"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (Iekšlietas), 2026. gada 4. jūnijs
Galvenie rezultāti
Migrācija
Pēc tam, kad Komisija bija sniegusi jaunāko informāciju, iekšlietu ministri izvērtēja Migrācijas un patvēruma pakta īstenošanu pirms to sāk piemērot 12. jūnijā. Viņi arī pārskatīja progresu saistībā ar jaunās “Eurodac” sistēmas ieviešanu, kas sāks darboties tajā pašā dienā.
Prezidentvalsts Kipra paziņoja, ka ministri ministru konferencē Nikosijā 12. jūnijā atzīmēs Migrācijas un patvēruma pakta piemērošanas sākšanu. Pakts padarīs kopējo Eiropas patvēruma sistēmu efektīvāku, nodrošinot ātrākas procedūras un skaidrākus noteikumus gan attiecībā uz atbildības sadali, gan solidaritāti starp dalībvalstīm. Ilgtermiņā tas arī palīdzēs mazināt migrācijas spiedienu.
12. jūnijā ES sāk jaunu posmu migrācijas pārvaldībā. Migrācijas un patvēruma pakta uzsākšana ir svarīgs sasniegums un apliecina mūsu spēju rast kopīgus risinājumus kopīgām problēmām. Prezidentvalsts Kipra pakta īstenošanu ir noteikusi par vienu no savām galvenajām prioritātēm, un mēs esam neatlaidīgi strādājuši, lai nodrošinātu sekmīgu sākumu. Pakts stiprinās ES spēju uzraudzīt un pārvaldīt savas ārējās robežas un nodrošinās efektīvākas migrācijas un patvēruma procedūras.
Nikols Joannidis, Kipras Republikas migrācijas un starptautiskās aizsardzības ministra vietnieks
Ministri apmainījās viedokļiem par migrācijas ārējo dimensiju, īpašu uzmanību pievēršot nepietiekamai sadarbībai ar Somāliju tās pilsoņu atpakaļuzņemšanā. Tādu Somālijas valstspiederīgo skaits, kas laikposmā no 2024. gada līdz 2025. gadam Eiropas Savienībā ir ieradušies nelikumīgi, ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Ņemot vērā minēto, ministri sniedza norādes par turpmāko rīcību attiecībā uz Komisijas ierosinātajiem ierobežojošajiem vīzu pasākumiem. Viņi apsprieda arī to, kā ES varētu stiprināt savu reakciju uz migrantu kontrabandas tīkliem gan Somālijā, gan tranzītvalstīs.
Ministri arī tika informēti par migrācijas spiedienu uz Lamanšu un Ziemeļjūru Lai gan salīdzinājumā ar 2025. gadu neatbilstīga ieceļošana Eiropas Savienībā 2026. gadā kopumā ir samazinājusies, lielais neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits Lamanša reģionā joprojām ir satraucošs. Ministru diskusijām būtu jāpalīdz Komisijai pabeigt rīcības plānu attiecībā uz Lamanša maršrutu.
Pēc tam, kad Komisija bija sniegusi informāciju par 2026. gada ziņojumu par stāvokli Šengenas zonā, kurā izvērtēta Šengenas “acquis” īstenošana pēdējā gada laikā, iekšlietu ministri apsprieda Šengenas zonas vispārējo stāvokli. Lai atrisinātu drošības problēmas un nodrošinātu ES ārējo robežu aizsardzību, efektīva īstenošana joprojām ir būtiska.
Ņemot vērā minēto, ministri apmainījās viedokļiem par Šengenas 2026.–2027. gada pārvaldības cikla prioritārajām darbībām un apstiprināja tās. 2026.–2027. gada cikla pamatā ir iepriekšējo gadu prioritātes, kas, paredzot mērķtiecīgas prioritārās darbības, pievēršas atlikušajām nepilnībām. Starp tām vairākas dalībvalstis uzsvēra, ka ir jāpalielina kopējās vīzu politikas kā pirmā drošības pārbaužu posma nozīme, kas veicina efektīvu robežu pārvaldību.
Jaunajā ciklā galvenā uzmanība arī turpmāk tiks pievērsta šādiem jautājumiem:
paātrināt procedūru un sistēmu digitalizāciju un uzlabot mūsu lielapjoma IT sistēmu sagatavotību;
stiprināt ārējo robežu noturību un atgriešanas efektivitāti;
palielināt iekšējo drošību, vienlaikus cenšoties nodrošināt brīvu pārvietošanos telpā bez iekšējās robežkontroles.
Diskusiju laikā dažas dalībvalstis pieminēja Komisijas atzinumus par vairāku dalībvalstu pagarinātas iekšējās robežkontroles samērīgumu.
Ministri arī pārskatīja progresu saistībā ar ES lielapjoma IT sistēmu sadarbspēju tieslietu un iekšlietu jomā, tostarp IIS (ieceļošanas/izceļošanas sistēma) un “ETIAS” (Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma). Komisija un “eu-LISA” sniedza jaunāko informāciju par sagatavošanās darbiem. Ministri uzsvēra, ka ir jāturpina centieni izvairīties no kavēšanās sadarbspējas ceļveža īstenošanā.
Padome pieņēma Padomes secinājumus par ES un valstu Šengenas pārvaldības stiprināšanu, kas ir būtisks ieguldījums Šengenas pārvaldības efektivitātes, koordinācijas un noturības turpmākā uzlabošanā gan valstu, gan Eiropas Savienības līmenī.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padome apstiprināja sistēmu ES stratēģijas narkotiku jomā īstenošanai, reaģējot uz pieaugošajām veselības, drošības un sabiedrības problēmām, ko rada narkotiku lietošana un narkotiku tirdzniecība, kas var apdraudēt mūsu demokrātiju darbību un tiesiskumu. Kā daļu no īstenošanas satvara Padome apstiprināja jauno ES rīcības plānu narkotiku tirdzniecības apkarošanai un konkrētus pasākumus, lai īstenotu galvenās prioritātes, kuru mērķis ir samazināt narkotiku lietošanu un ar narkotikām saistīto kaitējumu. Diskusija ir svarīga pirms Eiropadomes jūnija sanāksmes, kurā līderi pirmo reizi pievērsīsies ar narkotiku lietošanu un tirdzniecību saistītām problēmām.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Darba pusdienās ministri pievērsās no Ukrainas pārvietoto personu turpmākajam juridiskajam statusam un sniedza norādījumus pirms Komisijas gaidāmā priekšlikuma par pagaidu aizsardzības pagarināšanu. Diskusijās tika skarts jautājums par turpmākās pagarināšanas darbības jomas saglabāšanu vai sašaurināšanu, ietverot ierobežojumus attiecībā uz iesaukuma vecuma vīriešiem, kuriem nav atļauts izceļot no Ukrainas. Pašreizējā pagaidu aizsardzība ir spēkā līdz 2027. gada 4. martam.
Slēgtā sēdē ministri apsprieda pašreizējās ģeopolitiskās vides ietekmi uz ES, un galveno uzmanību pievērsa sekām, ko rada vispārējā situācija Tuvajos Austrumos un konflikts Irānā.
Ministri arī pievērsās vispārējai drošības situācijai. Īsā video tika parādīti panākumi, kas gūti iepriekšējā “EMPACT” (Eiropas daudzdisciplīnu platforma pret noziedzības draudiem) 2022.-2025. gada ciklā. Arī Komisija iepazīstināja ar transversālām drošības tendencēm.
Pēc tam ministri apsprieda iekšējās drošības aspektus, kas būtu jāatspoguļo gaidāmajā Eiropas drošības stratēģijā. Ministri pauda plašu atbalstu:
sistemātiskai drošības apsvērumu integrēšanai visos ES tiesību aktos, rīcībpolitikās un programmās;
strukturētai sadarbībai starp drošības jomas dalībniekiem, tostarp uzlabotai drošai informācijas apmaiņai;
un ārējās drošības dimensijas stiprināšanai cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību.
Vairāki ministri arī atsaucās uz hibrīddraudu novēršanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Sadaļā “Citi jautājumi” Somija informēja ministrus par Eiropas civilās sagatavotības un noturības koalīcijas centieniem. Šo koalīciju 2025. gadā izveidoja Nīderlande, lai apvienotu dalībvalstis, kuras šajā sakarā atbalsta lielāku koordināciju ES līmenī.
Horvātija informēja par rezultātiem, kas gūti iekšlietu ministru sanāksmē MED9, kura notika Horvātijā 18. un 19. maijā. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta migrācijas problēmām, kas skar priekšposteņa dalībvalstis un plašāku Vidusjūras reģionu.
Īrija iepazīstināja ar savu prezidentūras darba programmu.
