Skip to content
  • Ekonomikas un finanšu padome

Ekonomikas un finanšu padome, 2023. gada 16. jūnijs

Galvenie rezultāti

Fotoattēlā Zviedrijas finanšu ministre Elizabete Svantesone (Elisabeth Svantesson) nodeva atbildību par Ecofin jautājumiem Spānijas kolēģei Nadjai Kalvinjo (Nadia Calviño).
Šī bija pēdējā ECOFIN padomes sanāksme Zviedrijas prezidentūras laikā. Zviedrijas finanšu ministre Elizabete Svantesone nodeva atbildību par Ecofin jautājumiem Spānijas kolēģei Nadjai Kalvinjo

Nodokļi: PVN digitālajā laikmetā

Ministri rīkoja politikas debates par šo tiesību aktu kopumu un sniedza politiskas norādes par vairākiem svarīgiem jautājumiem, par kuriem līdz šim notika diskusijas dalībvalstu ekspertu līmenī.

Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre
Lai mēs varētu efektīvi novērst krāpšanu nodokļu jomā, mūsu PVN iekasēšanas sistēmas ir jāpielāgo digitālajai pārejai. Mūsu pieeja minētajam dosjē bija līdz minimumam samazināt nesaskaņas iekšējā tirgū un nevajadzīgu administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan nodokļu administrācijām. Es atzinīgi vērtēju ministru sniegto atbalstu.
Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre
Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre

Finanšu pakalpojumi

Prezidentvalsts iepazīstināja ar stāvokli saistībā ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem finanšu pakalpojumu jomā.

Ekonomikas pārvaldības pārskatīšana

Padome apmainījās viedokļiem par ierosināto ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Padome 14. martā vienojās par šīs reformas ievirzēm.

Svarīgi, lai martā noteiktās Padomes prioritātes kalpotu par vadlīnijām arī turpmākajā sarunu gaitā. Šodien ministri to uzsvēra diskusijās. Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre

ES ekonomikas pārvaldības sistēma ir kopīgu noteikumu kopums valstu fiskālajai un ekonomikas politikai, ko piemēro visām dalībvalstīm. Tai ir bijusi būtiska nozīme makroekonomiskās stabilitātes un izaugsmes nodrošināšanā Savienībā, un tā ir palīdzējusi dalībvalstīm sasniegt to ekonomikas un fiskālās politikas mērķus. Šie kopīgie noteikumi nodrošina publisko finanšu stabilitāti un veicina konverģenci, vienlaikus novēršot makroekonomisko nelīdzsvarotību.

Ilustrācija: Padomes ēka, ko ieskauj dažādas ikonas, kuras simbolizē ekonomikas pārvaldības sistēmu
Padomes ievirzes ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai (Infografika)

Padomes ievirzes ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai (Infografika)

Atveseļošanas un noturības mehānisms

Padome pieņēma īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina grozītu Igaunijas atveseļošanas un noturības plānu. Igaunijas plāns tagad ir pirmais nacionālais plāns, kas ietver nodaļu par "REPowerEU".

Paredzams, ka 2023. gadā visas 27 dalībvalstis pakāpeniski iesniegs pārskatītus atveseļošanas un noturības plānus, lai piekļūtu jaunajām "REPowerEU" dotācijām, pieprasītu pieejamos aizdevumus, ņemtu vērā atjaunināto ANM piešķīrumu vai pieprasītu līdzekļu pārvietojumu no citām programmām.

Ilustrācijā redzamas elektroapgādes līnijas, vēja elektrostacijas, vilciens, ēka un cilvēki.
Plāna "REPowerEU" skaidrojums (Infografika)

Plāna "REPowerEU" skaidrojums (Infografika)

Eiropas pusgads

Padome apstiprināja savus konkrētām valstīm adresētos ieteikumus par 2023. gada valsts reformu programmām un sniedza atzinumus par atjauninātajām stabilitātes vai konverģences programmām. Ministri apstiprināja Padomes ieteikumus nolūkā tos nosūtīt apstiprināšanai Eiropadomei.

Esmu ļoti gandarīta, ka šodien esam vienojušies par konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem. Tas sekmēs mūsu vispārējo mērķi palielināt izaugsmi un stiprināt mūsu noturību. Ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā un sarežģīto ekonomisko situāciju, ir būtiski nodrošināt mūsu tautsaimniecību noturību un īstenot atbildīgu fiskālo politiku. Elizabete Svantesone, Zviedrijas finanšu ministre

Eiropas pusgads, ko ieviesa 2011. gadā, ES dalībvalstīm dod iespēju visa gada garumā koordinēt savu ekonomikas, fiskālo un nodarbinātības politiku un pievērsties ekonomikas problēmām, ar kurām ES saskaras.

Eiropas pusgada hronoloģijas, ekonomikas shēmu un naudas kaudzes ilustrācijas
Eiropas pusgads (Infografika)

Eiropas pusgads (Infografika)

Krievijas agresijas pret Ukrainu ekonomiskā un finansiālā ietekme

Ministri apsprieda ekonomisko un finansiālo ietekmi, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu. Viņi jo īpaši pievērsās Ukrainas ekonomiskajai un finanšu situācijai. Komisija sniedza ministriem jaunāko informāciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar ES makrofinansiālās palīdzības Ukrainai īstenošanu.

Lai turpinātu atbalstīt Ukrainu 2023. gadā, ES nodrošina bezprecedenta atbalsta paketi – instrumentu "Makrofinansiālā palīdzība plus (MFP+ instruments) – līdz 18 miljardu EUR apmērā ļoti izdevīgu aizdevumu veidā. No šīs summas 7,5 miljardi EUR jau ir izmaksāti Ukrainai ikmēneša aizdevuma daļās 1,5 miljardu EUR apmērā. Nākamās aizdevuma daļas (1,5 miljardi EUR) izmaksa ir plānota vēlāk jūnijā.

Starptautiskās sanāksmes

Ministri sniedza norādījumus turpmākajam darbam saistībā ar gatavošanos G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmei 2023. gada 14.–18. jūlijā.

G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmes ir galveno starptautiskās finanšu sistēmas valstu forums, kurā apspriest svarīgus starptautiskus ekonomikas jautājumus un koordinēt stabilu un ilgtspējīgu globālās ekonomikas izaugsmi.

Uzņēmējdarbības nodokļi: Rīcības kodeksa jautājumu grupa

Padome apstiprināja secinājumus par progresu, ko Rīcības kodeksa jautājumu grupa panākusi Zviedrijas prezidentūras laikā (no 2023. gada janvāra līdz jūnijam).

Ziņojums Eiropadomei par nodokļu jautājumiem

Padome apstiprināja ECOFIN padomes pusgada ziņojumu Eiropadomei par nodokļu jautājumiem. Šajā ziņojumā ir sniegts pārskats par to, kas Padomē ir sasniegts Zviedrijas prezidentūras laikā, kā arī pārskats par pašreizējo stāvokli svarīgākajos nodokļu jomas dosjē, par kuriem notiek sarunas.

ES un NATO progresa ziņojums

Kā darba kārtības punktu, kas netiek apspriests, Padome pieņēma zināšanai astoto progresa ziņojumu attiecībā uz to, kā tiek īstenoti 74 kopīgie priekšlikumi, ko 2016. gada 6. decembrī un 2017. gada 5. decembrī apstiprināja ES un NATO padomes. Ziņojumā ir izklāstīts laikā no 2022. gada jūnija līdz 2023. gada maijam panāktais progress un uzsvērta reālā virzība visās sadarbības jomās.

Savienības civilās aizsardzības mehānisms

Kā darba kārtības punktu, kas netiek apspriests, Padome pieņēma nostāju par projektu tiesību aktam, ar ko pagarina termiņu, kas ļaus Komisijai nodrošināt finansējumu ugunsdzēsības lidmašīnām un helikopteriem. Ņemot vērā, ka "rescEU" krājumu – kas ietvers ugunsdzēsības lidmašīnu un helikopteru floti – veidošanu nebūs iespējams pabeigt līdz 2024. gada beigām, ir jāpagarina pārejas periods, kas ļauj Komisijai finansēt dalībvalstis, lai piešķirtu tām spējas ugunsgrēku dzēšanai no gaisa.

Padome bez apspriešanas arī pieņēma leģislatīvo un neleģislatīvo "A" punktu sarakstā iekļautos punktus.

Sanāksmju dosjē

Paziņojumi presei

Informācija presei

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Akreditācija un preses pasākumi

Lai iegūtu vispārīgu informāciju par akreditāciju, lūdzu, apmeklējiet šo lapu.

Mediju akreditāciju starptautiskiem samitiem, kas notiek ārpus Eiropas Savienības, veiks uzņēmējvalsts pārvaldes iestādes.

Sekojiet līdzi

Citas sanāksmes: Ekonomikas un finanšu padome

Skatīt vairāk sanāksmju

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 9. janvāris