Korporatīvā ilgtspēja
ES ir izstrādājusi uzņēmumiem korporatīvās ilgtspējas politiku, kuras mērķis ir uzlabot vides un cilvēktiesību aizsardzību ES un ārpus tās.
Pienācīga rūpība
ES noteikumi par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju liek lieliem ES uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas ES, veikt pasākumus, lai novērstu, konstatētu un mazinātu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām vai vidi, ko rada:
- pašu darbības,
- meitasuzņēmumu darbības,
- darbības, ko veic darījumu partneri.
Par visiem minēto pienākumu pārkāpumiem tiks piemēroti sodi un civiltiesiskā atbildība.
Mērķi
Jaunie noteikumi paredz:
- preču un pakalpojumu ilgtspējīgāku ražošanu un sniegšanu,
- labākus apstākļus darba ņēmējiem,
- ilgtspējīgākas investīcijas,
- lielāku pārredzamību attiecībā uz to, kā produkti tiek ražoti.
Ilgtspējīga ražošana
Ilgtspējīgas investīcijas
Labāki darba nosacījumi
Pārredzamība
Ziņošana
Saskaņā ar ES noteikumiem par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu lieliem uzņēmumiem, uz kuriem šie noteikumi attiecas, ir jāziņo par četrām jomām.
Vides jautājumi
Pretkorupcijas pasākumi
Cilvēktiesības
Daudzveidības jautājumi
Uzņēmumiem ir jāpublicē detalizēta informācija par to, kā to uzņēmējdarbība ietekmē sabiedrību un ekonomiku, un otrādi (“dubultais būtiskums”).
Jaunie noteikumi, kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, paredz:
- nodrošināt ieguldītājiem iespēju pieņemt lēmumus, kas dod labumu gan cilvēkiem, gan videi,
- palielināt uzņēmumu pārskatatbildību,
- atvieglot pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku.
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti
Uzņēmumiem būs jāsniedz ziņojumi saskaņā ar Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem (ESRS).
Minētie kopīgie standarti nodrošinās, ka uzņēmumi visā ES sniedz salīdzināmu informāciju, un palīdzēs tiem efektīvāk informēt par saviem ilgtspējas rādītājiem.
Samazināts regulatīvais slogs
Lai sasniegtu savu mērķi samazināt administratīvo slogu vismaz par 25 % un vismaz par 35 % – attiecībā uz MVU, Eiropas Komisija 2025. gada februārī pirmajā “Omnibus” paketē ierosināja grozījumus direktīvās par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un par korporatīvo ilgtspēju.
Padome 2026. gada 24. februārī deva galīgo apstiprinājumu ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasību vienkāršošanai nolūkā palielināt ES konkurētspēju.
ES noteikumu vienkāršošana
Prasību vienkāršošana
Direktīvas par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju darbības joma ir sašaurināta, lai aptvertu tikai tos uzņēmumus, kuros ir vairāk nekā 5000 darbinieku un kuru neto apgrozījums pārsniedz 1,5 miljardus EUR, jo tiek uzskatīts, ka šādiem uzņēmumiem ir vislielākā ietekme uz to vērtības ķēdi un tie ir vislabāk sagatavoti pienācīgas rūpības procesu izmaksu absorbēšanai.
Prasību vienkāršošana ļaus uzņēmumiem:
- par prioritāti noteikt tādas nelabvēlīgās ietekmes novērtēšanu, kurā ir iesaistīti tiešie darījumu partneri,
- ierobežot to informācijas apjomu, ko var pieprasīt no mazākiem darījumu partneriem uzņēmuma darbību ķēdē,
- izmantot vairāk laika, lai izpildītu jaunos pasākumus.
Turklāt atjauninātie noteikumi atceļ pienākumu pieņemt klimata pārmaiņu mazināšanai paredzētu pārkārtošanās plānu, kā arī paredz maksimālo robežvērtību 3 % apmērā no uzņēmuma neto apgrozījuma visā pasaulē kā sodu par nespēju pareizi piemērot noteikumus.
Uzņēmumiem jauno pasākumu izpilde būs jāpanāk līdz 2029. gada jūlijam.
Ziņošanas atvieglošana
Direktīvas par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu darbības joma ir sašaurināta, lai aptvertu tikai tos uzņēmumus, kuros ir vairāk nekā 1000 darbinieku un kuru neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus EUR.
Attiecībā uz trešo valstu uzņēmumiem atjauninātās prasības attieksies tikai uz uzņēmumiem, kuru mātesuzņēmuma Eiropas Savienībā neto apgrozījums pārsniedz 450 miljonus EUR un meitasuzņēmuma vai filiāles neto apgrozījums – 200 miljonus EUR.
Attiecībā uz direktīvu veiktie vienkāršošanas pasākumi:
- samazināt to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attiecas ilgtspējas ziņu sniegšanas prasības, un ļaut uzņēmumiem, kas neietilpst jaunajā darbības jomā, iesniegt brīvprātīgus ziņojumus,
- pārskatīt un vienkāršot ESRS,
- ierobežot to informācijas apjomu, ko var pieprasīt no mazākiem darījumu partneriem ziņojošā uzņēmuma vērtības ķēdē,
- atlikt ziņošanas prasības attiecībā uz lieliem uzņēmumiem,
- paredzēt pārejas atbrīvojumu uzņēmumiem, kuriem bija jāsāk ziņot no 2024. finanšu gada (tā sauktie “pirmā viļņa” uzņēmumi), piešķirot tiem atbrīvojumu par 2025. un 2026. gadu,
- ietvert arī dažu ES un trešo valstu finanšu pārvaldītājsabiedrību atbrīvojumu no konsolidēto pārskatu sniegšanas.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 25. februāris