Padomes secinājumi par finansējumu klimata pārmaiņu jomā

1. ATKĀRTOTI PAUŽ stingru atbalstu attiecībā uz to, lai ES un tās dalībvalstis laikus īstenotu Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam. ATKĀRTOTI NORĀDA, cik svarīgi ir panākt strauju un vērienīgu progresu saistībā ar Parīzes nolīguma pārveidojošo mērķi finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz zemām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību, kā arī to, cik svarīgi ir rīkoties gan individuāli, gan kolektīvi, lai īstenotu šo pasaules reakciju uz klimata pārmaiņu draudiem. UZSVER, cik svarīgi, lai šis mērķis tiktu atspoguļots novērtējumā par progresu Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķu sasniegšanā, tostarp, izmantojot vispārējo situācijas izvērtējumu, un PAUŽ nepieciešamību izstrādāt metodes un kārtību, lai kvantitatīvi noteiktu kopējo progresu ceļā uz Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta sasniegšanu.

2. NORĀDA, ka ir svarīgi palielināt kapitāla pieejamību videi draudzīgiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem, un šajā sakarā ATZINĪGI VĒRTĒ nesenos notikumus starptautiskā, reģionālā un valstu līmenī, kuru mērķis ir uzlabot finanšu sistēmas spēju mobilizēt finansējumu zema oglekļa emisiju līmeņa un klimatnoturīgai attīstībai un pienācīgi pārvaldīt attiecīgos finanšu riskus, tostarp darbu, ko veic G20 izpētes grupa zaļa finansējuma jomā, Finanšu stabilitātes padomes (FSP) darba grupa ar klimata pārmaiņām saistītās finanšu informācijas pārredzamības jautājumos, Augsta līmeņa ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. UZSVER, ka oglekļa cenas noteikšana ir viens no galvenajiem labvēlīgas vides elementiem investīciju pārvirzīšanai uz videi draudzīgām un ilgtspējīgām ražošanas tehnoloģijām un inovatīvu risinājumu veicināšanai. Šajā sakarībā ATBALSTA oglekļa cenas noteikšanas iniciatīvas, kā arī iniciatīvas, ar ko sekmē videi un ekonomikai kaitīgu subsīdiju pakāpenisku atcelšanu un cita starpā pastāvīgu pakāpenisku finansējuma samazināšanu tiem projektiem, kuri rada daudz emisiju.

3. ATZĪST, ka kolektīvais mērķis – līdz 2020. gadam katru gadu mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru – joprojām ir nozīmīgs ieguldījums Parīzes nolīgumā paredzēto pārveidojošo izmaiņu sekmēšanā. ATKĀRTOTI APLIECINA, ka ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās turpināt paplašināt starptautiskā finansējuma mobilizāciju klimata pārmaiņu jomā – kā savu ieguldījumu kopīgā attīstīto valstu mērķa sasniegšanā, proti, līdz 2020. gadam un līdz pat 2025. gadam kopīgi mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru gadā klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem, izmantojot dažādus avotus, instrumentus un kanālus. ATKĀRTOTI APSTIPRINA, ka joprojām svarīga nozīme būs publiskajam finansējumam klimata pārmaiņu jomā. ĪPAŠI ATZĪMĒ, ka ES un tās dalībvalstis ir lielākās publiskā finansējuma nodrošinātājas klimata pārmaiņu jomā, un uzsver, ka nākotnē ieguldītāju lokam jābūt plašākam. MUDINA citas Puses, kas ir attīstītās valstis, pildīt savas saistības un mobilizēt privāto finansējumu minētā kopīgā mērķa sasniegšanai. UZSVER, cik svarīga ir uz rezultātiem vērsta perspektīva attiecībā uz finansējumu klimata pārmaiņu jomā, lai nodrošinātu piešķirto un mobilizēto līdzekļu vislielāko iespējamo ietekmi.

4. UZSVER, ka svarīga nozīme ir privātajam sektoram, kas ir viens no svarīgākajiem finansējuma avotiem klimata pārmaiņu jomā, un nepieciešamību labāk izmantot tā potenciālu, lai finansētu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās darbības, un ATZĪMĒ, ka stabilai un labvēlīgai politikas videi ir izšķiroša un neaizstājama nozīme, lai mobilizētu privātā sektora finansējumu. ATZĪMĒ, ka ES ir ieviesusi un turpinās pilnveidot daudz un dažādus instrumentus, ar ko mobilizē privātā sektora finansējumu starptautiskām darbībām klimata pārmaiņu jomā.

5. UZSVER daudzpusēju attīstības banku lomu Parīzes nolīgumā paredzēto pārveidojošo izmaiņu veicināšanā, tostarp īstenojot savas 2020. gada klimata jomas finansējuma saistības. MUDINA šīs bankas, tostarp nesen izveidotās, turpināt palielināt ar klimatu saistītus ieguldījumus, vienlaikus izmantojot savus resursus novatoriskāk un efektīvāk, lai mobilizētu privāto kapitālu, un turpināt saskaņot savu darbību ar Parīzes nolīgumu un saistītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, arī palīdzot veidot valstu iekšējās spējas attiecībā uz projektu izstrādi un īstenošanu.

ATZINĪGI VĒRTĒ arī daudzpusēju attīstības banku centienus integrēt klimata apsvērumus visos savos darījumu portfeļos, izmantojot savas galvenās priekšrocības un pilnvaras. Tādējādi MUDINA daudzpusējas attīstības bankas turpmāk samazināt ogļu elektrostaciju finansēšanu, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību un mūsu partnervalstu pieprasījumu pēc enerģijas. MUDINA starptautiskās un reģionālās finanšu iestādes un ANO aģentūras ar UNFCCC sekretariāta palīdzību sniegt Pusēm informāciju par to, kā tās savās attīstības palīdzības un klimata finansējuma programmās integrē klimata jomas mērķus un iekļauj klimatnoturības pasākumus.

6. ĪPAŠI NORĀDA, ka pārredzamības satvars būs viens no galvenajiem faktoriem veiksmīgā Parīzes nolīguma īstenošanā, uzlabojot uzraudzību attiecībā uz: i) finansējumu klimata pārmaiņu jomā un ii) panākumiem, kas gūti nacionāli noteiktajos devumos plānoto pasākumu īstenošanā. UZSVER, ka ir jāpanāk līdzsvarots progress visos pārredzamības sistēmas aspektos. NORĀDA, cik svarīgi ir laikus un efektīvi īstenot spēju veidošanas iniciatīvu attiecībā uz pārredzamību un citas iniciatīvas pārredzamības uzlabošanai. ATZINĪGI VĒRTĒ būtisko progresu, kas gūts UNFCCC sarunās par nodrošināto un mobilizēto finanšu resursu uzskaites kārtību, un ATBALSTA to, ka ir jāturpina izstrādāt metodoloģiju, ar kuru ticamā veidā sekotu līdzi privātam finansējumam, kas mobilizēts ar publiskās intervences palīdzību, dodot iespēju apkopot, vienlaikus nepieļaujot dubultu uzskaiti. Šajā sakarā MUDINA mobilizētā privātā sektora finansējuma uzskaitei piemērot principus, ko šobrīd izstrādā ESAO Pētniecības sadarbības un attīstības palīdzības komiteja.

7. UZSVER, cik svarīga ir efektīva vispārējā finansējuma struktūra klimata pārmaiņu jomā. ATZĪST starptautisko finanšu iestāžu un mehānismu būtisko ieguldījumu attiecībā uz finansējumu klimata jomā un ATKĀRTOTI APSTIPRINA savu vēlmi turpināt atbalstīt šādas iestādes un mehānismus, tostarp Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu. UZSVER nepieciešamību uzlabot klimata jomas finansējuma, ko piešķir UNFCCC ietvaros, pašreizējās institucionālās struktūras efektivitāti un lietderību, kā arī saskanību un papildināmību. NORĀDA, ka šie uzlabojumi ļautu jaunattīstības valstīm efektīvi piekļūt klimata finansējumam, lai atbalstītu valstu virzītās stratēģijas virzībā uz zemu siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni un klimatnoturīgu attīstību.

8. UZSVER, ka ir svarīgi palielināt resursus, lai apmierinātu vajadzības un sniegtu atbalstu nabadzīgākām un sevišķi neaizsargātām jaunattīstības valstīm, piemēram, vismazāk attīstītajām valstīm un mazo salu jaunattīstības valstīm. Šajā sakarībā 10. gadadienā, kopš sāka darboties Pielāgošanās fonds, ATZĪST tā nozīmīgo ieguldījumu, kas ir viens no elementiem plašākā pielāgošanās pasākumu finansējuma klāstā. UZSVER, ka ES un tās dalībvalstis kopīgi īsteno un turpinās īstenot centienus, lai ievērojamu daļu no publiskā finansējuma klimata pārmaiņu jomā virzītu uz finansējumu pielāgošanās pasākumiem, un ka ES ar vairākiem tehniskiem un finanšu instrumentiem jau atbalsta pielāgošanās pasākumus. ATZĪMĒ nepieciešamību palīdzēt jaunattīstības valstīm klimata jomas mērķus integrēt attīstības stratēģijās un jo īpaši pielāgošanās apsvērumus integrēt visos attīstības plānu līmeņos.

9. AICINA Eiropas Komisiju sagatavot pārskatu par starptautisko finansējumu klimata pārmaiņu jomā, ko sniedz ES, tostarp Eiropas Investīciju banka, un tās dalībvalstis 2016. gadam, un aicina Padomi to apstiprināt pirms UNFCCC Pušu konferences 23. sesijas.