"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Jaunas tehnoloģijas banku pakalpojumu un maksājumu jomā rada pārmaiņas finanšu pakalpojumu nozarē. Veicinot inovāciju, ES veido konkurētspējīgu finanšu nozari, vienlaikus izstrādājot noteikumus, kas nodrošina finanšu stabilitāti un patērētāju aizsardzību.
Kas ir digitālā finanšu darbība?
Digitālā finanšu darbība ir digitālo tehnoloģiju, jo īpaši digitālās virsgrāmatas tehnoloģijas un aktīvu žetonizācijas, piemērošana finanšu darbībām.
Patērētāji un uzņēmumi arvien vairāk paļaujas uz digitālajiem finanšu pakalpojumiem, un šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija. Digitālā inovācija pārveido finanšu nozari – no mobilajiem banku pakalpojumiem, e-komercijas un bezkontakta maksājumiem līdz aktīvu pārvaldībai un kriptovalūtām.
Šī pārveide rada jaunas iespējas uzņēmumiem attīstīties un ieviest inovācijas, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu skaita palielināšanos. Vienlaikus tā rada riskus, jo īpaši saistībā ar kiberdrošību, nelikumīgu darbību finansēšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti.
ES mērķis ir izmantot digitālās finanšu darbības sniegtās priekšrocības, vienlaikus pārvaldot to radītos riskus. Tās mērķis ir izveidot konkurētspējīgu un inovatīvu finanšu nozari, nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību un radīt apstākļus, lai spēcīgi Eiropas tirgus dalībnieki varētu uzņemties vadošo lomu šajā nozarē.
Digitālā finanšu darbība var būt katalizators strukturālai pārveidei attiecībā uz to, kā tiek piesaistīts, sadalīts, nokārtots un uzraudzīts kapitāls. Tā var “mazināt distanci” starp noguldītājiem un novatoriem, starp maziem uzņēmumiem un lieliem kapitāla kopfondiem, kā arī starp valstu tirgiem un Eiropas tirgu. Tas varētu palielināt kapitāla sadales efektivitāti un samazināt finanšu sistēmas izmaksas, lai palīdzētu labāk finansēt reālo ekonomiku.
Eurogrupas priekšsēdētājs Pjerakakis (Pierrakakis), vēstule Eurosamita priekšsēdētājam Antoniu Koštam (António Costa), 2026. gada 11. marts
Kas ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija un aktīvu žetonizācija?
Vispārīgi definējot, sadalītā virsgrāmata ir decentralizēta un konsensa mehānismā balstīta koplietota datubāze, ar kuras starpniecību tiek validēts darījums. Tas nozīmē, ka datorizētu “mezglu” tīkls var aizstāt tradicionālo finanšu tirgus arhitektūru, kuras centrā ir vienots darījumu un aktīvu īpašumtiesību reģistrēšanas reģistrs.
Pamatojoties uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (SVT), finanšu aktīvu “žetonizācija”, t. i., aktīvu emitēšana, glabāšana un aprite koda bloku veidā, kas satur visas aktīvu iezīmes un algoritmus/noteikumus darījumu veikšanai ar tiem, ir kļuvusi pamanāmāka pirmām kārtām ar kriptoaktīviem un arvien vairāk ar “tradicionālajiem” finanšu aktīviem, piemēram, obligācijām, investīciju fondiem, akcijām vai biržas precēm.
Digitālais euro
Attīstoties digitālajai finanšu darbībai, ES strādā pie tā, lai ieviestu digitālo euro, kas būtu digitāls centrālās bankas naudas veids un ko Eiropas Centrālā banka emitētu nelielu darījumu veikšanai līdztekus fiziskai skaidrai naudai.
Digitālais euro papildinātu, nevis aizstātu banknotes un monētas. Tas sniegtu cilvēkiem un uzņēmumiem papildu izvēli maksājumu veikšanā, vienlaikus saglabājot skaidru naudu kā maksāšanas līdzekli.
Digitālais euro, kam ir papildu, inovatīva un droša maksāšanas līdzekļa potenciāls, varētu atbalstīt ES digitālo finanšu darbību.
Tajā pašā laikā tas veicinātu Eiropas stratēģisko autonomiju, samazinot atkarību no trešo valstu maksājumu risinājumiem un stiprinot ES maksājumu sistēmas noturību.
Vienlaikus Eiropas Centrālā banka strādā pie tikai finanšu institūcijām paredzētā digitālā euro ieviešanas, lai nodrošinātu, ka, piemēram, starpbanku vai ārvalstu valūtas darījumus var veikt, izmantojot centrālās bankas naudu. Tas stiprinās ES finanšu tirgus, kā arī euro starptautisko nozīmi.
Ar Regulu par kriptoaktīvu tirgiem pirmo reizi kriptoaktīvi, kriptoaktīvu emitenti un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek iekļauti vienā ES tiesiskajā regulējumā.
Regulējums attiecas uz tā dēvēto “nenodrošināto” kriptoaktīvu emitentiem, t. i., lielāko daļu kriptoaktīvu, piemēram, bitkoinu, kam nav finanšu aktīvu rezerves, lai nostiprinātu savu tirgus vērtību, un tā dēvētajām “stabilajām kriptomonētām”, kā arī tirdzniecības vietām un makiem, kuros kriptoaktīvi tiek turēti.
Jauno noteikumu mērķis ir:
labāka patērētāju un ieguldītāju aizsardzība,
labāka ar kriptoaktīviem saistīto risku regulēšana,
inovācijas veicināšana un ES kā digitālās politikas standartu noteicējas lomas stiprināšana.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var gūt labumu no skaidriem un saskaņotiem noteikumiem, un tiem būs vajadzīga tikai viena atļauja, lai darbotos visā ES. Tomēr tiem būs jāievēro stingras prasības attiecībā uz patērētāju maku aizsardzību, un tos sauks pie atbildības, ja tie zaudēs ieguldītāju kriptoaktīvus. Eiropas Banku iestāde uzturēs publisku neatbilstīgo kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju reģistru.
Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir arī jāsniedz informācija par savu ietekmi uz vidi un klimatu.
Regula par kriptoaktīvu tirgiem stājās spēkā 2023. gada jūnijā un ir pilnībā piemērojama kopš 2024. gada decembra. Padome šos noteikumus oficiāli pieņēma 2023. gada maijā.
Kriptoaktīvi ir digitāls vērtības vai tiesību attēlojums. Kriptoaktīvi ir viens no galvenajiem sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju pielietojumiem finanšu jomā.
Kas ir “stabilās kriptomonētas”?
Atšķirībā no “nenodrošinātiem” kriptoaktīviem, piemēram, bitkoina, kuru novērtējumu neizbēgami ietekmē tirgus svārstīgums, “stabilās kriptomonētas” ir kriptovalūtas veidi, kuru tirgus vērtību cenšas piesaistīt kādai ārējai atsaucei, piemēram, kādai no tradicionālajām valūtām. Stabilo kriptomonētu emitenti parasti izveido valdības parāda vērtspapīru, citu augstas likviditātes aktīvu un naudas līdzekļu rezervi, lai nodrošinātu stabilo kriptomonētu vērtību un aizsargātu šo piesaisti.
Digitālās darbības noturības akts
Tā kā finanšu nozare kļūst arvien atkarīgāka no digitālajiem procesiem un programmatūras, pieaug riski saistībā ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) sistēmu darbības traucējumiem un apdraudējumu.
Digitālās darbības noturības akts (DORA) nodrošinās, ka Eiropas finanšu nozare var pārvarēt nopietnus darbības traucējumus. Ar DORA tiek noteiktas vienotas prasības tīklu un informācijas sistēmu drošībai uzņēmumos un organizācijās, kas darbojas finanšu sektorā, kā arī kritiski svarīgām trešām personām, kuras tām sniedz ar IKT saistītus pakalpojumus – piemēram, mākoņdatošanas platformas vai datu analīzes pakalpojumus. Visu uzņēmumu uzdevums ir nodrošināt, ka tie spēj izturēt ar IKT saistītus traucējumus un draudus, reaģēt uz tiem un no tiem atgūties.
Padomes un Parlamenta sarunu vedēji 2022. gada maijā panāca provizorisku vienošanos par DORA. Padome šos noteikumus oficiāli pieņēma 2022. gada novembrī.
Digitālās finanšu darbības stratēģijas ietvaros ES strādā pie tā, lai novērstu šķēršļus, kas saistīti ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT) izmantošanu finanšu tirgos.
Tirgus integrācijas un uzraudzības tiesību aktu kopums, ko Eiropas Komisija ierosināja 2025. gada decembrī, ietver sevī pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt plašāku SVT izmantošanu un uzlabot finanšu tirgu darbību visā ES.
Tiesību aktu kopuma pamatā ir pašreizējā SVT izmēģinājuma režīma pieredze, un tā mērķis ir atvieglot finanšu tirgus dalībniekiem SVT izmantošanu finanšu instrumentu tirdzniecībai un norēķiniem, kā arī paplašināt tirgus dalībnieku uzņēmējdarbību.
Tās mērķis ir arī uzlabot ES kapitāla tirgu integrāciju un efektivitāti, pielāgojot spēkā esošos noteikumus jaunajām tehnoloģijām, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitātes un ieguldītāju aizsardzības pasākumus.
