"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
ES dalībvalstu vides ministri tikās Luksemburgā un panāca vispārēju pieeju attiecībā uz Zaļuma norāžu direktīvu, Augsnes monitoringa direktīvu un pārskatīto Atkritumu pamatdirektīvu. Ministri oficiāli pieņēma Dabas atjaunošanas aktu.
ES ir izmantojusi unikālu iespēju apvērst biodaudzveidības izzušanu un radusi risinājumu ierobežota laika apstākļos, nodrošinot dzīvošanai piemērotu nākotni nākamajām paaudzēm.
Šodien mēs arī vienojāmies par trim svarīgām ES direktīvām attiecībā uz aprites ekonomiku un augsnes veselību ES: mēs apliecinājām savu apņemšanos īstenot zaļo pārkārtošanos, aizsargājot patērētājus pret zaļmaldināšanu, vēršoties pret pārtikas atkritumu un tekstilatkritumu rašanos un aizsargājot augsni no degradācijas.
ES neatlaidīgi turpina virzību attiecībā uz saviem vides un klimata mērķiem un mērķrādītāju līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panākt klimatneitralitāti.
Alēns Marons, galvaspilsētas Briseles reģiona valdības ministrs klimata pārejas, vides, enerģētikas un līdzdalības demokrātijas jautājumos
Dabas atjaunošanas akts
Šodien Padome oficiāli pieņēma Regulu par dabas atjaunošanu, kas ir pirmā šāda veida regula. Šā tiesību akta mērķis ir ieviest pasākumus, lai līdz 2030. gadam atjaunotu vismaz 20 % ES sauszemes un jūras teritoriju un līdz 2050. gadam visas ekosistēmas, kurām nepieciešama atjaunošana.
Tajā ir noteikti konkrēti, juridiski saistoši mērķrādītāji un pienākumi attiecībā uz dabas atjaunošanu sauszemes, jūras, saldūdens, meža, lauksaimnieciskajās un pilsētu ekosistēmās. Konkrēti pasākumi ietver apputeksnētāju un zālāju tauriņu aizsardzību, pilsētu zaļo zonu aizsardzību un to, ka līdz 2030. gadam Eiropas Savienībā tiek iestādīti vēl vismaz trīs miljardi koku.
ES dalībvalstu vides ministri panāca vispārēju pieeju attiecībā uz priekšlikumu pārskatīt Atkritumu pamatdirektīvu, īpašu uzmanību pievēršot tekstilnozarei un pārtikas nozarei. Vispārējais mērķis ir samazināt ar tekstilatkritumu un pārtikas atkritumu rašanos un apsaimniekošanu saistīto ietekmi uz vidi un klimatu. Tās mērķis ir arī veicināt apritīgumu tekstilnozarē.
Jaunie noteikumi ievieš obligātas un saskaņotas paplašinātas ražotāja atbildības (PRA) shēmas tekstilizstrādājumu ražotājiem visās ES dalībvalstīs. Vispārējā pieejā dalībvalstīm ir noteikti arī juridiski saistoši pārtikas atkritumu samazināšanas mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam: 10 % pārstrādē un izgatavošanā un 30 % (uz vienu iedzīvotāju) mazumtirdzniecībā, restorānos, sabiedriskajā ēdināšanā un mājsaimniecībās.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Pārtikas izšķērdēšana: novērst, atkalizmantot un reciklēt (Infografika)
Zaļuma norādes
Ministri panāca vispārēju pieeju attiecībā uz ierosināto Zaļuma norāžu direktīvu.
Direktīvas mērķis ir aizsargāt patērētājus pret zaļmaldināšanu: tajā ir noteiktas minimālās prasības visā ES attiecībā uz eksplicītu (rakstisku vai mutisku) vidiskuma norāžu un vidiskuma marķējumu pamatošanu, izdarīšanu un verifikāciju.
Mērķis ir paātrināt zaļo pārkārtošanos uz aprites un tīru ekonomiku Eiropas Savienībā, tādējādi palīdzot sasniegt vispārējo mērķi – līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā panākt klimatneitralitāti.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
ES dalībvalstu vides ministri panāca vispārēju pieeju attiecībā uz Direktīvu par augsnes monitoringu un noturību. Direktīvas mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES virzību uz veselīgu augsni.
Lai sasniegtu šo vēlamo mērķi, šodien panāktā vispārējā pieeja paredz pasākumus, lai augsnes veselības monitoringu padarītu par obligātu, nosaka ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas pamatprincipus un risina situācijas, kad augsnes kontaminācija rada nepieņemamus riskus veselībai un videi.
Ministri apstiprināja secinājumus par 8. vides rīcības programmas vidusposma pārskatīšanu – virzība uz zaļu, taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos ilgtspējīgai Eiropai.
Šajos secinājumos ir uzsvērts, ka Eiropas zaļā kursa īstenošanai būs izšķiroša nozīme, lai sasniegtu zaļās pārkārtošanās prioritāros mērķus. Secinājumos cita starpā pievēršas klimatnoturībai un riskgatavībai, klimata pārmaiņu mitigācijai, biodaudzveidības aizsardzībai, nulles piesārņojumam un aprites ekonomikai.
Dalībvalstis arī uzsvēra, ka ir vajadzīga sabiedrības piekrišana un taisnīga pārkārtošanās. Šie secinājumi palīdzēs Komisijai pielāgot pasākumus, lai efektīvi sasniegtu 2030. gada mērķus.
ES dalībvalstu vides ministri arī iesaistījās politikas debatēs par Komisijas paziņojumu par ES 2040. gada klimata mērķrādītāju.
Ministri apmainījās viedokļiem par 2040. gada klimata mērķrādītāju, ņemot vērā tā ieguldījumu Savienības konkurētspējā, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos. Viņi arī apmainījās viedokļiem par satvaru laikposmam pēc 2030. gada, tostarp par pieprasījuma puses pasākumu un aprites ekonomikas potenciālu.
Pusdienu laikā ministri apmainījās viedokļiem par Komisijas paziņojumu par klimatisko risku pārvaldību.
Ministri atzina, ka visās attiecīgajās politikas jomās ir vajadzīga sistēmiska politiska reakcija. Viņi pauda viedokli par iespējamiem jauniem sadarbības veidiem dažādos pārvaldības līmeņos, tostarp ES līmenī, lai novērstu klimatiskos riskus. Viņi arī dalījās informācijā ar citiem ministriem par visiem pasākumiem, ko tie ieviesuši, lai klimatisko risku pārvaldību integrētu savā budžeta plānošanā.
Saistībā ar jautājumiem, kuri netiek apspriesti, Padome pieņēma lēmumu par to, ka ES noslēdz Nolīgumu, kas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju izstrādāts par jūras biodaudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas (“BBNJ’' nolīgums), kurš zināms arī kā “Atklātās jūras līgums”.
Nolīguma mērķis ir aizsargāt Pasaules okeānu un pašreizējo un nākamo paaudžu vārdā īstenot tā pārvaldību teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas. Minētās teritorijas aizņem aptuveni divas trešdaļas no okeāna virsmas un 95 % no tā apjoma.
Ministri uzklausīja prezidentvalsts Beļģijas sniegto informāciju par likumdošanas darbu, kas pašlaik norisinās saistībā ar ierosināto regulu par tāda mikroplastmasas piesārņojuma mazināšanu, ko rada plastmasas granulu zudumi, un ierosināto regulu par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Prezidentvalsts un Komisija informēja ministrus par rezultātiem, kas gūti Starpvaldību sarunu komitejas ceturtajā sesijā, lai izstrādātu starptautisku juridiski saistošu instrumentu par plastmasas piesārņojumu, tostarp jūras vidē (INC-4).
Polija, Čehija un Ungārija (slēgtā sēdē) sniedza informāciju par noteikumiem, kas piemērojami 2024. gada Inovāciju fonda izsolēm attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu (RFNBO) ūdeņraža ražošanu (izsoļu otrā kārta H2).
Ungārijas delegācija iepazīstināja ar savu vides programmu; Ungārija ir nākamā Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts.
Padome bez apspriešanas arī pieņēma “A” punktu sarakstos iekļautos punktus.
