Skip to content

IT sistēmas noziedzības apkarošanai un ES robežu aizsardzībai

Iestādes visā Eiropas Savienībā dalās ar informāciju, izmantojot lielapjoma IT sistēmas, lai aizsargātu iedzīvotājus, apkarotu noziedzību un aizsargātu robežas.

Šengenas Informācijas sistēma (SIS)

Tiesībaizsardzības iestādes visā Eiropas Savienībā izmanto Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), lai ievadītu vai aplūkotu brīdinājumus attiecībā uz meklētām vai pazudušām personām un priekšmetiem. Sistēmā ir gandrīz 86,5 miljoni brīdinājumu, un 2022. gadā iestādes tos aplūkoja gandrīz 35 miljonus reižu dienā.

SIS arī sniedz iestādēm norādījumus par to, kā rīkoties, kad persona vai priekšmets ir atrasts, piemēram:

  • arestēt meklēto personu;
  • aizsargāt neaizsargātu vai pazudušu personu;
  • izņemt nelikumīgu vai zagtu priekšmetu.

ES 2018. gada novembrī pieņēma jaunus noteikumus Šengenas Informācijas sistēmas modernizēšanai.

Atjauninātā versija sāka darboties 2023. gada martā un ietver:

  • jaunas brīdinājumu kategorijas;
  • biometriskos datus, piemēram, plaukstu nospiedumus;
  • pirkstu nospiedumus;
  • pazudušo personu DNS datus.
Šengenas Informācijas sistēmas atjauninātā versija sāka darboties 2023. gada martā.

Datu automatizēta apmaiņa policijas sadarbībai

Mērķis ir stiprināt, racionalizēt un atvieglot informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un ar Eiropolu un nodrošināt ES tiesībaizsardzības iestādēm uzlabotus rīkus noziedzības apkarošanai.

Lielāks datu kategoriju skaits

Jaunais regulējums, ko bieži dēvē par “Prīme II”, ļauj tiesībaizsardzības iestādēm ielūkoties citu dalībvalstu datubāzēs, lai meklētu tādus datus kā:

  • DNS;
  • pirkstu nospiedumus;
  • transportlīdzekļu reģistrācijas datus.

Šis jaunais likums, kas pieņemts 2024. gada 26. februārī, ļauj policijas iestādēm meklēt:

  • sejas attēlus;
  • policijas reģistru datus.

Ja tas atļauts valsts tiesību aktos – būs iespējama arī meklēšana visās kategorijās, lai atrastu pazudušas personas vai identificētu cilvēku mirstīgās atliekas. Ja meklēšana datubāzē uzrāda pozitīvu atbilsmi, attiecīgajai valstij 48 stundu laikā pieprasījuma iesniedzējai policijas iestādei ir jāsniedz attiecīgie dati:

  • vārds, uzvārds;
  • dzimšanas datums;
  • ar datiem saistītā noziedzīgā nodarījuma apraksts.

IT sistēmas modernizācija

Jaunais Prīmes regulējums:

  • modernizēs tehnisko infrastruktūru, kas ir informācijas apmaiņas pamatā;
  • paredz, ka “eu-LISA” ieviesīs maršrutētāju, lai atvieglotu savienojumu izveidi starp dalībvalstīm un Eiropolu datu izgūšanai.

Maršrutētāju veidos meklēšanas rīks un drošu sakaru kanāls. Tiesībaizsardzības iestāde, kas meklē atbilstību, savus datus (piemēram, pirkstu nospiedumus) iesniegs maršrutētājam. Maršrutētājs šo vaicājuma pieprasījumu nosūtīs uz visu pārējo ES dalībvalstu datubāzēm un Eiropolu.

Automātiskai meklēšanai policijas reģistru indeksos dalībvalstis un Eiropols izmantos Eiropas Policijas reģistru norāžu sistēmu (EPRIS).

Lielāka Eiropola loma

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Eiropols varēs arī:

  • veikt meklēšanu valstu datubāzēs, lai īstenotu no trešām valstīm saņemtas informācijas šķērspārbaudi.
“Prīme II” uzlabos informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm

Vīzu informācijas sistēma (VIS)

Vīzu informācijas sistēma, kas darbojas kopš 2011. gada, ir datubāze īstermiņa vīzu procedūras vienkāršošanai.

Sistēma palīdz vīzu, robežu, patvēruma un migrācijas iestādēm pārbaudīt trešo valstu valstspiederīgos, kuriem ieceļošanai Šengenas zonā ir vajadzīga īstermiņa vīza. Iestādes var izmantot VIS, lai veiktu biometrisko datu salīdzināšanu nolūkā noteikt cilvēka identitāti un novērst identitātes zādzību vai viltošanu.

Reaģējot uz mainīgajām migrācijas un drošības problēmām, ES 2021. gada maijā pieņēma jaunu regulu sistēmas uzlabošanai. Jaunie noteikumi:

  • vēl vairāk stiprina īstermiņa vīzu procedūras drošību;
  • vienā datubāzē iekļauj ilgtermiņa vīzas un uzturēšanās atļaujas;
  • nodrošina sadarbspēju starp VIS un citām attiecīgām ES sistēmām un datubāzēm.

Sistēma Eiropas patvēruma pieteikumu pārvaldībai (“Eurodac”)

“Eurodac” datubāzē ir ietverti to patvēruma meklētāju pirkstu nospiedumi, kuri ir reģistrēti ES dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Šī datubāze ir vajadzīga, lai īstenotu Dublinas regulu. Tā palīdz:

  • pārliecināties par to, vai pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš lūdzis patvērumu kādā citā dalībvalstī;
  • pārbaudīt, vai pieteikuma iesniedzējs ir bijis iepriekš aizturēts, kad nelikumīgi ieceļojis Eiropas teritorijā;
  • noteikt, kura dalībvalsts ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

“Eurodac” regula ir pārskatīta kā daļa no tiesību aktu priekšlikumiem par ES patvēruma noteikumu reformu.

Iestādes visā ES apmainās ar informāciju, izmantojot lielapjoma IT sistēmas, lai aizsargātu pilsoņus, apkarotu noziedzību, gādātu par robežu drošību un pārvaldītu migrāciju.
ES mēroga IT sistēmas drošības un migrācijas jomā (Infografika)

ES mēroga IT sistēmas drošības un migrācijas jomā (Infografika)

ES ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS)

Padome 2018. gada septembrī pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmu (ETIAS). Šī IT sistēma tiks izmantota, lai veiktu iepriekšējas pārbaudes attiecībā uz personām, uz kurām neattiecas vīzas prasība, un, ja nepieciešams, tām liegtu ceļošanas atļauju.

Tā līdzināsies sistēmām, kas patlaban cita starpā darbojas ASV, Kanādā un Austrālijā, un sniegs vairākus ieguvumus, piemēram:

  • uzlabota iekšējā drošība;
  • labāk novērsta nelikumīga imigrācija;
  • mazināti draudi sabiedrības veselībai un kavēšanās pie robežām.

ETIAS sistēmu izstrādās ES aģentūra “eu-LISA”, un tā sāks darbību 2026. gada pēdējā ceturksnī.

Tā ir ES aģentūra, kas pārvalda lielapjoma IT sistēmas brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma

Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS) ir jauna ES mēroga digitāla robežpārvaldības sistēma, kas reģistrē to trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un izceļošanu, kuri šķērso Šengenas zonas ārējās robežas īstermiņa uzturēšanās nolūkā. Tā aizstāj veco sistēmu, kur spiedogi tika manuāli iespiesti pasē, ar ātrām un drošām biometriskajām pārbaudēm.

No 2025. gada 12. oktobra IIS sešu mēnešu laikposmā tiks pakāpeniski ieviesta uz Šengenas ārējām robežām. Kad sistēma sāks darboties, katrai iesaistītajai valstij būs jānodrošina, ka ISS darbojas vismaz vienā robežšķērsošanas punktā. Šajā laikposmā IIS sistēmā netiks reģistrēti visi robežšķērsošanas gadījumi vai ceļotāji un turpināsies spiedoga iespiešana pasē.

Plānots, ka sistēma tiks pilnībā ieviesta līdz 2026. gada 10. aprīlim.

IIS izveidos “eu-LISA” kopā ar dalībvalstīm.

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS)

Eiropas Sodāmības reģistru informācijas sistēma (ECRIS) tika izveidota 2012. gadā. Tā dod iespēju ES dalībvalstīm viegli dalīties ar informāciju par notiesājošiem spriedumiem krimināllietās.

Lielākā daļa no informācijas apmaiņas attiecas uz ES pilsoņiem, jo sistēmai trūkst efektīva veida, kā apstrādāt datus par trešo valstu valstspiederīgajiem.

ES 2019. gada aprīlī pieņēma jaunus noteikumus ECRIS uzlabošanai. Reformētajā sistēmā būs arī centralizēta datubāze ar informāciju par trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku notiesājošajiem spriedumiem krimināllietās.

Pasažieru datu reģistra dati

Organizētās noziedzības un teroristu darbības bieži ir saistītas ar starptautiskiem ceļojumiem. Reaģējot uz to, ka tika atceltas kontroles uz iekšējām robežām saskaņā ar Šengenas konvenciju, ES 2016. gadā pieņēma Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvu.

PDR dati ir tāda informācija par personu, kuru sniedz pasažieri un kuru vāc un glabā gaisa pārvadātāji. Tajā ir ietverta tāda informācija kā pasažiera vārds, ceļojuma datumi, maršruti, sēdvietas, bagāža, kontaktinformācija un maksāšanas līdzekļi.

Ar PDR direktīvu tiek reglamentēta šādu datu pārsūtīšana dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un tas, kā dati tiek apstrādāti nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt teroristu nodarījumus un smagus noziegumus un saukt par tiem pie atbildības.

PDR sistēma papildina jau esošos instrumentus pārrobežu noziedzības apkarošanai un saskaņo dalībvalstu tiesību normas, izvairoties no juridiskās nenoteiktības un nepilnībām drošības jomā un vienlaikus garantējot datu aizsardzību.

ES Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai (“eu-LISA”)

Aģentūra “eu-LISA” ir ES aģentūra, kas atbild par to lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldību, kuras izmanto, lai īstenotu ES sadarbības politiku robežu pārvaldības, migrācijas un tiesībaizsardzības jomā.

Padome 2018. gada novembrī pieņēma jaunus noteikumus, lai stiprinātu aģentūras pilnvaras. Jauno noteikumu mērķis ir attīstīt aģentūras spēju sekmēt robežu pārvaldību, tiesībaizsardzības sadarbību un migrācijas pārvaldību Eiropas Savienībā.

Aģentūrai būs arī nozīmīga loma jaunas IT arhitektūras ieviešanā tieslietu un iekšlietu jomā.

Pateicoties plašākām pilnvarām, “eu-LISA” varēs:

  • izstrādāt un izmantot jaunas sistēmas, piemēram, nesen pieņemto ieceļošanas/izceļošanas sistēmu un ETIAS;
  • veicināt sadarbspējas risinājumu izstrādi;
  • pēc dalībvalstu lūguma sniegt tām atbalstu;
  • īstenot lielāku lomu pētniecībā, izmēģinājuma projektos un testēšanas darbībās.

Pašlaik “eu-LISA” pārvalda šādas IT sistēmas:

  • vīzu informācijas sistēma;
  • Šengenas Informācijas sistēma;
  • “Eurodac”.

Pašlaik “eu-LISA” izstrādā šādas IT sistēmas:

  • ieceļošanas/izceļošanas sistēma;
  • ETIAS;
  • ECRIS-TCN sistēma.

ES informācijas sistēmu sadarbspēja

ES informācijas sistēmas, ko iestādes izmanto, lai cīnītos pret noziedzību, kontrolētu robežas un pārvaldītu migrācijas plūsmas, nav savstarpēji savienotas. Tās ir sadrumstalotas, un pastāv risks, ka rezultātā var trūkt informācijas.

ES patlaban meklē veidus, kā labāk vākt informāciju un dalīties ar to, lai:

  • padarītu datus pieejamus robežsargiem, izmantojot attiecīgās ES datubāzes;
  • uzlabotu kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu.

Padome 2019. gada maijā pieņēma divas regulas, ar ko izveido regulējumu ES informācijas sistēmu sadarbspējai, kurš palīdz pārvaldīt robežas, drošību un migrāciju. Ar jaunajiem noteikumiem tiek izveidots:

  • Eiropas meklēšanas portāls, kas iestādēm ļaus vienlaikus meklēt vairākās informācijas sistēmās;
  • kopējs biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojums meklēšanai un biometrisko datu salīdzinošai pārbaudei;
  • kopējs identitātes repozitorijs, kurā tiks glabāti trešo valstu valstspiederīgo identifikācijas dati;
  • vairāku identitāšu detektors, kas brīdinās iestādes, ja biometriskie dati liecinās par identitātes viltošanu.

Šī jaunā sadarbspējas arhitektūra tiks ieviesta laikposmā no 2024. gada vidus līdz 2026. gada beigām, un tā nodrošinās vienotu saskarni meklēšanai, kā arī biometrisko datu salīdzināšanas pakalpojumu, lai atvieglotu identifikāciju.

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 6. marts