Kā ES finansē pārkārtošanos uz klimatneitralitāti?
ES valstis ir apņēmušās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Zaļās pārkārtošanās īstenošanai būs vajadzīgi milzīgi ieguldījumi.
ES un tās dalībvalstis pašreizējā daudzgadu budžetā šim nolūkam ir nodrošinājušas gandrīz 660 miljardus EUR. Papildus minētajam arī daļa no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot ES ETS kvotas, tiks izlietota rīcībai klimata jomā. Naudu piešķirs, izmantojot vairākus fondus, kas ir paredzēti dažādiem zaļās pārkārtošanās aspektiem. Turklāt ES rosina veikt privātus ieguldījumus tehnoloģijās, kas palīdz padarīt Eiropas ekonomiku videi labvēlīgāku.
Kā ES finansē pārkārtošanos uz klimatneitralitāti?
Rīcību klimata politikas jomā ES un tās dalībvalstis iekļauj savos izdevumos. Šajā infografikā sniegts pārskats par ES fondiem un instrumentiem, kas tiek izmantoti, lai iedalītu ievērojamu ES budžeta daļu, kā arī daļu no ETS kvotu izsolēs gūtajiem ieņēmumiem.
34 %, proti, gandrīz 658 miljardi EUR, no ES 2021.–2027. gada budžeta un atveseļošanas instrumenta "Next Generation EU” ir iztērēti vai tiks tērēti rīcībai klimata jomā (tostarp 275,7 miljardi EUR no Atveseļošanas un noturības mehānisma un 93,5 miljardi EUR no Kohēzijas fonda un Reģionālās attīstības fonda). Arī daļa no ieņēmumiem saistībā ar ES ETS kvotām tiks izlietota rīcībai klimata jomā.
Nevienu neatstāt novārtā
Sociālais klimata fonds
Vismaz 86,7miljardi EUR 2026.–2032. gadā ir paredzēti to cilvēku un uzņēmumu atbalstam, kurus visvairāk ietekmēs jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieviešana vēl citās ēku, ceļu transporta un degvielas nozarēs.
Fonds tiks finansēts no ieņēmumiem, kas gūti no kvotu pārdošanas saskaņā gan ar pastāvošo, gan ar jauno emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu.
Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms
Aptuveni 55 miljardi EUR ir paredzēti, lai reaģētu uz sociālajām un ekonomiskajām zaļās pārkārtošanās sekām, galveno uzmanību pievēršot tiem reģioniem, nozarēm un darba ņēmējiem, kas saskaras ar vislielākajām problēmām.
Trīs pīlāri
1. Taisnīgas pārkārtošanās fonds
Paredzams, ka ar 19,7 miljardiem EUR mobilizēs vairāk nekā 27 miljardus EUR investīciju šādās jomās:
- ienesīgas investīcijas MVU un jaunu uzņēmumu izveide,
- pētniecība un izstrāde, digitālā inovācija un savienojamība,
- tīra un atjaunojamo energoresursu enerģija,
- aprites ekonomikas un zemes atjaunošanas uzlabošana,
- darba ņēmēju un darba meklētāju pārkvalificēšana,
- darbības izglītības un sociālās iekļaušanas jomā.
2. Taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā “InvestEU”
Speciāla “InvestEU” budžeta garantijas shēma ar mērķi visvairāk skartajos reģionos mobilizēt investīcijas līdz pat 15 miljardiem EUR.
3. Publiskā sektora aizdevumu mehānisms
- 1,3 miljardi EUR dotācijās no ES budžeta,
- 6–8 miljardi EUR aizdevumos no Eiropas Investīciju bankas (EIB).
Mērķis: publiskā sektora investīcijas reģionālās attīstības vajadzībām palielināt līdz pat 15,3 miljardiem EUR.
Modernizācijas fonds
No 2021. līdz 2030. gadam aptuveni 57 miljardi EUR ir piešķirti 10 dalībvalstīm ar zemākiem ienākumiem, un tos paredzēts tērēt šādās jomās:
- atjaunojamo energoresursu enerģija,
- energoefektivitāte,
- enerģijas uzkrāšana,
- energotīkli,
- taisnīga pārkārtošanās no oglekļa atkarīgos reģionos.
(Precīza summa ir atkarīga no oglekļa cenas. Aprēķins attiecībā uz 75 €/tCO2)
Modernizācijas fondu finansē, izsolot kvotas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), sākotnēji 2 % no kopējā kvotu apjoma 2021.–2030. gadam.
Kopš 2021. gada janvāra tika izmaksāti 12,65 miljardi EUR, lai atbalstītu 170 projektus desmit valstīs.
Veicināt inovāciju, pētniecību un izstrādi
Apvārsnis Eiropa
93,5 miljardi EUR no nozīmīgākās ES finansēšanas programmas pētniecības un inovācijas jomā. 35% no līdzekļiem tiks tērēti ar klimatu saistītiem projektiem ar mērķi:
- cīnīties pret klimata pārmaiņām,
- sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,
- veicināt ES konkurētspēju un izaugsmi.
Inovāciju fonds
No 2020. līdz 2030. gadam aptuveni 40 miljardi EUR tika piešķirti inovatīvu mazoglekļa tehnoloģiju izstrādei, tostarp:
- tehnoloģijām un procesiem energoietilpīgās nozarēs,
- oglekļa uztveršanai, izmantošanai un uzglabāšanai,
- atjaunīgiem energoresursiem,
- enerģijas uzkrāšanai,
Inovāciju fonds tiek finansēts, izsolot vismaz 530 miljonus kvotu ES ETS. Precīza summa ir atkarīga no oglekļa cenas. Aprēķins attiecībā uz 75 €/tCO2).
Vides aizsardzība
LIFE – vides un klimata pasākumu programma
5,4 miljardi EUR 2021.–2027. gadā bija paredzēti, lai atbalstītu projektus un pasākumus šādās jomās:
- daba un biodaudzveidība,
- aprites ekonomika un dzīves kvalitāte,
- klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām,
- pārkārtošanās uz tīru enerģiju.
Ārpus ES
ES un tās dalībvalstis nodrošina pasaulē lielāko daļu no publiskā finansējuma klimata pārmaiņu jomā. Gandrīz 36 miljardi EUR 2023. gadā (28,6 miljardi no publiskiem avotiem un 7,2 miljardi privātā finansējuma). Tas palīdzēs jaunattīstības valstīm
- mazināt emisijas,
- veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 31. janvāris