Globāla klimatrīcība

Klimata mērķu sasniegšana kopīgiem spēkiem

Klimata pārmaiņas neapstājas pie robežām, un neviena valsts nav no tām pasargāta.

Klimata krīzi var pārvarēt tikai ar visu pasaules valstu kopīgiem spēkiem.

Tādēļ ES un tās dalībvalstis ir aktīvi uzņēmušās rīkoties ne tikai ES līmenī, bet arī atbalstīt partneru no visas pasaules centienus sasniegt savus klimata mērķus.

ES un visas tās dalībvalstis ir parakstījušas un ratificējušas Parīzes nolīgumu: globālo vienošanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un cīņu pret klimata pārmaiņām.

Valstis rāda piemēru klimatrīcības jomā, padarot klimatneitralitātes mērķi par obligātām saistībām ES.

Tomēr ES rada tikai 8 % no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, turklāt šī emisiju daļa samazinās.

Ir ļoti svarīgi, lai pārējās pasaules valstis aktīvāk rīkotos ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu un mazināt savas emisijas.

Zaļā diplomātija

Klimata pārmaiņas ir centrāls elements ES ārpolitikā un diplomātiskajā darbā.

Klimata jomā ES sadarbojas ar partneriem dažādos līmeņos:

• politikas dialogs divpusējā un daudzpusējā vidē,
• starptautiskas sarunas un vienošanās, piemēram, Parīzes nolīgums,
• tirdzniecības politikas,
• alianses un partnerības, piemēram, zaļā alianse ar Japānu.

Divpusējās attiecībās ar trešajām valstīm ES dalās ar savām īpašajām zināšanām par klimata politiku un mudina partnerus izlēmīgi rīkoties cīņā pret globālo sasilšanu. Nepieciešamības gadījumā Savienība sniedz mērķtiecīgu atbalstu visnopietnāk skartajām valstīm, lai palīdzētu pārveidot šo valstu ekonomiku.

Daudzpusējos forumos ES aktīvi iesaistās globālajās sarunās, kas notiek Pušu konferencēs (COP). Tai ir bijusi vadošā loma saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem klimata politikas jomā, piemēram, Parīzes nolīgumu.

• Padomes loma Parīzes nolīgumā

Klimatfinansējums

Cīņai ar klimata pārmaiņām ir nepieciešami būtiski finanšu resursi gan ES, gan aiz tās robežām.

Saskaņā ar Parīzes nolīgumu attīstītās valstis ir apņēmušās katru gadu mobilizēt 100 miljardus USD (aptuveni 90 miljardus EUR) jaunattīstības valstu atbalstīšanai.

ES un tās dalībvalstis nodrošina lielāko daļu no publiskā klimatfinansējuma pasaulē. Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis 2024. gadā ir ieguldījušas klimatfinansējumā 31,7 miljardus EUR no publiskiem avotiem un papildus ir mobilizējušas privātu finansējumu 11 miljardu EUR apmērā, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei.

Ar šiem finanšu resursiem tiek atbalstīti seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumi ES partnervalstīs visā pasaulē, lai palīdzētu tām samazināt emisijas un veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

Vairāk nekā trešdaļa no ES budžeta kaimiņvalstu un jaunattīstības valstu atbalstam ir paredzēta tam, lai pastiprinātu centienus klimata pārmaiņu jomā.

Skatīt arī