Iepakojums
Iepakojuma atkritumu daudzums ES pieaug. Šī problēma tiks risināta ar jauniem ES tiesību aktiem, kuros tiks saskaņoti noteikumi visās dalībvalstīs un veicināta aprites ekonomika.
Iepakojuma pieaugums
ES tiesību akti par iepakojumu ir spēkā kopš deviņdesmitajiem gadiem. Tomēr, neraugoties uz pasākumiem un centieniem samazināt iepakojumu, izlietotā iepakojuma apjoms ES pieaug, īpaši tāpēc, ka pēdējos gados ir palielinājies pirkumu skaits tiešsaistē un piegādāšana mājās, kā arī līdzņemamu produktu patēriņš.
Jaunākie “Eurostat” publicētie dati liecina, ka 2021. gadā katrs Eiropas iedzīvotājs vidēji radīja vairāk nekā 188 kg iepakojuma atkritumu. Katrs Eiropas iedzīvotājs bieži uzreiz pēc pirkuma katru dienu izmet puskilogramu iepakojuma: sākot ar tiešsaistē izdarīto pirkumu pakām, iesaiņošanas plēvi vai foliju un beidzot ar līdzņemamās kafijas trauciņiem un dzērienu kapsulām, un daudz ko vairāk.
2021. gadā ES valstis ir radījušas 84 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu, kas ir par 24 % vairāk nekā 2010. gadā.
Ja nekas netiks darīts, izlietotā iepakojuma apjoms līdz 2030. gadam varētu palielināties vēl par 19 %. Pēdējos gados iepakojums ir pieaudzis straujāk nekā ES ekonomika un iedzīvotāju skaits.
Aizvien lielākā atšķirība starp atkritumu un reciklēšanas rādītājiem
Lai gan reciklēšanas rādītāji ES ir palielinājušies par 23 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, bet ar to nepietika, lai turētos līdzi kopējā iepakojuma atkritumu daudzuma pieaugumam. Dati rāda, kāda pastāv atšķirība starp to, kā pieaug iepakojuma atkritumi un reciklēšana.
Diagrammā ir parādīts, kā 2010.–2021. gadā uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis iepakojuma atkritumu un reciklēšanas apjoms kilogramos. Līdz 2017. gadam reciklētā iepakojuma apjoma pieaugums ir gandrīz tikpat liels kā iepakojuma atkritumu pieaugums. Kopš tā laika diagrammas līnijas ir pašķīrušās, jo reciklēšanas apjomi nav palielinājušies tik lielā mērā kā iepakojuma atkritumu apjomi.
Eiropas Komisijas nesen publicētajā ziņojumā ir teikts, ka daudzām dalībvalstīm ir grūtības sasniegt ES izvirzītos reciklēšanas mērķrādītājus. Viens no cēloņiem ir nereciklējams iepakojums. Iepakojums nav reciklējams, ja to nevar savākt atsevišķi vai pienācīgi šķirot vai ja nav reciklēšanas infrastruktūras un procesu, vai ja tie nav efektīvi.
Papīrs un kartons ir pirmie no iepakojuma atkritumu materiāliem
Iepakojuma atkritumu materiāls, ko izmanto visbiežāk, ir papīrs un kartons, un tas veido 34 miljonus tonnu no kopējā iepakojuma atkritumu apjoma 2021. gadā.
Sektoru diagramma, kurā parādīts, kāds 2021. gadā bija materiālu īpatsvars iepakojuma atkritumos:
- papīrs un kartons 40%
- plastmasa 19%
- stikls 19%
- koksne 17%
- metāls 5%
Iepakojuma ietekme uz vidi
Iepakojums atvieglo preču pārvadāšanu un tās aizsargā. Tomēr gan iepakojuma ražošanai, gan tā atkritumiem ir liela ietekme uz vidi.
Dabas resursu izmantošana
50 % no ES izmantotā papīra ir paredzēti iepakošanai.
Piesārņojums
Aptuveni puse no jūras piedrazojuma sastāv no iepakojuma; iepakojums piesārņo arī augsni un zemi.
Klimata pārmaiņas
CO2 emisiju daudzums, ko rada iepakojums, ir tāds pats kā tas, ko rada vienai maza vai vidēja lieluma ES valsts.
Jauni ES noteikumi par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem
Eiropas Komisija 2022. gada novembrī ierosināja pārskatīt ES tiesību aktus par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Priekšlikuma mērķis ir:
- samazināt iepakojuma atkritumu rašanos,
- rentabli sekmēt aprites ekonomiku iepakojuma jomā,
- saskaņot iepakojuma noteikumus visā ES.
Priekšlikums palīdzētu sasniegt Eiropas zaļā kursa un tajā iekļautā aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus. Ar to tiktu aizstāta 1994. gada direktīva par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, un tā tiktu pārveidota to par regulu. Tas nozīmē, ka šie noteikumi tiktu tieši piemēroti visās dalībvalstīs bez nepieciešamības tos transponēt valsts tiesību aktos.
Ierosinātie noteikumi radītu jaunas darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas. Kopējais iepakojuma nozares (gan ražošanas, gan atkritumu apsaimniekošanas darbību) apgrozījums Eiropas Savienībā pašlaik ir 370 miljardi EUR. Ar jaunajiem noteikumiem iepakojuma nozare kļūtu nozīmīgāka ES pārveidē par tīrāku, ilgtspējīgāku un pilnīgāku aprites ekonomiku saskaņā ar Eiropas zaļo kursu.
2023. gada decembrī 27 ES dalībvalstis panāca vienošanos par Padomes nostāju sarunām, kas ar Eiropas Parlamentu tiks risinātas par šo priekšlikumu.
Padomei un Eiropas Parlamentam ir jāvienojas par galīgo leģislatīvā teksta redakciju, lai tas varētu kļūt par ES tiesību aktu.
- Packaging: Council and Parliament strike a deal to make packaging more sustainable and reduce packaging waste in the EU (press release, 4 March 2024)
- Iepakojums un iepakojuma atkritumi: Padome pieņem nostāju sarunās par jauniem noteikumiem attiecībā uz ilgtspējīgāku iepakojumu Eiropas Savienībā (paziņojums presei, 2023. gada 18. decembris)
Novērst, izmantot atkal, reciklēt
Galvenais ES mērķis ir vispirms novērst iepakošanu. Ja no iepakojuma nevar izvairīties, tas būtu jāizmanto atkal, jāreciklē vai no tā būtu jāatgūst enerģija.
ES prioritārā secība atkritumu apsaimniekošanas jomā
Noteikumi attiektos uz visu iepakojumu neatkarīgi no izmantotā materiāla, un visiem iepakojuma atkritumiem, neatkarīgi no to izcelsmes (tostarp no rūpniecības, izgatavošanas, mazumtirdzniecības, mājsaimniecībām).
Iepakojuma atkritumu samazināšana
Jaunajos noteikumos ir ietverti mērķrādītāji iepakojuma atkritumu samazināšanai salīdzinājumā ar 2018. gada apjomu:
- par 5 % līdz 2030. gadam,
- par 10 % līdz 2035. gadam,
- par 15 % līdz 2040. gadam.
Mērķrādītāji būtu piemērojami attiecībā uz vienu iedzīvotāju katrā dalībvalstī.
Lai sasniegtu šos mērķus, jaunajos noteikumos:
- tiktu aizliegti konkrēti vienreizlietojama iepakojuma veidi,
- līdz minimumam tiktu samazināts iepakojuma materiāls,
- tiktu palielināta iepakojuma atkalizmantošana.
Vienreizlietojams iepakojums
Tiktu aizliegti daži vienreizlietojama iepakojuma veidi, piemēram, iepakojums precēm, ko tieši patērē restorānos un kafejnīcās, garšvielu maisiņi, vienreizlietojamas tasītes un šķīvji, vienreizlietojami miniatūriepakojumi viesnīcu tualetes piederumiem un vienreizlietojams plastmasas iepakojums svaigiem augļiem un dārzeņiem.
Iepakojuma materiāla samazināšana līdz minimumam
Uzņēmumiem būtu līdz minimumam jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums, piemēram, jāizvairās no dubultsienām un dubultdibena un nesamērīgi lieliem iepakojumiem, lai pārvadātu mazus priekšmetus. Mērķis ir izvairīties no nevajadzīgas iepakošanas un resursu izšķērdēšanas.
Atkalizmantošana, atkārtota uzpildīšana un atdošana atpakaļ
Vajadzētu dot patērētājiem iespēju iepakojumu atkal izmantot, uzpildīt un atdot atpakaļ. Priekšlikumā ir noteikti mērķrādītāji dažādām nozarēm un iepakojuma formātiem, lai palielinātu atkalizmantošanas un atkārtotas uzpildīšanas iespēju, kad galapatērētāji paši uzpilda savus traukus, tostarp tos, kas paredzēti līdzņemamiem produktiem.
Aprites ekonomikas veicināšana
Priekšlikuma mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai viss iepakojums ES tirgū būtu reciklējams ekonomiski dzīvotspējīgā veidā.
Reciklēšanas mērķi
Tie 2025. un 2030. gadam izvirzītie reciklēšanas mērķrādītāji, kas visiem galvenajiem iepakojuma materiāliem ir noteikti spēkā esošajā ES direktīvā, paliktu spēkā. Dalībvalstis varētu atlikt mērķrādītāju sasniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.
| Iepakojuma veids | līdz 2025. gadam | līdz 2030. gadam |
| Viss iepakojums | 65% | 70% |
| Papīrs un kartons | 75% | 85% |
| Stikls | 70% | 75% |
| Plastmasa | 50% | 55% |
| Koksne | 25% | 30% |
Lai sasniegtu šos mērķus, jaunajos noteikumos tiktu
- nodrošināts, lai viss iepakojums būtu reciklējams,
- palielināta reciklētas plastmasas izmantošana,
- ieviesti skaidrāki marķējumi,
- nodrošināts, lai savāktu dažus vienreizlietojamu trauku veidus.
Reciklēta plastmasa
No 2030. gada 1. janvāra plastmasas iepakojumam būtu jāsatur konkrēts minimālais reciklētas plastmasas daudzums, tā lai palielinātos reciklētas plastmasas izmantošana.
Šķirošanas marķējums
Jauni marķēšanas noteikumi palīdzētu patērētājiem vieglāk saprast, kā šķirot dažāda veida iepakojuma atkritumus, identificēt kompostējamus atkritumus un redzēt, cik daudz reciklēta satura ir iepakojuma atkritumos. Tas palīdzētu reciklēt un atgūt materiālus un veicinātu aprites ekonomiku, un tādēļ samazinātos spriedze primāro izejvielu izmantošanā.
Vienreizlietojamo trauku savākšana
Jaunajos noteikumos tiek prasīts, lai dalībvalstis izveidotu uzglabāšanas un nodošanas sistēmas konkrētiem vienreizlietojamiem traukiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem līdz 2029. gadam dalībvalstīm ir jānodrošina, lai ik gadu vismaz 90 % vienreizlietojamo plastmasas pudeļu un no metāla izgatavoto dzērienu kārbu tiktu savāktas atsevišķi.
Citi noteikumi
Jaunie noteikumi attiektos arī uz iepakojuma materiālu nekaitīgumu ar mērķi pakāpeniski pārtraukt visbīstamāko vielu izmantošanu.
Tajos ir iekļauti arī noteikumi par paplašinātu ražotāja atbildību un videi draudzīgu publisko iepirkumu.
Kas mainītos patērētājiem?
Ja likumdevēji vienosies par priekšlikumu un tas kļūs par ES tiesību aktu, patērētājiem būs pamanāmas izmaiņas iepakojuma dizainā un atkritumu apsaimniekošanā. Kādā veidā?
Daži piemēri:
Uz produktiem būtu etiķetes, kurās skaidri norādīts, kurā no tvertnēm tie būtu jāliek.
Marķējumā būtu uzskaitīti iepakojumā izmantotie materiāli.
Viesnīcas tualetes piederumiem izmanto atkārtoti uzpildāmus traukus.
Patērētāji, pērkot līdzņemamus produktus, izmantotu atkārtoti lietojamus traukus.
Iepakojums tiktu samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no liekas resursu šķērdēšanas.
Dažiem vienreizlietojamiem traukiem tiktu izveidotas uzglabāšanas un nodošanas sistēmas.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2024. gada 16. decembris