"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome
Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas padome (enerģētika), 2026. gada 26. jūnijs
Galvenie rezultāti
Enerģētikas ministri vienojās par Padomes nostāju sarunās par Eiropas elektrotīklu paketi. Ministri rīkoja arī divas viedokļu apmaiņas: par dekarbonizācijas centieniem enerģijas jomā pēc 2030. gada un par Tuvo Austrumu krīzes ietekmi uz enerģētikas nozari.
Kipras prezidentūras laikā mēs stiprinājām Eiropas energoinfrastruktūras satvaru, virzījām uz priekšu vienošanos par elektrotīklu paketes galvenajiem elementiem un veicinājām jēgpilnas diskusijas par enerģētikas arhitektūru laikposmam pēc 2030. gada, kā arī par jauniem enerģētiskās drošības izaicinājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar situāciju Tuvajos Austrumos.
Mihalis Damjans, Kipras Republikas enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
Eiropas elektrotīklu pakete
ES enerģētikas ministri vienojās par Padomes nostāju sarunās par Eiropas elektrotīklu paketi. Pakete ietver Eiropas energoinfrastruktūras (TEN-E) regulas pārskatīšanu un direktīvu, kuras mērķis ir paātrināt atļauju piešķiršanu energoinfrastruktūrai. Tās mērķis ir risināt steidzamo vajadzību modernizēt un paplašināt Eiropas energoinfrastruktūru nolūkā veicināt elektrifikāciju un dekarbonizāciju.
Padomes nostāja ir vērsta uz to, lai uzlabotu pārrobežu energoinfrastruktūras plānošanu, racionalizētu un paātrinātu atļauju piešķiršanas procesu un nodrošinātu drošāku un noturīgāku energotīklu.
Šodien panāktā vienošanās paver ceļu Eiropas elektrifikācijai virzībā uz klimatneitralitātes sasniegšanu. Paātrinot atļauju piešķiršanas procesu un uzlabojot starpsavienojumus, tostarp izbeidzot dalībvalstu enerģētisko izolētību, mēs nodrošinām cenas ziņā pieejamu un tīru enerģiju un stiprinām enerģētisko drošību visiem Eiropas iedzīvotājiem. Īstenojot šo svarīgo un stratēģisko paketi, prezidentvalsts Kipra ir ieviesusi praksē savas devīzes “Autonoma Savienība. Atvērta pasaulei” priekšlikumus.
Mihalis Damjans, Kipras Republikas enerģētikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrs
Padome tagad ir gatava sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu par tiesību aktu galīgo redakciju.
Padome apsprieda, kā būtu jāizstrādā enerģētikas satvars laikposmam pēc 2030. gada, lai varētu sasniegt 2040. gada klimata mērķrādītāju, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu par 90 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni), un tādējādi nodrošinātu ticamu trajektoriju virzībā uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.
Ministri apmainījās viedokļiem par mērķu vērienīguma un elastības iespēju līmeni, kas vajadzīgs satvarā laikposmam pēc 2030. gada, to iekļaujot plašākā konkurētspējas, stratēģiskās autonomijas un dekarbonizācijas mērķu kontekstā. Ministri arī izskatīja to, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai izveidotu patiesu enerģētikas savienību, un apsprieda veidus, kā enerģētisko drošību integrēt klimata un enerģētikas satvarā.
Šī viedokļu apmaiņa kalpos par pamatu Komisijas gaidāmajiem priekšlikumiem par enerģētikas un klimata satvaru laikposmam pēc 2030. gada (atjaunīgā enerģija, energoefektivitāte, nacionālie enerģētikas un klimata plāni), un tā balstās uz līdzīgām diskusijām, kas Kipras prezidentūras laikā norisinājās Padomē (Vide un transports).
Klimata pārmaiņas: ko dara ES (vispārīga informācija)
Krīze Tuvajos Austrumos: koordinācijas un reaģēšanas pasākumi enerģētikas nozarē
Padome izvērtēja situāciju enerģijas tirgū, ņemot vērā situācijas attīstību Hormuza šaurumā. Ministri novērtēja īstermiņa un ilgtermiņa ietekmi uz gāzes un naftas, tostarp aviācijas degvielas, piegādi un cenām.
Enerģētikas ministri dalījās pieredzē, kas gūta saistībā ar koordināciju, reaģējot uz Hormuza šauruma slēgšanas ietekmi uz enerģētiku, un galveno uzmanību pievērsa veidiem, kā vēl vairāk uzlabot pārredzamību, sadarbību un kopīgu rīcību. Viņi arī pievērsās nepieciešamībai sagatavoties ilgstošiem traucējumiem, kā arī izstrādāt pasākumus iedzīvotāju un ekonomikas aizsardzībai, garantējot enerģētisko drošību.
Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Ungārija un Zviedrija izvirzīja jautājumu par Metāna regulas ietekmi uz ES enerģētisko drošību.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Francija, Itālija un Polija sniedza informāciju par Komisijas Regulas par jaudas piešķiršanu un pārslodzes vadību (CACM regula) pārskatīšanu.
Beļģija, Čehijas Republika, Francija, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija informēja ministrus par turpmākiem pasākumiem pēc Padomes secinājumiem par medicīniskam lietojumam paredzētu radioizotopu piegāžu drošību.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):