Eiropas Savienības vārdā sniegta Augstā pārstāvja Žuzepa Borela deklarācija par Nikaragvu

Pēdējo mēnešu laikā Nikaragvā nav gūti reāli panākumi demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Ir turpinājušās drošības spēku un valdību atbalstošu bruņotu grupu represijas pret politiskajiem oponentiem, demonstrantiem, žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un katoļu baznīcas locekļiem.

Ņemot to vērā, Padome šodien nolēma iekļaut sešas personas to fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, proti, ceļošanas aizliegumu un līdzekļu iesaldēšanu. Šie pasākumi ir vērsti pret personām, kas ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Nikaragvā, un tie ir izstrādāti tā, lai nekaitētu Nikaragvas iedzīvotājiem.

Pasākumi atbilst ES konsekventajai nostājai, ka tā izmantos visus savus instrumentus, lai atbalstītu demokrātisku, miermīlīgu un sarunu ceļā panāktu risinājumu politiskajai krīzei Nikaragvā. Tas jo īpaši tika izklāstīts saistībā ar mērķtiecīgajiem ierobežojošiem pasākumiem, ko Padome pieņēma 2019. gada 14. oktobrī.

ES sagaida, ka Nikaragvas valdība pilnībā izpildīs saistības, kas noteiktas 2019. gada martā ar opozīciju panāktās vienošanās tekstos. Ir šādas trīs galvenās jomas, kurās jāpanāk reāls progress.

• Pilnībā jāīsteno 2019. gada 29. marta vienošanās stiprināt pilsoniskās un politiskās tiesības un garantijas, tostarp atjaunot politiskās brīvības un aizliegto pilsoniskās sabiedrības organizāciju juridisko statusu, nodrošināt brīvprātīgu un drošu trimdā esošo personu atgriešanos, kā arī atbrīvot atlikušos politieslodzītos. Tas nozīmē arī, ka jāatceļ pret atbrīvotajiem politiskajiem ieslodzītajiem izvirzītās apsūdzības, jāpārtrauc viņu un viņu ģimeņu vajāšana un iebiedēšana un jāgarantē viņu drošība un fiziskā neaizskaramība.
• Jānodrošina pilnīga sadarbība ar starptautiskajām cilvēktiesību struktūrām, tostarp Augstā cilvēktiesību komisāra biroju (OHCHR) un Amerikas Cilvēktiesību komisiju (IACHR), un to atgriešanās Nikaragvā.
• Treškārt, jāpanāk vienošanās par vēlēšanu un institucionālajām reformām starp valdību un opozīcijas grupām, tostarp Nacionālo koalīciju, ar mērķi nodrošināt uzticamas, iekļaujošas un pārredzamas vēlēšanas. Šajā ziņā mēs uzskatām, ka ES vēlēšanu novērošanas misijas 2011. gada ieteikumi joprojām ir spēkā un veido svarīgu atsauces sistēmu. Minētie ieteikumi cita starpā ietver reformas, piemēram, jaunu Augstākās vēlēšanu padomes un ar to saistīto vēlēšanu struktūru locekļu iecelšanu, vēlētāju reģistru, rezultātu publicēšanu un apkopošanu vai valsts un starptautisko novērotāju akreditāciju.

ES atgādina, ka Covid-19 pandēmija pastiprina nepieciešamību pēc starptautiskas sadarbības, un ES ir gatava palīdzēt Nikaragvai šajos grūtajos laikos. Šajā sarežģītajā periodā nedrīkstētu aizmirst par cilvēktiesību ievērošanu, un tai jābūt jebkuras rīcības pamatā.

ES atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Nikaragvas tautu, tostarp palīdzot stiprināt tiesiskumu un atbalstot visneaizsargātāko iedzīvotāju ekonomisko un sociālo attīstību.

Kandidātvalstis Ziemeļmaķedonijas Republika, Melnkalne un Albānija <>[1], Stabilizācijas un asociācijas procesa valsts un iespējamā kandidātvalsts Bosnija un Hercegovina, EBTA un Eiropas Ekonomikas zonas valstis Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, kā arī Ukraina, Moldovas Republika un Gruzija pievienojas šai deklarācijai.

<>[1] Ziemeļmaķedonijas Republika, Melnkalne un Albānija turpina piedalīties stabilizācijas un asociācijas procesā.

• Padomes 2020. gada 4. maija Lēmums (KĀDP) 2020/607 un Padomes 2020. gada 4. maija Īstenošanas regula (ES) 2020/606 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Nikaragvā, 2020. gada 4. maijs ("Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis")