 13. novembra paziņojuma sniegto Komisijas 9. decembra paziņojumu par ES terorisma apkarošanas programmu.
Prezidentvalsts arī uzsvēra, cik svarīga ir Padomes rezolūcija par šifrēšanu.
Prezidentvalsts informēja ministrus par provizorisko vienošanos, kas panākta ar Eiropas Parlamentu par projektu regulai, ar kuru vēršas pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Provizoriskās vienošanās teksts tiks iesniegts pastāvīgajiem pārstāvjiem 16. decembrī. Tā vēl tad būs oficiāli jāpieņem Padomei un Eiropas Parlamentam.
Šā tiesību akta mērķis ir ātri izņemt teroristisku saturu tiešsaistē un minētajā nolūkā izveidot vienu visām dalībvalstīm kopīgu instrumentu. Kompetentajām iestādēm dalībvalstīs būs pilnvaras izdot izņemšanas rīkojumus pakalpojuma sniedzējiem visā ES, pieprasot tiem vienas stundas laikā izņemt teroristisku saturu vai atspējot piekļuvi šim saturam visās dalībvalstīs. Ierosinātie noteikumi ietver stingrus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek respektēta vārda un informācijas brīvība un darījumdarbības brīvība.
Ministri izvērtēja panākumus, kas gūti sadarbspējas īstenošanā, un apstiprināja, ka piekrīt pārskatītajam grafikam.
Jaunā sadarbspējas satvara īstenošana ir cieši saistīta ar vairāku IT sistēmu izveidi un atjaunināšanu tieslietu un iekšlietu jomā, jo īpaši ar jauno ieceļošanas/izceļošanas sistēmu, Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS) un Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēmu attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem (ECRIS-TCN). Sakarā ar kavēšanos, ko pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, ir iezīmēts pārskatīts grafiks ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības uzsākšanai, un paredzams, ka visas trīs sistēmas sāks darboties līdz 2022. gadam.
Komisijas priekšlikumi par jaunu Migrācijas un patvēruma paktu mums ir devuši tik ļoti vajadzīgu jaunu sākumu. ES dalībvalstis ir apņēmušās rast kopīgu pieeju, un jau panākta zināma vienošanās par vairākiem aspektiem, tostarp par ārējo dimensiju, robežām un atgriešanu. Pastāv arī plaša vēlme paust solidaritāti ar dalībvalstīm, kuras cieš no liela migrācijas spiediena. Tomēr vēl ir vajadzīgas turpmākas diskusijas, lai noteiktu, kā praksē izskatīsies taisnīgs līdzsvars starp solidaritāti un atbildību.
