"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ministri pievērsās vides dimensijai tīras rūpniecības kursā – kopīgā konkurētspējas un dekarbonizācijas ceļvedī, ar kuru Komisija nāca klajā 2025. gada 26. februārī.
Ministri apsprieda veidus, kā palīdzēt ES rūpniecības nozarēm saglabāt konkurētspēju, kamēr tajās notiek pāreja uz neto nulles emisiju līmeni, un atzina tīras rūpniecības kursu par labu pamatu diskusijām. Vairāki ministri atzina, ka tīras rūpniecības kurss ir saistīts ar 2040. gada klimata mērķrādītāju, kas jānosaka, lai nodrošinātu paredzamību. Ministri atzina, ka ir nepieciešams pienācīgs finansējums, tomēr viņiem bija vairāki jautājumi par paredzēto rūpniecības dekarbonizācijas banku. Daži ministri uzsvēra, ka ir jānodrošina oglekļa ievedkorekcijas mehānisma efektivitāte. Lielākā daļa ministru atzinīgi vērtēja aprites ekonomikas būtisko lomu dekarbonizācijas veicināšanā.
Mēs visi esam vienisprātis – Eiropai ir vajadzīgi efektīvi instrumenti, lai atbalstītu Eiropas rūpniecības dekarbonizāciju. Tīras rūpniecības kurss var stiprināt ES konkurētspēju, vienlaikus veicinot tīru tehnoloģiju un aprites ekonomiku. Šodienas diskusijai bija būtiska nozīme, lai apzinātu iniciatīvas, kas var padarīt dekarbonizāciju par spēcīgu izaugsmes virzītājspēku uzņēmumiem visā Eiropā.
Paulīna Henniga-Kloška, Polijas klimata un vides ministre
Ministri apmainījās viedokļiem par globālo vides politiku, klātesot Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra vietniecei un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas izpilddirektorei Ingerai Andersenai (Inger Andersen).
Viņi apsprieda veidus, kā atbalstīt efektīvu sadarbību vides jomā un tādējādi veicināt daudzpusējo nolīgumu labāku īstenošanu. Viņi arī dalījās viedokļiem par to, kā vislabāk veicināt sekmīgu iznākumu pašlaik notiekošajās sarunās par globālu līgumu par plastmasu.
Prezidentvalsts un Komisija ziņoja par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konferences (COP16) sesijas turpinājumu, kas notika 2025. gada februārī Romā, un par tās rezultātiem. COP16 tika panākti nozīmīgi sasniegumi, tostarp pieņemti lēmumi par finansējuma mobilizēšanu no visiem avotiem, lai līdz 2030. gadam novērstu biodaudzveidības finansējuma trūkumu visā pasaulē, un par pasākumiem globālā biodaudzveidības satvara, tā mērķu un mērķrādītāju īstenošanas uzraudzībai.
Ukrainas vides aizsardzības un dabas resursu ministre Svitlana Hrinčuka (Svitlana Hrynchuk) informēja ES ministrus par Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmi uz vidi. Vides ministri atzina, ka pašreizējā situācija ir postoša Ukrainas tautai un dabai, un apņēmās turpmākajos gados kopīgi strādāt pie dekontaminācijas un veselīgas vides atjaunošanas Ukrainā.
Francija informēja par mehānismiem kvotu cenu stabilizēšanai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās.
Itālija, Francija un Slovākija vērsa uzmanību uz to, ka ir nepieciešams efektīvāks oglekļa ievedkorekcijas mehānisms konkurētspējīgai un dekarbonizētai ES rūpniecībai.
Čehija kopā ar Franciju, Horvātiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovēniju un Slovākiju pievērsās atkritumu pārrobežu sūtījumiem un veidiem, kā uzlabot informācijas pieejamību kompetentajām iestādēm un kontroles institūcijām, tostarp nelikumīgu atkritumu sūtījumu gadījumos.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Slovēnija izvirzīja jautājumu par reģionālo okeānu un jūru pārvaldības centieniem un jaunākajām norisēm saistībā ar Barselonas konvenciju par Vidusjūras reģiona jūras vides un piekrastes aizsardzību.
Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):
Pusdienu laikā vides ministri neformāli apsprieda vides dimensiju nesenajā Komisijas paziņojumā “Lauksaimniecība un pārtika – kādām tām būt?”. Viņi apmainījās viedokļiem par to, kā atbalstīt lauksaimniekus un stimulēt viņus aizsargāt augsni, ūdeni, gaisu, dabu un biodaudzveidību. Viņi pievērsās arī lauksaimniecības un mežsaimniecības lomai bioekonomikā.
