Šengenas zonas skaidrojums

Kas ir Šengena?

Šengenas zona ir viens no galvenajiem Eiropas projekta sasniegumiem. Tā sākās 1985. gadā kā starpvaldību projekts starp piecām ES valstīm – Franciju, Vāciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu – un ir pakāpeniski paplašinājusies, kļūstot par lielāko brīvas pārvietošanās zonu pasaulē.

Kuras valstis ietilpst Šengenā?

Pašlaik Šengenas zona aptver vairāk nekā 4 miljonus kvadrātkilometru, tajā dzīvo vairāk nekā 450 miljoni cilvēku un tajā ietilpst 29 valstis:

• 25 no 27 ES dalībvalstīm,
• visas Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice).

2023. gada 30. decembrī Padome vienojās atcelt iekšējās gaisa telpas un jūras robežkontroles ar Bulgāriju un Rumāniju. 2024. gada 12. decembrī Padome nolēma atcelt personu pārbaudes arī pie iekšējām sauszemes robežām ar abām valstīm un uz robežas starp tām. Tāpēc no 2025. gada 1. janvāra Bulgārija un Rumānija pilnībā ir Šengenas zonas dalībnieces.

• Šengena: Padome nolemj atcelt sauszemes robežkontroles ar Bulgāriju un Rumāniju (paziņojums presei, 2024. gada 12. decembris)

Kontroles pie Kipras iekšējām robežām vēl nav atceltas, un Īrija nav Šengenas zonā.

Kādas ir Šengenas priekšrocības?

Šengenas zona ļauj vairāk nekā 450 miljoniem cilvēku bez robežkontroles brīvi pārvietoties no vienas zonas dalībvalsts uz citu.

Katru dienu aptuveni 3,5 miljoni cilvēku šķērso iekšējās robežas, lai strādātu vai mācītos, vai lai apmeklētu ģimeni un draugus, un gandrīz 1,7 miljoni cilvēku dzīvo vienā Šengenas zonas valstī, bet strādā citā.

Tiek lēsts, ka Eiropas iedzīvotāji katru gadu veic 1,25 miljardus ceļojumu Šengenas zonā, kuri arī sniedz lielu ieguvumu tūrisma un kultūras nozarei.

Šengenas zona sniedz ievērojamus ekonomiskus ieguvumus visiem tās dalībvalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tā ir veidota kā Eiropas Savienības un visa vienotā tirgus pamats.

Vai trešo valstu valstspiederīgie var izmantot Šengenas sniegtās priekšrocības?

Šengenas dalībvalstīs bez robežkontroles brīvi pārvietoties var arī trešo valstu valstspiederīgie, kuri dzīvo ES vai apmeklē ES kā tūristi un apmaiņas studenti vai uzņēmējdarbības nolūkā.

ES ir izstrādājusi kopīgus vīzu noteikumus ceļotājiem, kas tranzītā šķērso Šengenas zonu vai plāno īslaicīgi uzturēties Šengenas zonā.

ES kopējā vīzu politika ir vajadzīga, lai Šengenas zona, kurā nav robežu, efektīvi darbotos, jo tā atvieglo apmeklētāju ieceļošanu ES, un lai stiprinātu iekšējo drošību.

• ES vīzu politika (vispārīga informācija)
• ES vīzu nolīgumi ar trešām valstīm (infografika)

Kā Šengena ir uzlabojusi drošību ES?

Viens no galvenajiem Šengenas zonas mērķiem ir aizsargāt savus pilsoņus, pastiprinot sadarbību starp visu dalībvalstu policijas spēkiem, muitas iestādēm un ārējo robežu kontroles iestādēm. Šie jaunie sadarbības veidi ir ieviesti, lai kompensētu drošības deficīta risku, ko rada kontroles atcelšana pie iekšējām robežām.

Saistībā ar sadarbību tiesībaizsardzības jomā Šengenas zona nodrošina:

• uzlabotas sistēmas saziņai starp policijas spēkiem,
• tūlītēju pakaļdzīšanos noziedzniekiem,
• citas valsts teritorijā veiktu aizdomās turēto personu novērošanu,
• savstarpēju operatīvo palīdzību,
• tiešu informācijas apmaiņu starp policijas iestādēm.

Tā ir milzīga priekšrocība cīņā pret terorismu un smago un organizēto noziedzību, tostarp cilvēku tirdzniecību un nelikumīgu migrāciju.

Kā valstis pievienojas Šengenas zonai?

Valstīm, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, ir jāatbilst priekšnosacījumu sarakstam. Tām:

• jāpiemēro kopējais Šengenas noteikumu kopums (tā dēvētais Šengenas "acquis"), piemēram, attiecībā uz robežkontroli, vīzu izsniegšanu, policijas sadarbību un personas datu aizsardzību;
• jāuzņemas atbildība par ārējo robežu kontroli citu Šengenas valstu vārdā un par vienotu Šengenas vīzu izsniegšanu;
• efektīvi jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm citās Šengenas valstīs, lai saglabātu augstu drošības līmeni pēc kontroles atcelšanas pie iekšējām robežām;
• jāpieslēdzas Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) un jāizmanto tā.

Valstīs, kas vēlas pievienoties Šengenas zonai, ir jāveic virkne izvērtējumu, lai noteiktu, vai tajās ir izpildīti nosacījumi, kas ir vajadzīgi Šengenas noteikumu piemērošanai.

Tiklīdz izvērtējumā tiek apstiprināta dalībvalsts gatavība pievienoties Šengenas zonai bez iekšējo robežu kontroles, visām pārējām Šengenas zonas dalībvalstīm pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu lēmums ir jāapstiprina vienprātīgi.

Vai Šengenas zonā var atjaunot robežkontroli?

Vairākas ES valstis laikā no 2020. gada līdz 2022. gadam saistībā ar Covid-19 nolēma atjaunot iekšējo robežkontroli. Robežkontroles pasākumi ir atjaunoti arī citos apstākļos, tostarp 2015. gadā, pēc teroristu uzbrukumiem vai palielinoties migrācijas plūsmām uz ES.

Iekšējās robežkontroles atjaunošanu vajadzētu izmantot tikai kā galējo līdzekli.

Ārkārtas apstākļos

Saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu dalībvalstis ārkārtas apstākļos, kad ir apdraudēta Šengenas zonas vispārējā darbība, var atjaunot kontroli pie konkrētām iekšējām robežām.

Šādās situācijās Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, var ieteikt vienai vai vairākām dalībvalstīm atjaunot robežkontroli.

Ja pārbaudes tiek ieviestas ārkārtas apstākļu gadījumā, ir nepieciešams Padomes apstiprinājums.

Lai reaģētu uz nopietnu apdraudējumu

Šengenas Robežu kodeksā ir arī noteikts, ka dalībvalstis var ieviest pagaidu robežkontroli, lai reaģētu uz nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai.

Šādā gadījumā attiecīgajai dalībvalstij par to jāpaziņo Komisijai un pārējām ES valstīm vismaz četras nedēļas pirms pārbaužu ieviešanas vai īsākā laikposmā, ja apstākļi nav bijuši iepriekš zināmi. Šai atkārtotai iekšējo pārbaužu ieviešanai nav vajadzīgs Padomes apstiprinājums.

Kā tiek aizsargātas Šengenas ārējās robežas?

ES un tās dalībvalstis ir izstrādājušas konkrētus pasākumus Eiropas drošības garantēšanai un ES ārējo robežu stiprināšanai.

Tie, piemēram, ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) izveide un Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izstrāde.

Iestādes visā Eiropas Savienībā SIS izmanto, lai ievadītu vai aplūkotu brīdinājumus attiecībā uz meklētām vai pazudušām personām un priekšmetiem. Sistēmā ir aptuveni 86,5 miljons brīdinājumu, un 2022. gadā iestādes tos bija aplūkojušas 35 miljonus reižu dienā.

SIS arī sniedz iestādēm norādījumus par to, kā rīkoties, kad persona vai priekšmets ir atrasts, piemēram:

• arestēt meklēto personu,
• aizsargāt neaizsargātu pazudušu personu,
• izņemt nelikumīgu vai zagtu priekšmetu.

Tiek uzlaboti vai izstrādāti šādi IT rīki, kas palīdzēs apkarot noziedzību un aizsargāt robežas:

• Vīzu informācijas sistēma (VIS),
• Ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS),
• Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS).

• ES ārējo robežu stiprināšana (vispārīga informācija)
• IT sistēmas noziedzības apkarošanai un ES robežu aizsardzībai (vispārīga informācija)

• Šengenas zona: Padome pieņem atjauninātu Šengenas Robežu kodeksu (paziņojums presei, 2024. gada 24. maijs)
• Šengena: Padome un Eiropas Parlaments vienojas atjaunināt ES Robežu kodeksu (paziņojums presei, 2024. gada 6. februāris)
• Šengenas Robežu kodekss: Padome pieņem vispārējo pieeju (paziņojums presei, 2022. gada 10. jūnijs)