"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
"REPowerEU": Padome vienojas par atļauju piešķiršanas procesa paātrināšanu atjaunīgās enerģijas projektiem
Padome panāca vienošanos (vispārējo pieeju) par mērķtiecīgiem grozījumiem Atjaunojamo energoresursu direktīvā, kā ierosināts saskaņā ar plānu "REPowerEU". Dalībvalstis apgabalos ar zemākiem vides riskiem izveidos īpašas atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas, kur piemēros saīsinātus un vienkāršotus atļauju piešķiršanas procesus.
Šī vienošanās ir būtisks papildinājums pašreizējam darbam pie Atjaunojamo energoresursu direktīvas. Ātrāks atļauju piešķiršanas process teritorijās, kas var sniegt vislabākos rezultātus, neradot kaitējumu videi, dos mums iespēju atjaunīgo enerģiju ātrāk iepludināt mūsu tīklos. Tas ir vislabākais veids, kā kļūt neatkarīgiem no Krievijas enerģijas, un tas arī būtiski palīdzēs sasniegt mūsu klimata mērķus.
Jozefs SĪKELA, Čehijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs
Padome apstiprināja mērķrādītāju, kas paredz, ka 2030. gadā no atjaunīgajiem energoresursiem iegūtās enerģijas īpatsvars Savienības bruto galapatēriņā būs vismaz 40 %, kā noteikts tās vispārējā pieejā par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu, ko pieņēma 2022. gada jūnijā. Komisijas priekšlikums "REPowerEU" direktīvā bija mērķrādītāju 2030. gadam palielināt līdz vismaz 45 %. Pašreizējais 2018. gada Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķrādītājs 2030. gadam ir 32,5 % procenti.
Atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas
Padome vienojās, ka dalībvalstis 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā kartēs tās teritorijas, kas nepieciešamas saistībā ar valstu devumiem atjaunojamās enerģijas 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanā.
Dalībvalstis 30 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pieņems plānu vai plānus, kuros ir izraudzītas atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas.
Atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas attiektos uz sauszemes, jūras vai iekšzemes ūdeņu teritorijām, kuras izvēlētos, ņemot vērā to, ka tās būtu īpaši piemērotas teritorijas specifiskām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām un radītu mazāku apdraudējumu videi. Būtu jāizvairās, piemēram, no aizsargāto teritoriju izvēles.
Plānos, ar kuriem nosaka atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas, dalībvalstis turklāt pieņemtu mitigācijas pasākumus, kuru mērķis ir apkarot iespējamās nelabvēlīgās sekas uz vidi, ko radītu darbības, kuras ir saistītas ar projektiem ikvienā atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgā teritorijā. Plāniem visiem kopā, – nevis katram projektam atsevišķi, kā tas notiek parasti, – veiktu vienkāršotu ietekmes uz vidi novērtējumu.
Atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgas teritorijas juridisku iebildumu attiecinātu vienīgi uz jaunām iekārtām, pieņemot, ka saistībā ar tām pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses.
Padome vienojās par īsāku termiņu, proti, sešiem mēnešiem, attiecībā uz teritorijām, kas jau ir izraudzītas kā teritorijas, kuras ir piemērotas paātrinātai atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanai, ja tās cita starpā nav "Natura 2000" teritorijas un tām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums.
Dalībvalstis vienojās, ka, ņemot vērā biomasas sadedzināšanas staciju un hidroelektrostaciju īpatnības, dalībvalstīs tās varēs izslēgt no atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgu teritoriju izraudzīšanās procesa.
Ātrāki atļauju piešķiršanas procesi
Padome vienojās, ka attiecībā uz atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgām teritorijām atļauju piešķiršanas process nebūs ilgāks par vienu gadu atjaunīgās enerģijas projektiem un diviem gadiem – atkrastes atjaunīgās enerģijas projektiem. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos divu gadu periodu var pagarināt par ilgākais sešiem mēnešiem.
Tādu staciju energoatjaunināšanai un jaunām iekārtām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka nekā 150 kW, līdzās izvietotiem enerģijas uzkrāšanas kompleksiem, kā arī to tīkla pieslēgumam, atļauju piešķiršanas procesam nevajadzētu pārsniegt sešus mēnešus un, vienu gadu – ja tās attiecas uz atkrastes vēja enerģijas projektiem. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos, piemēram sevišķi svarīgu drošuma apsvērumu dēļ, periodu var pagarināt par ilgākais trim mēnešiem.
Attiecībā uz teritorijām, kas ir ārpus atjaunīgās enerģijas ražošanai izdevīgām teritorijām, atļauju piešķiršanas procesam nevajadzētu pārsniegt divus gadus, un attiecībā uz atkrastes atjaunīgās enerģijas projektiem – trīs gadus. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos divu gadu periodu var pagarināt par ilgākais sešiem mēnešiem.
Tādu staciju energoatjaunināšanai un jaunām iekārtām, kuru elektroenerģijas ražošanas jauda ir mazāka nekā 150 kW, līdzās izvietotiem enerģijas uzkrāšanas kompleksiem, kā arī to tīkla pieslēgumam, atļauju piešķiršanas procesam nevajadzētu pārsniegt vienu gadu un divus gadus – ja tās attiecas uz atkrastes vēja enerģijas projektiem. Pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos periodu var pagarināt par ilgākais trim mēnešiem.
Padome vienojās, ka šajos termiņos nebūtu jāieskaita laiks, kurā stacijas, to tīkla pieslēgumi un ar tiem saistītā vajadzīgā tīkla infrastruktūra tiek būvēta vai atjaunināta.
Dalībvalstis vienojās, ka attiecībā uz saules enerģijas aprīkojumu atļauju piešķiršanas process nepārsniegs trīs mēnešus.
Dalībvalstis var paredzēt, ka gadījumā, ja atbilde noteiktajā termiņā nav sniegta, to var uzskatīt par klusu piekrišanu attiecībā uz starpposma pasākumiem, bet atļauju saņemšanai ir vajadzīgs skaidrs galīgais lēmums par procesa iznākumu.
Dalībvalstis turklāt vienojās – lai veicinātu atjaunīgās enerģijas integrēšanu sadales un pārvades tīklos, tīkla pastiprinājumu izvērtēšanai vai ietekmes uz vidi novērtējumam būtu jāaprobežojas ar iespējamo ietekmi, ko rada izmaiņas tīkla infrastruktūrā.
Vispārīga informācija
Eiropas Komisija 2022. gada 18. maijā nāca klajā ar savu plānu "REPowerEU", tādējādi reaģējot uz grūtībām un globālā enerģijas tirgus traucējumiem, ko izraisījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Ar plānu "REPowerEU" tiecas izbeigt ES atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un panākt turpmāku progresu ES klimata mērķu sasniegšanā.
Plāna "REPowerEU" ietvaros Komisija ir ierosinājusi virkni mērķtiecīgu grozījumu spēkā esošajos tiesību aktos enerģētikas jomā, proti, Atjaunojamo energoresursu direktīvā (AED), Ēku energoefektivitātes direktīvā (ĒEED) un Energoefektivitātes direktīvā (EED). Visas trīs direktīvas pašlaik tiek pārskatītas paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietvaros, ko Komisija pieņēma 2021. gadā. Elementi, kas attiecas uz ĒEED un EED, šajā procesā jau ir integrēti, un pašreizējais priekšlikums tagad attiecas tikai uz atjaunīgo enerģiju.
Vispārējā pieeja būs Padomes nostāja saistībā ar gaidāmajām sarunām ar Eiropas Parlamentu. Abas iestādes savas nostājas par "REPowerEU" priekšlikumu tagad varēs integrēt notiekošajās sarunās par Atjaunojamo energoresursu direktīvu.
Šī vienošanās ir būtisks papildinājums pašreizējam darbam pie Atjaunojamo energoresursu direktīvas. Ātrāks atļauju piešķiršanas process teritorijās, kas var sniegt vislabākos rezultātus, neradot kaitējumu videi, dos mums iespēju atjaunīgo enerģiju ātrāk iepludināt mūsu tīklos. Tas ir vislabākais veids, kā kļūt neatkarīgiem no Krievijas enerģijas, un tas arī būtiski palīdzēs sasniegt mūsu klimata mērķus.