Starptautiskā pasaules pirmiedzīvotāju tautu diena, 2022. gada 9. augusts: Eiropas Savienības vārdā sniegta Augstā pārstāvja deklarācija

Starptautiskajā pasaules pirmiedzīvotāju tautu dienā ES solidarizējas ar vairāk nekā 476 miljoniem pirmiedzīvotāju visā pasaulē – gan sanu un hoihoju tautām Dienvidāfrikā, gan aimariem Andu kalnos, gan Jaunzēlandes maoriem, gan Ziemeļeiropas sāmiem, kas dzīvo Lapzemē, gan Grenlandes inuītiem.

Mēs atkārtoti apstiprinām savu stingro apņemšanos ievērot, aizsargāt un īstenot pirmiedzīvotāju tautu tiesības, kā izklāstīts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un starptautiskajās cilvēktiesībās. Pirmiedzīvotāju tautas apdzīvo gandrīz ceturto daļu pasaules sauszemes platības. Šīs tautas ir būtiski svarīgas aizbildnes un aizstāves vairāk nekā 80 % no mūsu bioloģiskās daudzveidības, un tām ir padziļināta izpratne par ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu. Vienlaikus tās ir vienas no klimata pārmaiņu un vides degradācijas visvairāk skartajām tautām.

Pirmiedzīvotāju tautu identitāte bieži vien ir cieši saistīta ar savu zemi un valodu. Pirmiedzīvotāju tautu valodas ir sarežģītas saziņas sistēmas, kas veidojušās gadu tūkstošiem ilgi. ES atzinīgi vērtē Starptautisko pirmiedzīvotāju tautu valodu desmitgadi (2022–2032). Vairāk nekā 4000 pirmiedzīvotāju tautu valodu ir apdraudētas, jo daudzas no tām netiek nedz mācītas skolā, nedz lietotas publiskajā telpā.

ES ir apņēmusies veicināt pirmiedzīvotāju tautu līderu un pirmiedzīvotāju tautu cilvēktiesību aizstāvju dalību attīstības procesos un svarīgos globālos lēmumu pieņemšanas forumos. Joprojām ir kritiski svarīgi piemērot principu godprātīgi apspriesties ar pirmiedzīvotāju tautām, lai, pieņemot lēmumus, kas tās skar, saņemtu šo tautu brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu. ES arī rīkojas, lai panāktu efektīvākus noteikumus par atbildīgu uzņēmējdarbību, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību, tostarp pirmiedzīvotāju tautu zemēs.

ES ir vairākkārt vērsusi uzmanību uz cilvēktiesību aizstāvju situāciju. 2021. gadā tika nogalināti vismaz 358 cilvēktiesību aizstāvji. Gandrīz 60 % no viņiem bija drosmīgi zemes, vides vai pirmiedzīvotāju tautu tiesību aizstāvji, un vairāk nekā ceturtā daļa no viņiem paši bija pirmiedzīvotāji. Katrs no upuriem ir pārmērīgi liels zaudējums. ES turpinās izmantot savu rīcībpolitiku, dialogus, finansēšanas instrumentus un visus pārējos līdzekļus, lai atbalstītu pirmiedzīvotāju tautas un izbeigtu nesodāmību.

Šai deklarācijai pievienojas kandidātvalstis Turcija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija ¹, Ukraina un Moldovas Republika, iespējamā kandidātvalsts Bosnija un Hercegovina ¹ un EBTA valstis Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis.

¹ Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija un Bosnija un Hercegovina turpina piedalīties stabilizācijas un asociācijas procesā.