"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Tieslietu un iekšlietu padome (iekšlietas), 2026. gada 5. marts
Galvenie rezultāti
Migrācija
Ministri apmainījās viedokļiem par migrācijas ārējo dimensiju. Sadarbības stiprināšana ar galvenajām trešām valstīm joprojām ir viens no ES migrācijas politikas galvenajiem pīlāriem. Šajā sakarā diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta Libānai un Lībijai – divām galvenajām tranzīta valstīm Vidusjūras austrumdaļas un centrālās daļas migrācijas maršrutos. Daudzi ministri atkārtoti apstiprināja savu atbalstu Libānai un iestājas par strukturētāku sadarbību ar šo valsti, tiklīdz būs īstenotas vajadzīgās reformas dažādās citās jomās. Attiecībā uz Lībiju – vairāki ministri uzsvēra, cik svarīgi ir atbalstīt sadarbību tehniskā līmenī, akcentējot to, ka prioritāte joprojām tiek piešķirta preventīvām darbībām, kontrabandistu tīklu apkarošanai un brīvprātīgas atgriešanās uzlabošanai.
Komisija sniedza jaunāko informāciju par Patvēruma un migrācijas pakta īstenošanu; paktu sāks piemērot 2026. gada 12. jūnijā. Pakts padarīs kopējo Eiropas patvēruma sistēmu efektīvāku, nodrošinot ātrākas procedūras un skaidrākus noteikumus gan attiecībā uz atbildības sadali, gan solidaritāti starp dalībvalstīm. Tas arī palīdzēs samazināt migrācijas spiedienu uz visām dalībvalstīm.
Turklāt Komisija iepazīstināja ar ES migrācijas un patvēruma stratēģiju, kurā izklāstīts Komisijas stratēģiskais redzējums par migrācijas un patvēruma politiku nākamajiem pieciem gadiem. Ministri arī izvērtēja progresu saistībā ar pārskatīto “Eurodac” sistēmu; paredzams, ka tā būs pilnībā gatava darbības uzsākšanai 12. jūnijā.
Prezidentvalsts Kipra paziņoja, ka, lai atzīmētu pakta piemērošanas sākumu, tā 12. jūnijā Nikosijā rīkos ministru konferenci.
Šobrīd mēs atrodamies noslēguma posmā, un Patvēruma un migrācijas paktu sāks piemērot 12. jūnijā. Viena no mūsu galvenajām prioritātēm ir nodrošināt pakta raitu piemērošanas uzsākšanu, lai tas varētu sākt sniegt taustāmus rezultātus: spēcīgākas un drošākas ārējās robežas, ātrākas procedūras un lielāku solidaritāti starp dalībvalstīm.
Nikolass A. Joannidess, Kipras Republikas migrācijas un starptautiskās aizsardzības ministra vietnieks
Iekšlietu ministri apsprieda vispārējo stāvokli Šengenas zonā. Komisija iepazīstināja ar Šengenas barometru un īsi pievērsās nesen publicētajai ES vīzu stratēģijai.
Šengenas padomes cikla prioritāšu 2025.–2026. gadam īstenošanas ietvaros ministri apsprieda to, kā veicināt brīvprātīgu atgriešanos, jo īpaši procesa agrīnā posmā. Lai gan dalībvalstis vienojās, ka tas joprojām ir vēlamais risinājums, tās arī uzsvēra, ka brīvprātīga atgriešanās darbojas labāk, ja to apvieno ar stingriem piespiedu atgriešanas pasākumiem. Ministri arī apmainījās viedokļiem par to, kā stratēģiskāk izmantot stimulus atgriešanās veicināšanai un reintegrācijas atbalstu.
Ministri arī apstiprināja pārskatīto ES lielapjoma IT sistēmu sadarbspējas ceļvedi laikposmam pēc 2026. gada, kurš attiecas uz tieslietu un iekšlietu jomu, tostarp atskaites punktus pārskatītās Vīzu informācijas sistēmas un ES Vīzas pieteikuma platformas darbības sākšanai. Sadarbspējīgas IT sistēmas uzlabos ārējo robežu pārvaldību un sniegs lielāku iekšējo drošību Šengenas zonā.
Ministri apmainījās viedokļiem par Eiropola nākotni un sniedza Komisijai politiskas norādes kā ieguldījumu 2026. gada jūnijā gaidāmajā tiesību akta priekšlikumā par Eiropola pilnvaru pārskatīšanu, lai labāk atbalstītu dalībvalstis.
Padome apstiprināja, ka gaidāmajam tiesību akta priekšlikumam vajadzētu būt vērstam uz to, lai palielinātu Eiropola kā informācijas apmaiņas un analīzes galvenā centra lomu, tostarp, izmantojot jaunas tehnoloģijas. Ministri apstiprināja, ka priekšlikumam būtu arī jāpastiprina Eiropola sadarbība ar citām ES aģentūrām un struktūrām, šajā sakarā stiprinot sadarbspēju. Padome arī apsprieda to, kādai vajadzētu būt Eiropola lomai hibrīddraudu novēršanā.
Daudzas dalībvalstis atbalstīja aģentūras pilnvaru pašreizējās darbības jomas saglabāšanu attiecībā uz noziedzības jomām. Visbeidzot, ministri apstiprināja, ka pašreizējo Eiropola pārvaldības modeli varētu stiprināt, neradot jaunas struktūras.
Darba pusdienu laikā ministri apsprieda ietekmi, ko pašreizējās norises SīrijāunIrānā atstāj uz ES iekšējo drošību. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta pašreizējiem apdraudējumiem un strauji mainīgajai situācijai abās valstīs. Ministri izvērtēja galvenās drošības problēmas, kas izriet no pašreizējās situācijas Sīrijas ziemeļaustrumos, jo īpaši nometnēs, cietumos un aizturēšanas vietās. Diskusijās tika apspriesta arī situācijas straujā saasināšanās Irānā saistībā ar militāru atbildes reakciju, kas pēdējo dienu laikā ir bijusi vērsta pret dažādām reģiona valstīm, nopietni apdraudot stabilitāti reģionā un ārpus tā. Tika izklāstītas iespējamās darbības, lai mazinātu konstatētos riskus ES un tās dalībvalstu iekšējai drošībai.
Diskusijā piedalījās ES terorisma apkarošanas koordinators, Ārējās darbības dienests, Eiropols un “Frontex”.
ES stratēģija narkotiku jomā
Padome apstiprināja secinājumus par ES stratēģisko satvaru narkotiku apkarošanas jomā, kā arī apstiprināja ES stratēģiju narkotiku jomā, kuru Komisija ierosināja 2025. gada 4. decembrī.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Sadaļā “Citi jautājumi” Igaunija nāca klajā ar iniciatīvu par koordinētu reakciju uz apdraudējumu Eiropas iekšējai drošībai, ko rada Krievijas kaujinieki un bijušie kaujinieki. Lietuva uzsvēra, ka ir svarīgi, lai finanšu instrumentā, kurš jaunajā DFS attiecas uz iekšējās drošības jautājumiem, par vienu no mērķiem tiktu izvirzīti hibrīddraudi.
Komisija nāca klajā ar terorisma un vardarbīga ekstrēmisma novēršanas un apkarošanas programmu, kuras pamatā ir 2025. gada aprīlī publicētā Eiropas iekšējās drošības stratēģija (“ProtectEU”).
Komisija arī sniedza jaunāko informāciju par situāciju Ukrainā saistībā ar pagaidu aizsardzības statusu.
Sanāksmju dosjē
Sagatavošanās dokumenti
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
