Skip to content

Albānija

Albānija pieteikumu par dalību ES iesniedza 2009. gada aprīlī, un 2014. gada jūnijā tai tika piešķirts ES kandidātvalsts statuss. ES 2022. gada jūlijā rīkoja pirmo starpvaldību konferenci ar Albāniju. Līdz šim ir atvērtas visas 33 sarunu sadaļas un trīs sadaļas ir provizoriski slēgtas.

Paplašināšanās

Pieteikums dalībai ES

Albānijas pieteikums dalībai ES tika iesniegts 2009. gada 24. aprīlī.

Eiropas Komisija 2010. gada 9. novembrī sniedza atzinumu par Albānijas pieteikumu dalībai ES. Komisija sniedza savu vērtējumu, proti, lai varētu oficiāli sākt pievienošanās sarunas, Albānijai vēl ir jāsasniedz nepieciešamais līmenis attiecībā uz atbilstību dalības kritērijiem, jo īpaši jāatbilst 12 galvenajām prioritātēm, kas noteiktas atzinumā.

Eiropas Komisija 2012. gada oktobrī ieteica piešķirt Albānijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiek pabeigti galvenie pasākumi tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reformu jomā un tiek pārskatīts parlamenta reglaments.

Albānijai ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts 2014. gada jūnijā.

Pievienošanās sarunas

Eiropas Komisija 2018. gada aprīlī nāca klajā ar ieteikumu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju. Padome 2018. gada jūnijā pieņēma secinājumus, kuros tā vienojās pozitīvi reaģēt uz progresu, ko panākusi Albānija, un pavēra ceļu pievienošanās sarunu sākšanai 2019. gada jūnijā.

Eiropas lietu ministri 2020. gada 24. martā deva politisku piekrišanu sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju. Tas oficiāli tika pieņemts rakstiskā procedūrā, un nākamajās dienās Eiropadome to apstiprināja.

Pievienošanās konferences sanāksmes

Pievienošanās sarunas notiek starp ES dalībvalstu un kandidātvalsts ministriem un vēstniekiem starpvaldību konferencē (bieži vien saukta par “pievienošanās konferenci”). Šīs sarunas aptver kopējo tiesību un tiesību aktu kopumu (“ES tiesību aktu kopums”) un ir kategorizētas dažādās sadaļās vai sadaļu kopās, kas aptver dažādas politikas jomas. Sanāksmes var notikt ministru vai to vietnieku līmenī.

Pievienošanās sarunas ar Albāniju tika sāktas 2022. gada 19. jūlijā pievienošanās konferences pirmajā ministru līmeņa sanāksmē. Kopš tā laika ir notikušas deviņas pievienošanās konferences sanāksmes. Līdz šim ir atvērtas visas 33 sadaļas un trīs sadaļas ir provizoriski slēgtas.

Nesenākā Albānijas pievienošanās konferences sanāksme notika 2026. gada 14. jūlijā. Sanāksmē puses provizoriski slēdza sarunas par trim sadaļām:

  • 25. sadaļa (zinātne un pētniecība),
  • 26. sadaļa (izglītība un kultūra),
  • 30. sadaļa (ārējās attiecības).

Iepriekšējā sanāksmē, kas notika 2026. gada 26. maijā, tika apstiprināts, ka Albānija ir izpildījusi starpposma kritērijus, un tika noteikti slēgšanas kritēriji 1. kopai “Pamatjautājumi”, kas aptver demokrātisko iestāžu darbību, valsts pārvaldes reformu un ekonomiskos kritērijus.

Pirms tam pievienošanās konferencēs 2024. un 2025. gadā tika atvērtas visas sarunu kopas ar Albāniju.

Stabilizācijas un asociācijas process

Visiem Rietumbalkānu partneriem ir stabilizācijas un asociācijas nolīgumi, kuros noteikts vispārējais satvars to attiecībām ar ES. Process notiek paralēli sarunām par pievienošanos ES un atbalsta tās. Albānijas stabilizācijas un asociācijas nolīgums ir ratificēts un stājās spēkā 2009. gada 1. aprīlī.

ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas padome

Lai pārskatītu ES un Albānijas attiecību progresu stabilizācijas un asociācijas procesā, ES un Albānijas pārstāvji tiekas ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas padomē.

Kopš 2023. gada marta ir notikušas 12 ES un Albānijas Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes. Pēdējā sanāksmē, kas notika 2023. gada 16. martā Tirānā, dalībnieki apsprieda pievienošanās stratēģiju, tostarp politiskos, ekonomiskos un ES tiesību kritērijus dalībai ES, un pārskatīja panākumus stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanā.

Ikgadējā progresa pārskatīšana

Katru gadu Padome izvērtē katras ES kandidātvalsts un partnera, tostarp Albānijas, attīstību un panākto progresu ceļā uz Eiropu.

Padomes prezidentvalsts Dānija 2025. gada 16. decembrī nāca klajā ar secinājumiem, kurus politiski atbalstīja 26 ES dalībvalstis.

Sadarbība robežu pārvaldības jomā

Lai pārvaldītu migrācijas plūsmas, apkarotu nelegālo imigrāciju un pārrobežu noziedzību, ES un Albānijai ir nolīgums par plašāku sadarbību operatīvajās darbībās, ko veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (“Frontex”). Nolīgums ļauj “Frontex” un Albānijai veikt kopīgas operācijas un “Frontex” personālam – veikt robežpārbaudes un reģistrēt personas.

Nolīgums ar Albāniju stājās spēkā 2024. gada 1. jūnijā.

Eiropas Miera mehānisms

Saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu, kas ir instruments, kura mērķis ir novērst konfliktus un stiprināt starptautisko drošību, ES ir pieņēmusi palīdzības pasākumus Albānijas bruņoto spēku atbalstam. Pasākumi arī palīdz stiprināt Albānijas spējas piedalīties ES drošības un aizsardzības operācijās un atspoguļo Albānijas pilnīgu pieskaņošanos ES kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Līdz šim Albānija mehānisma ietvaros ir saņēmusi palīdzības pasākumus 49 miljonu EUR apmērā.

Padome 2022. gada jūnijā pieņēma arī palīdzības pasākumus, kuru saņēmēja ir Balkānu Medicīnisko uzdevumu grupa un kuri ietver nepieciešamā aprīkojuma un materiālu iegādi Albānijas bruņoto spēku medicīniskajām vienībām. Mērķis ir stiprināt militārās medicīniskās spējas un civilās palīdzības centienus Rietumbalkānu reģionā.

A military helmet, an olive branch and the stars of the EU flag.
Eiropas Miera mehānisms

Eiropas Miera mehānisms

Skatīt arī

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 14. jūlijs