"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (Tieslietas), 2026. gada 5. jūnijs
Galvenie rezultāti
Programma “Tiesiskums” 2028.–2034. gadam
Padome vienojās par daļēju sarunu nostāju attiecībā uz jauno programmu “Tiesiskums”, kas ir daļa no ES vispārējā budžeta. Programmas mērķis ir atbalstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās un tiesisko apmācību, kā arī veicināt tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti. Tās mērķis ir arī nodrošināt vienlīdzīgu tiesu iestāžu pieejamību visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, pamatojoties uz tiesiskumu, savstarpēju atzīšanu un savstarpēju uzticēšanos. Sarunu nostāja ir “daļēja”, jo tajā nav iekļauti finansiāli un horizontāli jautājumi. Tie pašlaik tiek apspriesti saistībā ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS).
Šajos laikos, kad ir svarīgi turpināt aizstāvēt taisnīgumu un tiesiskumu, šodien panāktā vienošanās ir svarīgs solis ceļā uz efektīvākas, pieejamākas un digitalizētākas Eiropas tiesiskuma telpas izveidi. Jaunā programma “Tiesiskums” atbalstīs pārrobežu sadarbību, uzlabos tiesu iestāžu pieejamību un stiprinās mūsu tiesu sistēmu neatkarību visā ES.
Kosts Fitiris, Kipras Republikas tieslietu un sabiedriskās kārtības ministrs
Ministri piedalījās politikas debatēs par ierosināto regulu par vecāku stāvokļa atzīšanu un sniedza norādes turpmākam darbam virzībā uz to, lai panāktu vienošanos. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka vecāku stāvoklis, kas noteikts vienā dalībvalstī, tiek atzīts visā ES, nodrošinot juridisko noteiktību pārrobežu situācijās. Priekšlikuma nolūks ir aizsargāt visus bērnus neatkarīgi no tā, kā viņi ir ieņemti vai dzimuši, un neatkarīgi no viņu ģimenes veida.
Prezidentvalsts un Eiropas galvenā prokurore Laura Keveši (Laura Kövesi) sniedza ministriem jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar EPPO.
Tā kā vairāku dalībvalstu Eiropas prokuroru pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 28. jūlijā, diskusijās tika uzsvērts, ka prioritāte ir panākt progresu notiekošajā EPPO Kolēģijas daļējas atjaunošanas procesā. Tā kā pašreizējais Vācijas Eiropas prokurors Andress Riters (Andrés Ritter) no 1. novembra pārņems galvenā Eiropas prokurora pienākumus, būtu jāieceļ arī jauns Eiropas prokurors Vācijā.
Tika apspriesta arī regulas par EPPO un OLAF piekļuvi PVN informācijai pārskatīšana ES līmenī, kas būtu jāpieņem turpmākajos mēnešos. Tas būs nozīmīgs solis ceļā uz EPPO efektivitātes stiprināšanu cīņā pret krāpšanu.
Visbeidzot, Ungārija paziņoja, ka tā ir oficiāli paziņojusi Komisijai un Padomei par savu nodomu pievienoties EPPO. Ungārijai pievienojoties EPPO, visas dalībvalstis būs pievienojušās ciešākai sadarbībai (Īrija un Dānija nepiedalās).
Krievijas agresijas karš pret Ukrainu: cīņa pret nesodāmību
Ministri no Komisijas un “Eurojust” saņēma informāciju par jaunākajām norisēm, kuru mērķis ir nodrošināt saukšanu pie atbildības par Ukrainā pastrādātajiem noziegumiem. Komisija 15. maijā ES vārdā pievienojās Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu Paplašinātajam daļējam nolīgumam. Nolīgumā ir noteikta Īpašā tribunāla institucionālā, finansiālā un administratīvā kārtība. Komisija arī ratificēja Konvenciju, ar ko izveido Starptautisko Prasību komisiju Ukrainai.
Darba pusdienu laikā ministri piedalījās debatēs par iespējamām ES iniciatīvām krimināltiesību jomā, lai reglamentētu naida runu un naida noziegumus. Viņi apmainījās viedokļiem par pašreizējā ES noziegumu jomu saraksta iespējamo paplašināšanu, iekļaujot tajā naida runu un naida noziegumus, lai novērstu draudus gan bezsaistē, gan tiešsaistē, vai arī izmantotu esošo juridisko pamatu, lai vērstos pret naida runu un naida noziegumiem tiešsaistē.
Sadaļā “Citi jautājumi” Komisija iepazīstināja ar 2026. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kurā sniegti salīdzināmi dati par virkni rādītāju attiecībā uz dalībvalstu tiesu sistēmām.
Komisija arī informēja ministrus par starptautiskiem sadarbības nolīgumiem starp “Eurojust” un trešām valstīm. Pēdējo piecu gadu laikā ir noslēgti nolīgumi ar Libānu, Armēniju, Bosniju un Hercegovinu un Alžīriju saskaņā ar pilnvarām, kas attiecas uz 13 valstīm.
Īrija iepazīstināja ar savu prezidentūras darba programmu.
