"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ekonomikas un finanšu padome, 2025. gada 13. novembris
Galvenie rezultāti
Padomes sanāksmē ministri vienojās par pasākumiem, lai novērstu mazo paku skaita straujo pieaugumu, kas pārpludina ES tirgu. Padome apsprieda arī Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu un apstiprināja ikgadējos secinājumus par ES statistiku. Brokastu laikā pirms sanāksmes ministri apsprieda finansējumu Ukrainai un starptautisku uzņēmuma ienākuma nodokļa uzlikšanu.
Vēlos pateikties visām dalībvalstīm par ļoti konstruktīvo ECOFIN sanāksmi, kurā tās apstiprināja apņemšanos risināt Ukrainas finansiālās vajadzības turpmākajos gados. Mēs apmainījāmies viedokļiem par atbalsta iespējām, jo īpaši par Komisijas priekšlikumu par reparāciju aizdevumu. Prezidentvalsts Dānija uzskata, ka Komisijas ierosinātais priekšlikums ir vislabākais un reālistiskākais risinājums, un tas būtu jāuzskata par visaugstāko prioritāti saistībā ar decembra Eiropadomes lēmumiem.
Esam arī gandarīti par panākto politisko vienošanos attiecībā uz 150 EUR muitas robežvērtības atcelšanu, nodrošinot, ka muitas nodokļi tiek maksāti no pirmā euro, kas ir būtisks solis ceļā uz godīgu konkurenci un Eiropas uzņēmumu konkurētspēju.
Stefānija Loze, Dānijas ekonomikas ministre
Enerģijas nodokļi
Padome rīkoja politikas debates par Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšanu.
Ministri uzstājās, paužot savu viedokli par kompromisa tekstu. Lai gan daudzi ministri bija gatavi atbalstīt vienošanos par kompromisa tekstu, citi uzskatīja, ka ir jāturpina darbs pie dažiem aspektiem, galvenokārt saistībā ar konkurētspēju.
Jo īpaši – daži ministri nespēja vienoties par direktīvu, atsaucoties uz konkrētām bažām par tādiem jautājumiem kā noteikumi par indeksāciju, par nodokļu uzlikšanu degvielai, ko izmanto jūras transporta un aviācijas nozarēs, un par nodokļu režīmu dabasgāzei un sašķidrinātai dabasgāzei, kā arī saiknēm ar citiem ar klimatu saistītiem dosjē.
Sanāksmes noslēgumā prezidentvalsts pauda nožēlu par to, ka Padome šajā brīdī, šķiet, nespēj vienoties par kompromisa tekstu.
Padome šodien rīkojās, lai novērstu tādu mazo paku pieplūdumu ES, par kurām pašlaik nav jāmaksā muitas nodokļi, – tā ir problēma, kas rada negodīgu konkurenci ES pārdevējiem un raisa bažas par vidi.
Esmu ļoti gandarīta, ka esam panākuši vienošanos par 150 EUR muitas robežvērtības atcelšanu. Mēs nodrošinām, lai nodokļi tiktu maksāti no pirmā euro, radot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas uzņēmumiem un ierobežojot lētu preču pieplūdumu. Mēs arī vienojāmies, ka ir jāstrādā pie tā, lai iespējami drīz 2026. gadā rastu pagaidu risinājumu.
Stefānija Loze, Dānijas ekonomikas ministre
Vispirms ES dalībvalstu finanšu ministri vienojās atcelt pašreizējo noteikumu, kas ļauj preces, kuru vērtība ir mazāka par 150 EUR, ievest ES, nemaksājot muitas nodokļus. Tiklīdz sāks darboties ES muitas datu centrs – ierosinātā ES centrālā platforma mijiedarbībai ar muitu un kontroles stiprināšanai –, kas pašlaik ir paredzēts 2028. gadā, visām precēm, ko ieved ES, tiks piemēroti attiecīgie muitas nodokļi.
Ņemot vērā situācijas steidzamību, Padome šodien arī apņēmās strādāt pie vienkārša pagaidu risinājuma, lai iespējami drīz 2026. gadā un līdz 2028. gadam, kad sāks darboties muitas datu centrs, par šādām precēm tiktu iekasēti muitas nodokļi. Turpmākajās nedēļās turpināsies darbs pie risinājuma izstrādes.
Padome pieņēma īstenošanas lēmumus, ar ko apstiprina Beļģijas, Horvātijas, Igaunijas, Luksemburgas, Rumānijas un Slovākijas iesniegtos mērķtiecīgos grozījumus to atveseļošanas un noturības plānos.
Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM) ir liela mēroga finansiāla atbalsta ES programma, ar ko reaģē uz izaicinājumiem, kurus Eiropas ekonomikai ir radījusi Covid-19 pandēmija. ANM ir galvenā daļa instrumentā “NextGenerationEU”, t. i., pagaidu atveseļošanas instrumentā, kas ļauj Komisijai piesaistīt līdzekļus, lai palīdzētu novērst pandēmijas radītos tiešos zaudējumos ekonomikas un sociālajā jomā.
Lai varētu izmantot mehānisma priekšrocības, dalībvalstīm ir Komisijai jāiesniedz atveseļošanas un noturības plāni (ANP), kuros izklāstītas reformas un investīcijas, ko tās plāno īstenot līdz 2026. gada augusta beigām.
Līdz šim no ANM ir izmaksāti aptuveni 367 miljardi EUR.
Padome apstiprināja secinājumus par panākumiem, kas gūti saistībā ar ES statistikas prioritātēm.
Salīdzināma, uzticama un kvalitatīva statistika ir viens no galvenajiem elementiem uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanā, jo īpaši ekonomikas politikas koordinācijas procesā.
Tāpēc ikgadējos Padomes secinājumos par statistiku tiek pārskatīta oficiālās ES statistikas, tostarp ES ekonomikas pārvaldības pamatā esošās statistikas, kvalitāte, savlaicīgums un atbilstība.
Secinājumos arī izvērtēts, kā ES statistika var atbalstīt darbu citās prioritārās jomās, piemēram, mājokļu jomā, zaļās pārkārtošanās un enerģētikas pārkārtošanas jomā, lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, kā arī sociālajā politikā.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Padomē notika viedokļu apmaiņa par šiem jautājumiem, ņemot vērā nesenos Komisijas ziņojumus, kas publicēti 2025. gada 21. oktobrī.
Ministru diskusija notika pēc Eiropadomes 2025. gada 23. oktobra secinājumiem. Minētajos secinājumos tika atkārtoti apstiprināta steidzamā nepieciešamība virzīt uz priekšu šo programmu, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju, un Komisija un abi likumdevēji tika mudināti kā vissvarīgāko prioritāti noteikt šā darba paātrināšanu.
Ministri apmainījās viedokļiem par Eiropas Fiskālās padomes – 2015. gadā dibinātās neatkarīgās padomdevējas struktūras – 2025. gada ziņojumu.
Fiskālās padomes galvenie pienākumi ietver savlaicīgu “ex post” izvērtējumu par ES fiskālās pārvaldības sistēmas īstenošanu, konsultējot par eurozonas un valstu fiskālo nostāju.
Tā arī sniedz padomus par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un ieteikumus fiskālās sistēmas turpmākajai attīstībai.
Līdztekus sanāksmei 4. novembrī notika politiska līmeņa dialogs makroekonomikas jomā (MEDPOL).
Sociālie partneri apmainījās viedokļiem ar prezidentvalsti un divām nākamajām prezidentvalstīm, kā arī Komisiju, Eiropas Centrālo banku un Eurogrupas priekšsēdētāju. Sanāksmē galveno uzmanību pievērsa darba tirgus un cilvēkkapitāla veidošanas reformu nozīmei ES konkurētspējas uzlabošanā.
