"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
ES dalībvalstu vides ministri panāca vienošanos (“vispārēju pieeju”) attiecībā uz priekšlikumu regulai par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem.
2021. gadā ikviens eiropietis ir radījis 190 kg iepakojuma atkritumu. Ja nekas nemainīsies, 2030. gadā šis skaitlis pieaugs par gandrīz 20 %. Mēs to nevaram pieļaut. Ar šodien pieņemto vispārējo pieeju ES skaidri demonstrē, ka tā ir apņēmusies samazināt un novērst iepakojuma atkritumus no jebkādiem avotiem. Šai regulai ir ļoti svarīga nozīme mūsu ceļā uz aprites ekonomiku un klimatneitrālu Eiropu.
Terēza Ribera Rodrigesa, Spānijas premjerministra trešā vietniece un ekoloģiskās pārejas un demogrāfiskā izaicinājuma ministre
Ierosinātās regulas mērķis ir novērst Eiropas Savienībā radīto iepakojuma atkritumu apjoma pieaugumu, vienlaikus saskaņojot iepakojuma iekšējo tirgu un veicinot aprites ekonomiku. Tajā ir arī noteiktas prasības, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iepakojums ir drošs un ilgtspējīgs, nosakot, ka viss iepakojums ir reciklējams un tādu vielu klātbūtne, kas rada bažas, ir samazināta līdz minimumam. Tajā ir noteiktas arī marķēšanas prasības, lai uzlabotu patērētāju informētību.
Atbilstoši atkritumu hierarhijai ministri vienojās par noteikumiem, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt iepakojuma atkritumu rašanos, nosakot saistošus atkalizmantošanas mērķrādītājus, ierobežojot noteiktus vienreizlietojama iepakojuma veidus un pieprasot ekonomikas operatoriem līdz nepieciešamajam minimumam samazināt izmantoto iepakojumu.
Ministri rīkoja politikas debates par priekšlikumu pirmajam ES tiesību aktam augsnes veselības jomā. Priekšlikumā ir izvirzīts ilgtermiņa mērķis līdz 2050. gadam panākt, lai visā ES visas augsnes ekosistēmas būtu labā stāvoklī, saskaņā ar ES Augsnes stratēģiju 2030. gadam.
Tajā ir noteiktas saistošas prasības attiecībā uz augsnes veselības monitoringu un novērtēšanu nolūkā izveidot visaptverošu monitoringa satvaru visām augsnēm Eiropas Savienībā. Jaunajos noteikumos būs paredzēta arī ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana un kontaminētu objektu atjaunošana.
Ministri atzinīgi novērtēja priekšlikumu un vienojās, ka ir svarīgi, lai galvenā uzmanība ES līmeņa tiesību aktā būtu vērsta uz augsnes monitoringu un noturību. Viņi apmainījās viedokļiem par to, kā ierosinātais augsnes monitoringa satvars varētu palīdzēt uzlabot augsnes veselību paredzētajā termiņā, un par mērķu vērienīgumu augsnes piesārņojuma novēršanā.
ES dalībvalstu vides ministri apsprieda arī Komisijas priekšlikumu izveidot integrētu ES mežu monitoringa sistēmu.
Monitoringa satvars nodrošinās saskaņotus datus par ES mežu stāvokli un apsaimniekošanu un aptvers visus mežus un citas kokaugiem klātas zemes visā ES. Ierosinātās regulas mērķis ir arī palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt un atjaunināt brīvprātīgus integrētos ilgtermiņa meža plānus.
Ministri uzstājoties galveno uzmanību pievērsa tam, vai, viņuprāt, ierosinātais mežu monitoringa satvars ir adekvāts un efektīvs, kuri ir visatbilstošākie aspekti pašreizējo zināšanu trūkumu novēršanai un kā izmaksu ziņā lietderīgi īstenot turpmāko regulu.
Pusdienu laikā ministriem pievienojās Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos priekšsēdētājs profesors Otmārs Ēdenhofers (Prof. Ottmar Edenhofer), lai apspriestu klimata mērķrādītāju 2040. gadam. Ministri uzklausīja profesoru Ēdenhoferu, kurš informēja par galvenajiem rezultātiem saistībā ar valdes ieteikumiem par 2040. gada mērķrādītāju, un Komisiju par tās plāniem turpmākajiem mēnešiem.
Sadaļā “Citi jautājumi” prezidentvalsts informēja ministrus par notiekošo progresu saistībā ar diviem tiesību aktu priekšlikumiem: gaisa kvalitātes direktīvas pārskatīšanu un regulu par ES sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Komisija un prezidentvalsts arī ziņoja par galvenajām nesen notikušajām starptautiskajām sanāksmēm:
ceturto starpsesiju procesa sanāksmi par stratēģisko pieeju un ķimikāliju un atkritumu pareizu pārvaldību pēc 2020. gada (3) un Starptautiskās ķimikāliju pārvaldības konferences piekto sesiju (ICCM5) (Bonna, Vācija, 2023. gada 23.–29. septembris),
COP 5 – piekto Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu sanāksmi (Ženēva, Šveice, 2023. gada 30. oktobris – 3. novembris),
Starpvaldību sarunu komitejas trešo sesiju (INC-3) nolūkā izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu attiecībā uz piesārņojumu ar plastmasu (Nairobi, Kenija, 2023. gada 13.–19. novembris),
COP28 (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti, 2023. gada 30. novembris – 12. decembris).
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Komisija iepazīstināja ar nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NEKP) novērtējumu un “Apvārsnis Eiropa” ES misijām kā vietējās klimatrīcības instrumentu.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
2021. gadā ikviens eiropietis ir radījis 190 kg iepakojuma atkritumu. Ja nekas nemainīsies, 2030. gadā šis skaitlis pieaugs par gandrīz 20 %. Mēs to nevaram pieļaut. Ar šodien pieņemto vispārējo pieeju ES skaidri demonstrē, ka tā ir apņēmusies samazināt un novērst iepakojuma atkritumus no jebkādiem avotiem. Šai regulai ir ļoti svarīga nozīme mūsu ceļā uz aprites ekonomiku un klimatneitrālu Eiropu.