Iepakojums

Iepakojuma pieaugums

ES tiesību akti par iepakojumu ir spēkā kopš deviņdesmitajiem gadiem. Tomēr, neraugoties uz pasākumiem un centieniem samazināt iepakojumu, izlietotā iepakojuma apjoms ES pieaug, īpaši tāpēc, ka pēdējos gados ir palielinājies pirkumu skaits tiešsaistē un piegādāšana mājās, kā arī līdzņemamu produktu patēriņš.

Jaunākie “Eurostat” publicētie dati liecina, ka 2021. gadā katrs Eiropas iedzīvotājs vidēji radīja vairāk nekā 188 kg iepakojuma atkritumu. Katrs Eiropas iedzīvotājs bieži uzreiz pēc pirkuma katru dienu izmet puskilogramu iepakojuma: sākot ar tiešsaistē izdarīto pirkumu pakām, iesaiņošanas plēvi vai foliju un beidzot ar līdzņemamās kafijas trauciņiem un dzērienu kapsulām, un daudz ko vairāk.

2021. gadā ES valstis radīja 84 miljonus tonnu iepakojuma atkritumu, kas ir par 24 % vairāk nekā 2010. gadā.

Ja nekas netiks darīts, izlietotā iepakojuma apjoms līdz 2030. gadam varētu palielināties vēl par 19 %. Pēdējos gados iepakojums ir pieaudzis straujāk nekā ES ekonomika un iedzīvotāju skaits.

Aizvien lielākā atšķirība starp atkritumu un reciklēšanas rādītājiem

Lai gan reciklēšanas rādītāji ES ir palielinājušies par 23 % salīdzinājumā ar 2010. gadu, tas nebija pietiekami, lai turētos līdzi kopējā iepakojuma atkritumu daudzuma pieaugumam. Dati liecina par atšķirībām starp to, kā pieaug iepakojuma atkritumi un reciklēšana.

Eiropas Komisijas 2023. gadā publicētajā ziņojumā ir teikts, ka daudzām dalībvalstīm ir grūtības sasniegt ES izvirzītos reciklēšanas mērķrādītājus. Viens no cēloņiem ir nereciklējams iepakojums. Iepakojums nav reciklējams, ja to nevar savākt atsevišķi vai pienācīgi šķirot vai ja nav reciklēšanas infrastruktūras un procesu, vai ja tie nav efektīvi.

• Agrīnās brīdināšanas ziņojums par atkritumiem

Papīrs un kartons ir pirmie no iepakojuma atkritumu materiāliem

Iepakojuma atkritumu materiāls, ko izmanto visbiežāk, ir papīrs un kartons, un tas veido 34 miljonus tonnu no kopējā iepakojuma atkritumu apjoma 2021. gadā.

Iepakojuma ietekme uz vidi

Iepakojums atvieglo preču pārvadāšanu un aizsargā tās. Tomēr gan iepakojuma ražošanai, gan tā atkritumiem ir liela ietekme uz vidi.

Dabas resursu izmantošana

50 % no ES izmantotā papīra ir paredzēti iepakošanai.

Piesārņojums

Aptuveni puse no jūras piedrazojuma sastāv no iepakojuma; iepakojums piesārņo arī augsni un zemi.

Klimata pārmaiņas

CO₂ emisiju daudzums, ko rada iepakojums, ir tāds pats kā tas, ko rada vienai maza vai vidēja lieluma ES valsts.

Jauni ES noteikumi par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem

2024. gada decembrī ES pieņēma jaunus noteikumus, ar kuriem tika pārskatīti ES tiesību akti par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem. Tos sāka piemērot 2026. gada 12. augustā.

To mērķis ir:

• samazināt iepakojuma atkritumu rašanos,
• rentabli sekmēt aprites ekonomiku iepakojuma jomā,
• saskaņot iepakojuma noteikumus visā ES.

Šie noteikumi palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa un tā aprites ekonomikas rīcības plāna mērķus un aizstāj 1994. gada Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīvu, pārveidojot to par regulu. Tas nozīmē, ka šie noteikumi kļuva tieši piemērojami visās dalībvalstīs bez nepieciešamības tos transponēt valsts tiesību aktos.

Šis regulējums radīs jaunas darbvietas un uzņēmējdarbības iespējas. Kopējais iepakojuma nozares (gan ražošanas, gan atkritumu apsaimniekošanas darbību) apgrozījums Eiropas Savienībā pašlaik ir 370 miljardi EUR. Ar jaunajiem noteikumiem iepakojuma nozare kļūs nozīmīgāka ES pārveidē par tīrāku, ilgtspējīgāku un pilnīgāku aprites ekonomiku.

• Ilgtspējīgs iepakojums: Padome apstiprina jaunus noteikumus par mazāku atkritumu daudzumu un aktīvāku atkalizmantošanu ES (paziņojums presei, 2024. gada 16. decembris)

Novērst, atkalizmantot, reciklēt

Galvenais ES mērķis ir vispirms novērst iepakošanu. Ja no iepakojuma nevar izvairīties, tas būtu jāizmanto atkal, jāreciklē vai no tā būtu jāatgūst enerģija.

ES prioritārā secība atkritumu apsaimniekošanas jomā

Noteikumi attiecas uz visu iepakojumu neatkarīgi no izmantotā materiāla, un visiem iepakojuma atkritumiem, neatkarīgi no to izcelsmes (tostarp no rūpniecības, izgatavošanas, mazumtirdzniecības, mājsaimniecībām).

Iepakojuma atkritumu samazināšana

Jaunajos noteikumos ir ietverti mērķrādītāji iepakojuma atkritumu samazināšanai salīdzinājumā ar 2018. gada apjomu:

• par 5 % līdz 2030. gadam
• par 10 % līdz 2035. gadam
• par 15 % līdz 2040. gadam

Mērķrādītāji ir piemērojami attiecībā uz vienu iedzīvotāju katrā dalībvalstī.

Lai sasniegtu šos mērķus, ar jaunajiem noteikumiem:

• aizliedz konkrētus vienreizlietojama iepakojuma veidus,
• līdz minimumam samazina iepakojuma materiālu,
• palielina iepakojuma atkalizmantošanu.

Vienreizlietojams iepakojums

Tiek ierobežoti konkrēti vienreizlietojama plastmasas iepakojuma veidi, piemēram, iepakojums precēm, ko tieši patērē restorānos un kafejnīcās, garšvielu maisiņi, vienreizlietojamas tasītes un šķīvji, vienreizlietojami miniatūriepakojumi viesnīcu tualetes piederumiem un vienreizlietojams plastmasas iepakojums svaigiem augļiem un dārzeņiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ierobežojumi attiecas arī uz ļoti vieglās plastmasas maisiņiem, piemēram, tādiem, ko izsniedz tirgos, ja vien tie nav nepieciešami higiēnas apsvērumu dēļ.

Iepakojuma materiāla samazināšana līdz minimumam

Uzņēmumiem līdz minimumam jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums, piemēram, jāizvairās no dubultsienām un dubultdibena un nesamērīgi lieliem iepakojumiem, lai pārvadātu mazus priekšmetus. Mērķis ir izvairīties no nevajadzīgas iepakošanas un resursu izšķērdēšanas.

Atkalizmantošana, atkārtota uzpildīšana un atdošana atpakaļ

Vajadzētu dot patērētājiem iespēju iepakojumu atkalizmantot, uzpildīt un atdot atpakaļ. Regulējumā ir noteikti mērķrādītāji dažādām nozarēm un iepakojuma formātiem, lai palielinātu atkalizmantošanas un atkārtotas uzpildīšanas iespēju, kad galapatērētāji paši uzpilda savus traukus, tostarp tos, kas paredzēti līdzņemamiem produktiem.

Aprites ekonomikas veicināšana

Jauno noteikumu mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, lai viss iepakojums ES tirgū būtu reciklējams ekonomiski dzīvotspējīgā veidā.

Reciklēšanas mērķrādītāji

Tie 2025. un 2030. gadam izvirzītie reciklēšanas mērķrādītāji, kas visiem galvenajiem iepakojuma materiāliem ir noteikti iepriekšējā ES direktīvā, paliek spēkā. Dalībvalstis var atlikt mērķrādītāju sasniegšanu uz laiku līdz pieciem gadiem.

Lai sasniegtu šos mērķus, ar jaunajiem noteikumiem:

• nodrošināts, lai viss iepakojums būtu reciklējams,
• palielināta reciklētas plastmasas izmantošana,
• ieviesti skaidrāki marķējumi,
• nodrošina dažu vienreizlietojamu trauku veidu savākšanu.

Reciklēta plastmasa

No 2030. gada 1. janvāra plastmasas iepakojumam būtu jāsatur konkrēts minimālais reciklētas plastmasas daudzums, lai palielinātos reciklētas plastmasas izmantošana.

Šķirošanas marķējums

Jauno marķēšanas noteikumu mērķis ir palīdzēt patērētājiem vieglāk saprast, kā šķirot dažāda veida iepakojuma atkritumus, identificēt kompostējamus atkritumus un redzēt, cik daudz reciklēta satura ir iepakojuma atkritumos. Šis pasākums palīdz reciklēt un atgūt materiālus un veicina aprites ekonomiku, tādējādi samazinot spiedienu uz primāro izejvielu izmantošanu.

Vienreizlietojamo trauku savākšana

Jaunajos noteikumos tiek prasīts, lai dalībvalstis izveidotu uzglabāšanas un nodošanas sistēmas konkrētiem vienreizlietojamiem traukiem. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem dalībvalstis līdz 2029. gadam nodrošinās, lai ik gadu vismaz 90 % vienreizlietojamo plastmasas pudeļu un no metāla izgatavoto dzērienu kārbu tiktu savāktas atsevišķi.

Citi noteikumi

Jaunie noteikumi attiecas arī uz iepakojuma materiālu nekaitīgumu ar mērķi pakāpeniski pārtraukt visbīstamāko vielu izmantošanu.

Tajos ir iekļauti arī noteikumi par paplašinātu ražotāja atbildību un videi draudzīgu publisko iepirkumu.

Kas mainīsies patērētājiem?

Līdz ar regulas pieņemšanu patērētājiem būs manāmas izmaiņas iepakojuma dizainā un atkritumu apsaimniekošanā. Kādā veidā?

Daži piemēri:

Uz produktiem būs marķējums, kurā skaidri norādīts, kurā no tvertnēm tie būtu jāliek.

Marķējumā būs uzskaitīti iepakojumā izmantotie materiāli.

Viesnīcas tualetes piederumiem izmantos atkārtoti uzpildāmus traukus.

Patērētāji, pērkot pārtikas produktus līdzņemamšanai, varēs saņemt atkalizmantojamus traukus bez augstākām izmaksām.

Iepakojums tiks samazināts līdz minimumam, lai izvairītos no liekas resursu šķērdēšanas.

Attiecībā uz dažiem vienreizlietojamiem traukiem tiks izveidotas uzglabāšanas un nodošanas sistēmas.

Skatīt arī