Biodaudzveidība
Biodaudzveidība izzūd satraucošā ātrumā. ES valstis ir apņēmušās atjaunot dabu un saglabāt tās bioloģisko daudzveidību.
ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam
ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 2020. gada maijā, ir stūrakmens ES dabas aizsardzības jomā un būtisks Eiropas zaļā kursa elements.
Padome 2020. gada oktobrī pieņēma secinājumus par stratēģiju un apstiprināja tās mērķus. Tā uzsvēra, ka ir jāpastiprina centieni vērsties pret tiešiem un netiešiem biodaudzveidības un dabas resursu zuduma veicinātājiem. Tā atkārtoti aicināja biodaudzveidības mērķus pilnībā integrēt citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā, un saskaņoti īstenot ES pasākumus šajās jomās.
Ministri aicināja būtisku daļu no tiem 30 % ES budžeta un “Next Generation EU” izdevumiem, kas atvēlēti klimatrīcībai, investēt biodaudzveidībā un dabā balstītos risinājumos, kas sekmē biodaudzveidību.
Stratēģijai “no lauka līdz galdam” un ES Biodaudzveidības stratēģijai, kuras Komisija iesniedza kopā 2020. gadā, ir vairāki kopīgi mērķi un mērķrādītāji, piemēram, pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanas samazināšana, lauksaimniecības zemes atjaunošana un ūdens resursu apsaimniekošana.
Dabas atjaunošanas akts
ES Dabas atjaunošanas akta mērķis ir atjaunot biodaudzveidību un ekosistēmas saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķiem. Akta mērķis ir ieviest atjaunošanas pasākumus, kas līdz 2030. gadam aptvers vismaz 20 % ES zemes un 20 % jūras teritoriju un līdz 2050. gadam – visas ekosistēmas, kurām vajadzīga atjaunošana.
Šie būs pirmie noteikumi, kas īpaši vērsti uz dabas atjaunošanu ES dalībvalstīs un tajos ir noteikti saistoši mērķrādītāji rīcībai dabas atjaunošanā attiecībā uz:
- degradētas zemes un jūras dzīvotnēm,
- apputeksnētājiem,
- lauksaimniecības ekosistēmām,
- urbānām vidēm,
- upēm un palienēm,
- mežiem.
Padome 2023. gada jūnijā vienojās par nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz Dabas atjaunošanas aktu. 2023. gada novembrī pēc sarunām trialogos tika panākta vienošanās ar Eiropas Parlamentu.
Padome 2024. gada jūnijā pieņēma Dabas atjaunošanas aktu.
Dabas atjaunošana
Citi ES politikas pasākumi biodaudzveidības aizsardzībai
ES centieni apturēt biodaudzveidības un ekosistēmu izzušanu ir balstīti uz tiesību aktiem. Tie ietver:
- Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu,
- Ūdens pamatdirektīvu,
- Jūras stratēģijas pamatdirektīvu.
Tiesību akti, kas aptver tādas jomas kā piesārņojums, invazīvas svešzemju sugas un klimata pārmaiņas, arī sniedz ieguldījumu biodaudzveidības saglabāšanā, vēršoties pret faktoriem, kas veicina tās izzušanu.
Lai finansētu dabas aizsardzības un atjaunošanas pasākumus uz vietas, ES ir izveidojusi programmu “LIFE”. Programma sāka darboties 1992. gadā un ir vienīgā ES finansējuma programma, kas veltīta tikai ar vidi un klimatu saistītiem mērķiem. Kopš programmas “LIFE” izveides ar tās starpniecību ir finansēti vairāk nekā 5000 projektu.
Dabas aizsardzība
Kāpēc salamandras mums ir svarīgas
Vissīkākajām radībām – vēl mazākām nekā salamandras – ir milzīga loma apbrīnojamā dzīvības tīkla saglabāšanā.
Pateicoties Dzīvotņu direktīvai, ES aizsargā salamandras un vēl simtiem citu dzīvnieku sugu, kā arī augus un dabas teritorijas. No Somijas līdz Maltai, no Rumānijas līdz Portugālei – ES tiesību akti ir palīdzējuši saglabāt dzīvotnes un tajās mītošās dzīvās sugas.
Globālie mērķi biodaudzveidības jomā
ES ir starptautiski aktīva, palīdzot nodrošināt, ka tiek pildītas pasaules mēroga apņemšanās par dabas un biodaudzveidības aizsardzību saskaņā ar tādām daudzpusējām konvencijām kā Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
Padome 2024. gada oktobrī apstiprināja secinājumus, kas tika izmantoti kā vispārēja ES nostāja sarunās Apvienoto Nāciju Organizācijas 16. Biodaudzveidības konferencē (COP16), kura notika 2024. gada oktobrī un novembrī Kolumbijā. Sanāksmē, kas sekoja konferencei un notika 2025. gada februārī Itālijā, valstis vienojās par finansēšanas un uzraudzības pasākumiem, lai īstenotu globālos biodaudzveidības mērķus un rādītājus.
Kādēļ biodaudzveidība ir svarīga?
Biodaudzveidība ir dzīvības pamats. Tā ir vienlīdz nozīmīga gan cilvēkiem, gan arī videi un klimata aizsardzībai.
Cilvēkiem tā nodrošina pārtiku, svaigu ūdeni un tīru gaisu, un tai ir liela nozīme, lai dabā saglabātu līdzsvaru. Biodaudzveidība palīdz cīnīties pret klimata pārmaiņām un novērš infekcijas slimību izplatīšanos.
Saskaņā ar Pasaules Ekonomikas foruma ziņām gandrīz puse no globālā IKP (aptuveni 40 triljoni EUR) ir atkarīga no dabiskās vides un tās resursiem. Visas lielākās ekonomikas nozares (būvniecība, lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu rūpniecība) ir ļoti lielā mērā atkarīgas no dabas, un kopā globālajai ekonomikai tās dod gandrīz 7,3 triljonus EUR.
Cilvēku darbības, kas rada piesārņojumu un izmaiņas dzīvotnēs, kā arī klimata pārmaiņas, apdraud sugas un ekosistēmas. Zinātnieki lēš, ka patlaban vienam miljonam augu, kukaiņu, putnu un zīdītāju sugu visā pasaulē draud izmiršana.
Skatīt arī
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 12. marts