"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Atkritumu pamatdirektīva: Padome ir gatava sākt sarunas par tās pārskatīšanu
Padome pieņēma nostāju (“vispārēju pieeju”) attiecībā uz Atkritumu pamatdirektīvas mērķtiecīgu pārskatīšanu, galveno uzmanību pievēršot pārtikas atkritumiem un tekstilatkritumiem.
Vispārējās pieejas mērķis ir novērst ātrās modes atkritumus un atvieglot atkārtotu izmantošanu. Tajā ir noteikti arī vērienīgi mērķi līdz 2030. gadam ievērojami samazināt pārtikas izšķērdēšanu. Ņemot vērā to, ka pārtikas un tekstilrūpniecības nozare ir attiecīgi pirmā un ceturtā resursietilpīgākā nozare, šodien panāktā vienošanās ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgāku un apritīgāku Eiropas ekonomiku.
Alēns Marons, galvaspilsētas Briseles reģiona valdības ministrs klimata pārejas, vides, enerģētikas un līdzdalības demokrātijas jautājumos
Pārtikas nozare
Mazāk pārtikas atkritumu līdz 2030. gadam
Ierosinātajā direktīvā ir noteikti saistoši mērķrādītāji pārtikas atkritumu samazināšanai līdz 2030. gadam:
– 10 % pārstrādē un ražošanā,
– 30 % uz vienu iedzīvotāju mazumtirdzniecībā, restorānos, ēdināšanas pakalpojumos un mājsaimniecībās.
Vispārējā pieeja atbilst Komisijas ierosinātajiem mērķrādītājiem un paredz iespēju noteikt mērķrādītājus attiecībā uz ēdamu pārtiku līdz 2027. gada 31. decembrim, kad Komisija pārskatīs 2030. gada mērķrādītājus.
Atsauces gads un korekcijas koeficienti
Pārtikas samazināšanas mērķrādītāji tiks aprēķināti salīdzinājumā ar 2020. gadā radīto daudzumu, jo tas bija pirmais gads, par kuru atbilstoši saskaņotai metodei tika vākti dati par pārtikas izšķērdēšanu. Dalībvalstīm ir atļauts par atsauces gadu izmantot gadu pirms 2020. gada, ja valsts līmenī bija ieviestas atbilstošas datu vākšanas metodes.
Vispārējā pieeja ļauj dalībvalstīm kā atsauces gadu izmantot arī 2021., 2022. vai 2023. gadu, jo Covid-19 pandēmijas dēļ dati par 2020. gadu dažos gadījumos var nebūt reprezentatīvi.
Ministri arī vienojās, ka ir jāizstrādā korekcijas koeficienti, lai ņemtu vērā tūrisma un ražošanas līmeņa svārstības pārtikas pārstrādē un ražošanā attiecībā uz atsauces gadu.
Tekstilrūpniecība
Pašreizējā Atkritumu pamatdirektīva, kas jau ir spēkā kopš 2008. gada, uzliek dalībvalstīm pienākumu līdz 2025. gada 1. janvārim nodrošināt tekstilizstrādājumu atsevišķu savākšanu atkārtotai izmantošanai, sagatavošanai atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Saskaņā ar vispārējo pieeju Komisija līdz 2028. gada beigām apsvērs iespēju noteikt konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz tekstilrūpniecības atkritumu rašanās novēršanu, savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi.
Paplašinātā ražotāja atbildība
Priekšlikums pārskatīt Atkritumu pamatdirektīvu paredz saskaņotas paplašinātas ražotāja atbildības (PRA) shēmas, kas liktu modes zīmoliem un tekstilizstrādājumu ražotājiem maksāt maksu, lai palīdzētu finansēt tekstilatkritumu savākšanas un apstrādes izmaksas. Šīs shēmas tiks izveidotas 30 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, un ministri vienojās to darbības jomā iekļaut mikrouzņēmumus.
Šo maksu apmēra pamatā būs tekstilizstrādājumu apritīgums un vidiskais sniegums (t. s. ekomodulācija). Tā kā atkritumu rašanās novēršana ir labākais risinājums, vispārējā pieejā ir noteikts, ka dalībvalstis var pieprasīt lielāku maksu no uzņēmumiem, kas seko “ātrās modes” rūpnieciskajai un komerciālajai praksei.
Vispārējā pieejā ir ietverti arī īpaši noteikumi dalībvalstīm, kurās ir lielāks to tekstilizstrādājumu īpatsvars, kas atzīti par derīgiem atkārtotai izmantošanai tirgū. Minētās dalībvalstis var lūgt komerciālas atkārtotas izmantošanas operatorus maksāt (zemāku) maksu, kad šos produktus pirmo reizi dara pieejamus to tirgū.
Sociālās ekonomikas struktūras
Vispārējā pieejā ir atzīta sociālās ekonomikas struktūru (tostarp labdarības organizāciju, sociālo uzņēmumu un fondu) būtiskā nozīme esošajās tekstilizstrādājumu savākšanas sistēmās. Tas ļauj tiem uzturēt un ekspluatēt savus dalītās savākšanas punktus. Saskaņā ar Padomes nostāju dalībvalstis var tās atbrīvot no konkrētām prasībām sniegt informāciju, lai izvairītos no nesamērīga administratīvā sloga.
Turpmāki pasākumi
Šodien panāktā Padomes vispārējā pieeja ļauj rotējošajai prezidentūrai sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par teksta galīgo redakciju; tas notiks jaunā likumdošanas cikla ietvaros. Eiropas Parlaments savu nostāju pieņēma 2024. gada martā.
Vispārīga informācija
ES katru gadu rodas vairāk nekā 58 miljoni tonnu pārtikas atkritumu (t. i., 131 kg uz vienu iedzīvotāju), kas rada zaudējumus 132 miljardu EUR apmērā. Turklāt pārtikas izšķērdēšana rada aptuveni 16 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada ES pārtikas sistēma.
ES rada arī 12,6 miljonus tonnu tekstilatkritumu gadā. Apģērbi un apavi vien veido 5,2 miljonus tonnu atkritumu, kas atbilst 12 kg atkritumu uz vienu cilvēku katru gadu. Pašlaik tikai 22 % no šādiem atkritumiem tiek savākti dalīti atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei, savukārt pārējie bieži tiek sadedzināti vai apglabāti poligonos.
Eiropas Komisija 2023. gada 5. jūlijā nāca klajā ar priekšlikumu pārskatīt Atkritumu pamatdirektīvu, īpaši pievēršoties pārtikas un tekstilrūpniecības nozarēm. Priekšlikuma vispārējais mērķis ir samazināt ar tekstilatkritumu un pārtikas atkritumu rašanos un apsaimniekošanu saistīto ietekmi uz vidi un klimatu.
