ES muitas savienība

Kas ir ES muitas savienība?

Kopš izveides 1968. gadā ES muitas savienība ir bijusi Eiropas ekonomiskās integrācijas stūrakmens. Tā atvieglo tirdzniecību, aizsargā iedzīvotājus, veicina inovāciju un palīdz ES saglabāt savu vadošo lomu pasaules ekonomikā.

ES muitas savienībā ir visas ES dalībvalstis. Tas nozīmē, ka

• tās piemēro vienādas likmes vai importa tarifus precēm, ko ieved to teritorijā no pārējām pasaules valstīm. Muitas nodokļu pamatā ir produkta veids un tā izcelsmes valsts;
• tās iekšējā tirgū neuzliek muitas nodokļus precēm, ar kurām tās savstarpēji tirgojas. Kad preces ir izgājušas muitu, tās var brīvi pārvietot ES teritorijā bez papildu tarifiem vai robežpārbaudēm.

Muitas savienība arī aizsargā ES vienoto tirgu, pie savām ārējām robežām veicot pārbaudes, lai tirgū būtu brīva preču aprite. Bez minētā brīva preču aprite Eiropas Savienībā nebūtu iespējama.

Tādējādi muitas savienība veicina netraucētu tirdzniecību, atbalsta uzņēmumus un aizsargā iedzīvotājus un vidi.

Savienības Muitas kodekss: kopīgs noteikumu kopums

Muitas savienībā dalībvalstis veido tirdzniecības bloku. Tās izmanto vienotu sistēmu preču importam, eksportam un tranzītam un piemēro kopīgu muitas noteikumu kopumu. Šos noteikumus sauc par Savienības Muitas kodeksu (SMK) un tas stājās spēkā 2016. gadā.

Kodeksa svarīgākie mērķi ir šādi:

• modernizēt muitas procedūras, izmantojot digitālos rīkus (piemēram, elektroniskas deklarācijas un automatizētas sistēmas),
• paātrināt tirdzniecības procesus un samazināt administratīvo slogu,
• nodrošināt pārrobežu tirdzniecības pārredzamību un efektivitāti.

• Savienības Muitas kodekss (SMK) (Eiropas Komisija)

ES muitas reforma

Komisija 2023. gada maijā ierosināja fundamentālu ES muitas regulējuma reformu.

Padome 2025. gada 27. jūlijā vienojās atcelt atbrīvojumam no muitas nodokļiem noteikto robežvērtību, kas pašlaik ļauj preces, kuru vērtība ir mazāka par 150 EUR, ievest ES bez muitas nodokļa. Tomēr, tā kā jaunie noteikumi nestāsies spēkā līdz brīdim, kad sāks darboties ES muitas datu centrs, Padome ir vienojusies no 2026. gada 1. jūlija piemērot fiksētu muitas nodokli 3 EUR apmērā precēm, kas ir šajās mazajās pakās, kuras ieved ES, galvenokārt izmantojot e-komerciju.

2026. gada 25. martā Padome un Parlaments izvēlējās Lilli kā pilsētu, kurā atradīsies jaunā Eiropas Savienības Muitas dienesta (EUCA)mītne.

Padome un Parlaments 2026. gada 26. martā vienojās par jauniem un inovatīviem instrumentiem, lai atvieglotu globālo tirdzniecību, uzlabotu muitas nodokļu iekasēšanu un novērstu neatbilstīgu, bīstamu vai nedrošu preču ievešanu ES.

Muitas savienības nozīme

Muitas kontrole pie ES ārējām robežām aizsargā patērētājus no precēm, kas varētu būt bīstamas vai kaitīgas viņu veselībai.

Tā arī palīdz aizsargāt dzīvniekus un vidi, apkarojot nelikumīgu tirdzniecību ar apdraudētām sugām un novēršot augu un dzīvnieku slimību izplatīšanos.

ES muitas iestādes cieši sadarbojas ar tiesībaizsardzības un migrācijas iestādēm, lai apkarotu organizēto noziedzību un terorismu.

Patērētāju drošība

Preču pārbaude pie ārējām robežām (ostām, lidostām un sauszemes robežšķērsošanas vietām) ar mērķi novērst bīstamo preču ievešanu un bīstamību veselībai.

Vides aizsardzība

Cīņa pret nelikumīgu tirgošanos ar apdraudētām sugām, eksotiskiem kokmateriāliem un bīstamiem atkritumiem.

Noziedzības novēršana

Sadarbība ar Eiropolu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eurojust cīņā pret organizēto noziedzību, terorismu un viltotu preču kontrabandu.

Specializētas darbības

Muitas laboratoriju, progresīvu skenēšanas tehnoloģiju un riska analīzes sistēmu izmantošana nolūkā atklāt krāpšanu, bīstamas preces un nelikumīgu tirdzniecību, pirms preces tiek ievestas ES.

Muitas savienības priekšrocības

Aizsargā iedzīvotājus, dzīvniekus un vidi

Muitas savienībai ir būtiska nozīme saistībā ar ES apņemšanos nodrošināt augstus standartus sabiedrības veselības, produktu drošuma, drošības un vides aizsardzības jomā. ES robežu aizsardzības dēļ bīstamas preces un viltotas preces nevar nokļūt ES tirgos. Muitas iestādes, piemēram, pārbauda, vai bērnu rotaļlietas, kas tiek ievestas Eiropas Savienībā, atbilst ES drošuma prasībām.

Savienība arī piemēro stingrus veterināros un fitosanitāros standartus, lai kontrolētu dzīvnieku un augu slimību izplatīšanos un cīnītos pret to, ka tiek nelikumīgi eksportēti kultūras priekšmeti un bīstamie atkritumi.

Pasaules līdere tirdzniecības un muitas jomā

Savienības plašā starptautiskā sadarbība ar daudzām valstīm visā pasaulē ir palīdzējusi saskaņot procedūras un apkarot krāpšanu. Tas Eiropas Savienībai nostiprina vadošo pozīciju drošā un efektīvā globālajā tirdzniecībā.

Kā viens no pasaules lielākajiem tirdzniecības blokiem ES muitas savienība pārvalda tirdzniecību vairāk nekā 4,3 triljonu EUR vērtībā, kas veido aptuveni 14 % no pasaules tirdzniecības apjoma.

• Tirdzniecība

Ekonomikas izaugsme un inovācija

Muitas savienībai ir bijusi būtiska nozīme darbvietu radīšanā, konkurētspējas uzlabošanā un inovācijas veicināšanā. Vienotais tirgus ir radījis miljoniem darbvietu un palielinājis ES labklājību par simtiem miljardiem eiro.

ES valstu savstarpējais preču eksports 2024. gadā sasniedza 4025 miljardus EUR. Pēc aprēķiniem ekonomiskie ieguvumi ir robežās no 8 % līdz 9 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP).

• ES nozīme pasaules tirdzniecībā

Patērētāju ieguvumi

ES muitas savienība sniedz labumu patērētājiem, nodrošinot ātrāku un efektīvāku tirdzniecību, samazinot birokrātisku kavēšanos un importēto preču izmaksas. Vienots noteikumu kopums visās dalībvalstīs palīdz saglabāt cenu stabilitāti un konkurētspēju. Samazināti tirdzniecības šķēršļi nodrošina lētākas preces, ko var drīzāk atļauties, piekļuvi dažādam produktu klāstam un lielāku konkurenci tirgū.

Muitas savienība skaitļos

ES muitas savienība efektīvi darbojas pāri valstu robežām vairāk nekā 50 gadus, un to pārvalda valstu muitas iestādes, kas strādā kopā.

Muitas savienība 2024. gadā:

• ir iekasēts muitas nodoklis gandrīz 27 miljardu EUR apmērā,
• 2140 ES muitas iestāžu strādā 24 stundas diennaktī un 365 dienas gadā,
• importēti, eksportēti un tranzītā šķērsojuši vairāk nekā 1370 miljoni preču.

ES aizsardzība pret bīstamām precēm

Muitas dienesti katru dienu apzina riskus un veic pārbaudes, lai nodrošinātu ES noteikumu ievērošanu. ES galvenokārt ar aizliegumiem un ierobežojumiem nodrošina, lai tiktu uzturēti spēkā tās standarti veselības, vides, produktu drošuma un drošības jomā.

2024. gadā 64 000 gadījumos ES muitas dienesti ir atraduši preces, kas rada risku patērētāju veselībai.

Muitas dienesti aizsargā ES pilsoņus no neatbilstīgām vai bīstamām precēm, kas nāk no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Piemēram, viņi pārbauda, vai bērnu rotaļlietas atbilst ES drošuma prasībām.

Muitas amatpersonas 2024. gadā ir konfiscējušas:

• 463,4 tonnas nelikumīgu narkotiku,
• vairāk nekā 180 000 sprāgstvielu vienību ES,
• 3,3 miljardus tabakas un cigarešu vienību.

ES aizsardzība pret viltotām precēm

Viltotu preču un pirātpreču imports ES uzņēmumiem rada peļņas, darbvietu un ieņēmumu zaudējumus.

ES 2024. gadā tika aizturēti 112 miljoni viltotu preču.

Visbiežāk aizturētās viltotās preces bija spēles, rotaļlietas, reģistrēti CD/DVD diski, etiķetes/zīmogi/uzlīmes un iepakojuma materiāli.

ES budžeta finansēšana

Ārpus ES cēlušos preču tarifus parasti maksā tad, kad preces ieved ES. Muitas amatpersonas iekasē muitas nodokļus, kas palīdz finansēt ES budžetu un dalībvalstu budžetus.

75 % no iekasētajiem muitas nodokļiem ir paredzēti ES budžetam, un tie veidoja 13,7 % no 2024. gada kopējā budžeta. Muitas nodokļus dēvē arī par “tradicionāliem pašu resursiem”, jo tie vienmēr ir bijuši tiešs ES budžeta ieņēmumu avots.

2024. gadā ES budžetā kopumā tika ieskaitīts 20,1 miljards EUR.

Tajā pašā laikā muitas tarifi un citi tirdzniecības pasākumi aizsargā ES pret negodīgu tirdzniecības praksi un nodrošina godīgu tirdzniecību ar trešām valstīm.

• ES budžeta finansēšana

Skatīt arī