"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Padome aicina labāk izmantot kosmosa datus, lai uzlabotu krīžu pārvarēšanu
Padome apstiprināja secinājumus par satelītdatu izmantošanu, kuros:
uzsver Zemes novērošanas un citu kosmosa datu nozīmi noturībā un krīžsagatavotībā;
uzsver, ka ir jāpanāk labāka sadarbība un visu pieejamo – publisko, privāto un komerciālo – satelītdatu izmantošana, lai labāk risinātu ar klimata pārmaiņām, katastrofām un krīzēm saistītās problēmas, kas ietekmē Eiropas un globālo drošību;
aicina izmantot mākslīgo intelektu un citas tehnoloģijas, lai nodrošinātu labāku datu apstrādi;
iesaka drošības pasākumus, lai vērstos pret iespējamiem draudiem (piemēram, kiberuzbrukumiem).
Padome pieņem secinājumus par kosmosa ieguldījumu Eiropas konkurētspējā
Padome pieņēma secinājumus “Eiropas konkurētspējas stiprināšana ar kosmosa palīdzību”.
Padomes secinājumos ir uzsvērta kosmosa pieaugošā nozīme daudzās ES politikas un sociālekonomisko izaicinājumu jomās, zaļajā kursā, digitālās pārkārtošanās procesā un ES vispārējā konkurētspējā.
Tāpat tajos ir
uzsvērta nepieciešamība uzlabot kosmosa datu izmantošanu,
pausts aicinājums spēcīgāk attīstīt kosmosa sektoru, nodrošinot un palielinot gan publiskās, gan privātās investīcijas,
uzsvērts, ka kosmosam ir būtiska nozīme kritiskās infrastruktūras aizsardzībā,
pausts aicinājums paplašināt Eiropas kosmosa sektoru un globālās sadarbības partnerības.
Padome apstiprina secinājumus par pirmo ES kosmosa stratēģiju drošībai un aizsardzībai.
Padome atgādināja par ES ilgstošo apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un ANO satvarā izstrādātās vērtības un pamatprincipus un atkārtoti apstiprināja ES dalībvalstu gatavību turpināt darbu, lai iedibinātu atbildīgas uzvedības normas, noteikumus un principus visā kosmosā veikto darbību diapazonā.
Padome aicina izstrādāt Eiropas pieeju kosmosa satiksmes pārvaldībai
Laikā, kad kosmisko objektu skaita pieauguma dēļ kosmiskās orbītas strauji pārslogojas, Padome pieņēma secinājumus par taisnīgu un ilgtspējīgu kosmosa izmantošanu.
Secinājumos
aicina veikt seku mazināšanas pasākumus, lai uzraudzītu un pārvaldītu esošās kosmiskās atlūzas,
ierosina stiprināt spējas, izmantojot, piemēram, Eiropas Savienības kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības dienesta ieguldījumu sadarbībā ar ES Kosmosa programmas aģentūru, lai virzītos uz ES pieeju kosmosa satiksmes pārvaldībai,
atzīst, ka kosmoss ir globāls kopresurss, ko visas valstis var brīvi izpētīt un izmantot.
Padome pieņem drošas kosmosā balstītas savienojamības programmu
Ministri pieņēma regulu par ES drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam. Programmā ir izvirzīti mērķi Eiropas Savienībai līdz 2027. gadam izvietot ES satelītu konstelāciju ar nosaukumu "IRIS²" (Satelītu infrastruktūra izturētspējai, starpsavienojamībai un drošībai), kura nodrošinās īpaši ātrus un ļoti drošus sakaru pakalpojumus.
IRIS² palīdzēs uzlabot ES noturību un suverenitāti, jo no šīs kosmosā balstītās sakaru sistēmas labumu gūs valdības, kas to izmantos tādiem pakalpojumiem kā:
kritiskās infrastruktūras aizsardzība,
uzraudzība,
ārējo darbību atbalsts,
krīžu pārvarēšana.
Programma arī veicina ES digitālo pārkārtošanos un stiprina ES satelītsakaru pakalpojumu konkurētspēju.
Ministri pieņem secinājumus par kosmosa satiksmes pārvaldību un programmu "Copernicus"
Ministri pieņēma secinājumus par kosmosa satiksmes pārvaldību, kuros uzsvērts, cik svarīgi ir stiprināt ES kosmosa novērošanas un uzraudzības spējas un koordinēt tiesību aktus un standartizāciju. Tas pastiprinās ES ietekmi starptautiskajā arēnā attiecībā uz kosmosa satiksmes pārvaldību.
ES pieeja kosmosa satiksmes pārvaldībai mazinās sadursmju risku un nodrošinās, ka kosmoss joprojām ir drošs un ilgtspējīgs.
Padome arī pieņēma secinājumus par "Copernicus" līdz 2035. gadam, lai palīdzētu sagatavot kosmosa programmas "Copernicus" nākotni. Tajos izklāstīts redzējums 2035. gadam un politiskas norādes programmai "Copernicus", pamatojoties uz trim galvenajiem pīlāriem, proti, zaļais kurss, digitālā pārkārtošanās un drošība, kas kopā veicina noturīgāku Eiropu.
Padome pieņēma secinājumus "Kosmoss ikvienam", kuros uzsvērts, cik svarīga ir visu dalībvalstu ieinteresēto personu līdzdalība kosmosa nozarē un saiknes stiprināšana starp kosmosa nozari un ar kosmosu nesaistītām nozarēm.
Kosmoss viena no visstraujāk augošajām tehnoloģiju nozarēm Eiropas Savienībā, taču Eiropas kosmosa nozares spējas ir nevienmērīgi sadalītas. Secinājumos uzsvērts, ka iesaistīto ieinteresēto personu lokā jāiekļauj jaunuzņēmumi, MVU un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, jo tie var palīdzēt reaģēt uz globāliem izaicinājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām un drošības problēmām.
Padome pieņēma secinājumus par to, ka Eiropas pieeja "New Space" ir nepieciešama kā dzinējs novatoriskai un konkurētspējīgai ES kosmosa nozarei. ""New Space" cilvēkiem" var veicināt ES zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprināt Eiropas noturību, vienlaikus arī reaģējot uz iedzīvotāju vajadzībām.
"Kosmosa lietojumi cilvēkiem Eiropas piekrastes apgabalos" – Padomes secinājumi
Padome pieņēma secinājumus par to, ka pilnībā jāizmanto visas ES kosmosa programmu "Copernicus", "Galileo" un EGNOS sniegtās iespējas, lai vēl vairāk mazinātu klimata pārmaiņas un lai uzlabotu Eiropas piekrastes zonās dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitāti.
ES kosmosa programma: Padome pieņem nostāju pirmajā lasījumā
Padome pieņēma savu nostāju pirmajā lasījumā attiecībā uz ierosināto regulu, ar ko izveido ES kosmosa programmu 2021.–2027. gadam 14,8 miljardu EUR apmērā.
Saskaņā ar politisko vienošanos, kas pagājušā gada decembrī tika panākta starp likumdevējiem, paredzams, ka Eiropas Parlaments 2021. gada aprīlī apstiprinās Padomes nostāju pirmajā lasījumā. Pēc oficiālās pieņemšanas regulu piemēros ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra.
"Rīcība kosmosa jomā ir Eiropas stratēģiskās autonomijas centrālais elements"
Priekšsēdētājs Šarls Mišels (Charles Michel) teica ievadrunu 13. Eiropas Kosmosa konferencē "Space embracing a changing world: green, digital, resilience & security", kura notika 2021. gada 12. un 13. janvārī. Savā runā Š. Mišels īpaši norādīja uz kosmosa nozares lomu ES vispārējā stratēģijā, kas vērsta uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī uz stratēģiskākas autonomijas nodrošināšanu Eiropai.
Eiropai jau tagad ir nozīmīga loma kosmosa jomā. Ja mēs vēlamies būt stiprāki un pašpārliecinātāki globālajā vidē, mums jābūt arī spēcīgākiem kosmosa jomā. [...] Kosmosa nozares attīstīšana palīdzēs mums stiprināt mūsu stratēģisko autonomiju, kas, manuprāt, ir mūsu paaudzes mērķis numur viens.
Šarls Mišels, Eiropadomes priekšsēdētājs
2020
16. decembris
ES kosmosa programma: Padomes prezidentvalsts panāk politisku vienošanos ar Eiropas Parlamentu
ES Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji panāca provizorisku politisku vienošanos par ierosināto regulu, ar kuru izveido nākamo ES kosmosa programmu 2021.–2027. gadam.
Programmai ir rezervēts finansējums 14,8 miljardu EUR apmērā faktiskajās cenās (13,2 miljardi EUR 2018. gada cenās), un tā iedalījums ir šāds:
"Galileo" un EGNOS: 9 miljardi EUR,
"Copernicus": 5,4 miljardi EUR,
SSA un GOVSATCOM: 442 miljoni EUR.
Tekstu piektdien 2020. gada 18. decembrī iesniegs Padomes Pastāvīgo pārstāvju komitejai analīzei un politiskai apstiprināšanai. Pēc politiska apstiprinājuma gan Padomē, gan Eiropas Parlamentā tas būs pamats turpmākai ierosinātās regulas pieņemšanai otrajā lasījumā.
Ministri apspriež Eiropas lomu globālajā kosmosa ekonomikā
Par kosmosa jautājumiem atbildīgie ministri ar videokonferences starpniecību rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu par Eiropas lomu globālajā kosmosa ekonomikā. Viņi apsprieda to, kā ES varētu uzlabot savas kosmosa nozares konkurētspēju un uzņemties lielāku lomu starptautisko regulatīvo režīmu veidošanā.
Pamatojoties uz 2020. gada 11. novembrī pieņemtajiem secinājumiem, ministri arī sagatavoja desmito Kosmosa padomes sanāksmi, kas ar videokonferences starpniecību notika tajā pašā dienā.
Visbeidzot, ministri iepazinās ar nākamās prezidentvalsts Portugāles darba programmu kosmosa jomā (2021. gada pirmais pusgads).
Gatavojoties 2020. gada 20. novembrī paredzētajai desmitajai Kosmosa padomes sanāksmei ar EKA, Padome pieņēma secinājumus "Ievirzes attiecībā uz Eiropas ieguldījumu globālās kosmosa ekonomikas pamatprincipu izveidē".
Šajā dokumentā ir sniegtas svarīgas ievirzes turpmākajai Eiropas kosmosa politikai.
Padome norāda, ka veidojas ļoti konkurētspējīga Eiropas kosmosa nozare un piegādes ķēdes, kas Eiropai dos iespēju piedalīties (un sniegt ieguldījumu) kosmosa ekonomikas globālajā izaugsmē. Tā aicina visus dalībniekus turpināt centienus nodrošināt globāli vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtas ekonomikas.
Padome uzsver, ka ir vajadzīga Eiropas tehnoloģiskā neatkarība, un atgādina, ka ir svarīgi saglabāt drošu, autonomu, uzticamu un izmaksu ziņā lietderīgu un pieejamu piekļuvi kosmosam. Īpaša uzmanība ir veltīta kosmosa satiksmes pārvaldībai un kosmosa kiberdrošībai.
Padome uzsver, ka minēto mērķu sasniegšanas nolūkā Eiropas kosmosa politikas stiprināšanai ir svarīgas Eiropas Savienības, Eiropas Kosmosa aģentūras un attiecīgo dalībvalstu koordinētas darbības.
Kosmosa politika ilgtspējīgai ekonomikai: Padome pieņem secinājumus
Padome pieņēma secinājumus, kuros pievēršas kosmosa politikas nozīmei ilgtspējīgā attīstībā, jo īpaši šādām jomām:
kosmoss ilgtermiņa ilgtspējīgai izaugsmei,
izglītība un prasmes kosmosa jomā.
Padome uzsvēra vajadzību veicināt ilgtspējīgas Eiropas kosmosa nozares attīstību, lai apmierinātu nākamo paaudžu vajadzības un nodrošinātu Eiropas konkurētspēju.
Padome arī aicināja Eiropas Komisiju kopā ar dalībvalstīm, sadarbojoties ar nozari, pētniecības organizācijām un akadēmiskajām aprindām, apzināt nākotnes prasmes, kuru patlaban trūkst vai kuras ir nepietiekamas, un apsvērt iespējamos risinājumus un mērķorientētas iniciatīvas.
Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā vairot tās priekšrocības, ko ekonomikas, vides un sociālajā ziņā sniedz kosmosa lietojumprogrammas. Viņi apsprieda, kā kosmosa dati, pakalpojumi un tehnoloģijas var sekmēt ES ilgtspējīgu attīstību un palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes.
Kosmosa tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme, lai rastu risinājumus cīņā pret pašreizējo krīzi un jebkādām turpmākajām krīzēm un lai mūsu sabiedrība spētu tās pārvarēt. Tie ir vērtīgs instruments mūsu centienos veicināt noturīgāku un ilgtspējīgāku mūsu sabiedrības attīstību. Mēs nodrošināsim kosmosa nozarei pienācīgu finansējumu un cilvēkresursus, lai aizsargātu Eiropas suverenitāti kosmosā.
Blaženka Divjaka, Horvātijas zinātnes un izglītības ministre
Ar kosmosu saistīti risinājumi ilgtspējīgai Arktikai: Padome pieņem secinājumus
Padome pieņēma secinājumus par to, kāda loma ir ar kosmosu saistītiem pakalpojumiem ilgtspējīga Arktikas reģiona nodrošināšanā.
ES ministri mudināja Eiropas Komisiju un Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru aktīvi sadarboties ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA) un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT).
ES veido savu kosmosa politikas programmu 2021.–2027. gadam. Pastāvīgie pārstāvji apstiprināja Padomes prezidentvalsts un Eiropas Parlamenta panākto vienoto izpratni par ES kosmosa programmas regulas projektu.
Regula nodrošinās:
kvalitatīvus, aktuālus un drošus ar kosmosu saistītus datus un pakalpojumus,
šādu datu un pakalpojumu lietošanas lielāku izaugsmi un darbvietu radīšanu ES,
pastiprinātu ES drošību un stratēģisko autonomiju,
spēcīgāku Eiropas Savienības kā vadošā spēka lomu kosmosa nozarē.
ES kosmosa programmas finansiālie un citi aspekti būs atkarīgi no turpmākās vienošanās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu – ES ilgtermiņa budžetu.
Padome vienojas par nostāju attiecībā uz ES kosmosa programmu
Pastāvīgie pārstāvji vienojās par Padomes nostāju attiecībā uz turpmākās ES kosmosa programmas regulas projektu. Šī nostāja dos iespēju sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.
Viens no jaunās regulas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt augstas kvalitātes, aktuālus un drošus ar kosmosu saistītus datus un pakalpojumus.
Ministri apsprieda Eiropas kosmosa politikas nākotni, jo īpaši digitālā vienotā tirgus kontekstā.
Digitālās ekonomikas apstākļos kosmosa loma kļūs arvien nozīmīgāka. Tā ir neredzama infrastruktūra, kuru izmanto, lai iegūtu un izplatītu datus un informāciju. Tas nozīmē arī jaunu darījumdarbības modeļu parādīšanos.
Emīls Karanikolovs, Bulgārijas ekonomikas ministrs
Padome apsprieda ES kosmosa programmu turpmāko virzību un pieņēma secinājumus par programmas "Copernicus" vidusposma pārskatu.
Ministri atzina, ka pamatprogrammas "Galileo" un "Copernicus" jau tagad veicina Eiropas iedzīvotāju labklājību un ES ekonomikas izaugsmi. Viņi piezīmēja, ka kosmosa datiem ir liels potenciāls nodarbinātības iespēju uzlabošanā.
Padome rīkoja debates par "Kosmosa stratēģijas Eiropai" īstenošanu. Tā arī pieņēma secinājumus, kas palīdzēs īstenot šo stratēģiju.
Ministri uzsvēra, ka ES kosmosa programmas "Galileo" un "Copernicus" ir sekmīgi piemēri tam, kādas priekšrocības un ieguvumus Eiropas integrācija var dot ne tikai Eiropas iedzīvotājiem, bet arī visai pasaulei.
Padome atzinīgi novērtēja jauno "Kosmosa stratēģiju Eiropai", kuru Eiropas Komisija ierosināja 2016. gada 26. oktobrī.
Ministri rīkoja publiskas debates par šīm stratēģijā minētajām darbībām, kas var dot jūtamu labumu Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem un kam ir liela pozitīva ietekme uz ES konkurētspēju.
Eiropai jau tagad ir nozīmīga loma kosmosa jomā. Ja mēs vēlamies būt stiprāki un pašpārliecinātāki globālajā vidē, mums jābūt arī spēcīgākiem kosmosa jomā. [...] Kosmosa nozares attīstīšana palīdzēs mums stiprināt mūsu stratēģisko autonomiju, kas, manuprāt, ir mūsu paaudzes mērķis numur viens.
Kosmosa tehnoloģijām ir izšķiroša nozīme, lai rastu risinājumus cīņā pret pašreizējo krīzi un jebkādām turpmākajām krīzēm un lai mūsu sabiedrība spētu tās pārvarēt. Tie ir vērtīgs instruments mūsu centienos veicināt noturīgāku un ilgtspējīgāku mūsu sabiedrības attīstību. Mēs nodrošināsim kosmosa nozarei pienācīgu finansējumu un cilvēkresursus, lai aizsargātu Eiropas suverenitāti kosmosā.