Nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā
Noteikumi par nodokļiem digitālajā ekonomikā, kuru pamatā ir labas nodokļu pārvaldības principi, var palīdzēt veicināt izaugsmi un – papildus citiem ieguvumiem – īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos.
Kāpēc ir vajadzīga taisnīga nodokļu uzlikšana digitālajā ekonomikā?
Digitālā ekonomika iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir sniegusi daudz priekšrocību. Tajā pašā laikā arvien lielākais skaits konkrētu digitālo darbību un jaunu uzņēmējdarbības modeļu rada arvien lielākas problēmas esošajām nodokļu sistēmām. Ir svarīgi, lai visas mūsu ekonomikas nozares godīgi maksātu savu nodokļu daļu un sekmētu mūsu sabiedrības funkcionēšanu.
Pašreizējie noteikumi starptautiskos nodokļu jautājumos tika izstrādāti, paredzot tos piemērot uzņēmumiem ar fizisku klātbūtni valstī. Arvien lielāka tautsaimniecību digitalizācija rada nodokļu problēmas, piemēram, samazinās nodokļu ieņēmumi tādēļ, ka ļaunprātīgi apiet nodokļu sistēmu un izvairās no nodokļu maksāšanas. Tādēļ nodokļu noteikumi ir attiecīgi jāatjaunina.
Līdz ar jaunu tehnoloģiju un uzņēmējdarbības modeļu attīstību daudziem digitālajiem uzņēmumiem:
- ir lietotāji un klienti kādā valstī, kurā nav fiziskas uzņēmuma klātbūtnes,
- un šie uzņēmumi gūst peļņu mijiedarbībā ar lietotājiem un klientiem, izmantojot to datus un ieguldījumu.
Tā kā nodokļu noteikumi joprojām paredz fizisku klātbūtni, peļņai no digitālajām darbībām bieži netiek uzlikts nodoklis tirgus jurisdikcijā (t. i., valstī, kurā atrodas lietotāji un patērētāji).
Globāla starptautisko noteikumu reforma attiecībā uz nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem (uzņēmējdarbībai)
ES tiesību akti par noteikumiem attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli ir cieši saistīti ar centieniem rast globālus risinājumus, un šie centieni ir minēto tiesību aktu pamatā. G20 un ESAO ir vadījušas sarunas par starptautisku nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā, lai panāktu vienprātību par globālu risinājumu ilgtermiņā.
Šis darbs principā tiek veikts ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) jomā izveidoto G20/ESAO iekļaujošo satvaru. Minētajai iniciatīvai jau ir pievienojušās 140 valstis un jurisdikcijas.
BEPS jomā izveidotā ESAO/G20 iekļaujošā satvara dalībnieki 2021. gada 8. oktobrī vienojās par starptautisko noteikumu par nodokļu uzlikšanu starptautisku uzņēmumu peļņai reformas galvenajiem aspektiem. Šī vienošanās ir izklāstīta paziņojumā par divu pīlāru risinājumu reaģēšanai uz nodokļu problēmām, ko rada ekonomikas digitalizācija (pazīstams arī kā “BEPS jomā izveidotā ESAO/G20 iekļaujošā satvara 2021. gada oktobra paziņojums”).
Visas ES dalībvalstis pauda atbalstu šim paziņojumam gan kā iekļaujošā satvara dalībnieces, gan ECOFIN padomē un Eiropadomē.
BEPS jomā izveidotā ESAO/G20 iekļaujošā satvara 2021. gada oktobra paziņojums paredz divu pīlāru risinājumu.
Pirmais pīlārs sastāv no noteikumiem un kārtības, kas ļaus pārdalīt nodokļu uzlikšanas tiesības starp jurisdikcijām, kurās lielākajām un ienesīgākajām starptautisko uzņēmumu grupām ir sava tirgus daļa un kurās šīs grupas gūst peļņu.
Otrajā pīlārā būtībā ir noteikumi par minimālu faktisku nodokļu uzlikšanu lielākajām starptautisku uzņēmumu grupām, un tā mērķis ir mazināt nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas iespējas. Tā mērķis ir arī nodrošināt, ka tiek maksāta saskaņota globāla uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālā likme, kas ir 15 %.
Pirmais pīlārs: nodokļu uzlikšanas tiesību pārdale
Galvenais paredzamais pirmā pīlāra rezultāts ir daudzpusēja konvencija, kas ļaus pusēm izmantot (vai “pārdalīt”) jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības (“summa A”).
Attiecīgais teksts attieksies uz plašu spektru ar noteikumiem par:
- darbības jomu, saikni, nodokļu bāzi,
- ieņēmumu iegūšanas noteikumiem par dubultas nodokļu uzlikšanas novēršanu,
- strīdu novēršanu un noregulēšanu,
- vienpusēju pasākumu (piemēram, valstu digitālo nodokļu) atcelšanu un apturēšanu,
- konvencijas stāšanos spēkā.
Pirmā pīlāra “summa B” nodrošinās lielāku noteiktību nodokļu jomā, izveidojot standartizētus transfertcenu noteikšanas kritērijus plaši izplatītiem darījumu veidiem.
Otrais pīlārs: minimāla faktiskā nodokļu uzlikšana
Darbs pie otrā pīlāra ir pavirzījies uz priekšu ātrāk nekā pie pirmā pīlāra. BEPS jomā izveidotā ESAO/G20 iekļaujošā satvara dalībnieki 2021. gada 14. decembrī apstiprināja ESAO paraugnoteikumus “Nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija – Globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (otrais pīlārs)”. Visas dalībvalstis ir apņēmušās šos noteikumus ievērot.
Minimāla faktiskā nodokļu uzlikšanas, kas ir otrā pīlāra būtība, ir balstīta uz diviem galvenajiem noteikumiem (pazīstami arī kā globālie nodokļu bāzes samazināšanas novēršanas paraugnoteikumi (“GloBE noteikumi”):
- ienākuma iekļaušanas noteikums (IIR),
- nepietiekami apliktu maksājumu noteikums (UTPR).
Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt, lai peļņai, ko gūst starptautisku uzņēmumu grupas, kuru apgrozījums ir vismaz 750 miljoni EUR, tiktu piemērota faktiskā likme vismaz 15 % apmērā.
Otrā pīlāra noteikumi tika transponēti ES tiesību aktos ar Padomes 2022. gada 15. decembra Direktīvu par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.
Abu pīlāru izstrādes pabeigšana
BEPS jomā izveidotā G20/ESAO iekļaujošā satvara dalībnieki 2023. gada 10. un 11. jūlija sanāksmē panāca turpmāku progresu attiecībā uz atlikušajiem abu pīlāru projekta elementiem. Kā viens no galvenajiem punktiem tika apstiprināts tas, ka galīgo vienošanos par daudzpusējo konvenciju panākt un to parakstīt ir paredzēts līdz 2023. gada beigām.
- Paziņojums par divu pīlāru risinājumu attiecībā uz tādu nodokļu problēmu novēršanu, ko rada ekonomikas digitalizācija (ESAO, 2021. gada 8. oktobris)
- Padomes Direktīva par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
ES politika attiecībā uz nodokļiem digitālajā ekonomikā
ES strādā vairākās jomās, lai nodrošinātu, ka pašreizējie noteikumi par nodokļu uzlikšanu ir digitālajam laikmetam piemēroti. Kopš 2017. gada šie jautājumi ir viena no tās galvenajām prioritātēm.
Eiropas Komisija 2018. gada martā ierosināja jaunus noteikumus, lai nodrošinātu tādu taisnīgu nodokļu uzlikšanu digitālajām darbībām ES, ar kuru tiek arī veicināta izaugsme. Komisijas priekšlikumi tagad ir apturēti, ņemot vērā to, ka turpinās sarunas G20/ESAO iekļaujošajā satvarā. Ja šajās sarunās tiks panākts un globāls risinājums un vienošanās un ja tie tiks efektīvi īstenoti, minētie priekšlikumi kļūs lieki.
2018. gada tiesību aktu kopumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā veidoja divi tiesību aktu priekšlikumi ar mērķi:
- reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumus, lai peļņai tiktu uzlikts nodoklis tur, kur uzņēmumiem ir nozīmīga digitāla klātbūtne;
- izstrādāt pagaidu nodokli ieņēmumiem no digitālajiem pakalpojumiem (digitālo pakalpojumu nodoklis).
- Eiropadomes secinājumi, 2017. gada 19. oktobris
- Padomes secinājumi par nodokļiem digitālajā ekonomikā, 2017. gada 30. novembris
- Priekšlikums – Padomes Direktīva, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā
- Priekšlikums – Padomes Direktīva par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana
Administratīva sadarbība ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņas jomā
Viens no galvenajiem ES nodokļu politikas pamatelementiem ir administratīva sadarbība, ko īsteno, izmantojot ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Tas palīdz nodrošināt efektīvu ieņēmumu iekasēšanu.
Ekonomikas digitalizācija rada īpašas problēmas, jo dažu veidu informācijai par ieņēmumiem vai ienākumiem no digitālām saimnieciskajām darbībām valstu nodokļu iestādes nevar piekļūt.
Lai atrisinātu šo problēmu un atbilstoši globāli saskaņotiem standartiem, ES paplašina administratīvās sadarbības jomu, veicot mērķtiecīgus grozījumus Direktīvā par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC).
Padome 2021. gada martā pieņēma jaunus noteikumus (DAC7), saskaņā ar kuriem, sākot ar 2023. gadu, dalībvalstu nodokļu iestādes automātiski apmainās ar informāciju par ienākumiem, ko pārdevēji guvuši digitālajās platformās. Tas palīdz:
- novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu saistībā ar darbībām šādās platformās,
- uzlabot taisnīgumu nodokļu jomā,
- veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan platformām, gan pārdevējiem.
Padome 2023. gada 17. oktobrī pieņēma direktīvu, kas ietver jaunu grozījumu kopumu DAC noteikumos (DAC8). Izmaiņas galvenokārt attiecās uz:
- ziņošanu un automātisku informācijas apmaiņu par ieņēmumiem no darījumiem ar kriptoaktīviem,
- informācijas apmaiņu par iepriekšējiem nodokļu nolēmumiem attiecībā uz turīgākajām personām (ar augstu neto aktīvu vērtību).
Mērķis bija stiprināt administratīvu sadarbību starp nodokļu administrācijām un paplašināt reģistrācijas un ziņošanas pienākumu tvērumu.
DAC8 noteikumi attiecas uz papildu aktīvu un ienākumu kategorijām, piemēram, kriptoaktīviem. Nodokļu iestādēm ir automātiski jāapmainās ar informāciju, kas iegūta no kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju ziņojumiem. Līdz šim dalībvalstu nodokļu administrācijām ir bijis grūti nodrošināt nodokļu saistību izpildi šajā konkrētajā jomā. Tā kā kriptoaktīvi ir decentralizēti un tiek viegli tirgoti pāri robežām, ir vajadzīga cieša starptautiska administratīvā sadarbība, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu.
- Kriptoaktīvi: kā ES regulē tirgus (vispārīga informācija)
- Padomes Direktīva par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (“ES Oficiālais Vēstnesis”)
- Padome pieņem direktīvu, lai veicinātu sadarbību starp valsts nodokļu iestādēm (DAC8) (paziņojums presei, 2023. gada 17. oktobris)
- Nodokļi: Padome pieņem jaunus noteikumus, lai stiprinātu administratīvo sadarbību un ietvertu digitālās platformās veiktu pārdošanu (paziņojums presei, 2021. gada 22. marts)
Padome 2025. gada 14. aprīlī pieņēma jaunus noteikumus (DAC9) nolūkā uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz minimālo faktisko nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem.
Jaunie noteikumi:
- izveidos vienotu standarta veidlapu, kas starptautiskām uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām būs jāizmanto, lai izpildītu savus pārskatu iesniegšanas pienākumus atbilstīgi Otrā pīlāra direktīvai, ar kuru īsteno G20/ESAO globālo vienošanos,
- uzlabos datu apmaiņu starp nodokļu iestādēm,
- mazinās administratīvo slogu uzņēmumiem.
Līdz 2025. gada 31. decembrim DAC9 būs jātransponē visu dalībvalstu tiesību aktos.
Tiesību aktu pakete “PVN digitālajā laikmetā”
ES arī strādā pie jauniem pasākumiem nolūkā reformēt ES pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu, lai panāktu, ka tā ir digitālajam laikmetam piemērota.
PVN ir viens no vissvarīgākajiem dalībvalstu iestāžu ieņēmumu avotiem, kas veicina tādus sabiedriskos pakalpojumus kā izglītība, veselības aprūpe, bibliotēkas un sabiedriskais transports. Katru gadu ES dalībvalstis ES gūst PVN ieņēmumus aptuveni 1000 miljardu EUR apmērā.
Daļa PVN tiek ieskaitīta arī ES budžetā kā “pašu resurss”. Tas veidoja aptuveni 20 miljardu EUR iemaksu ES 2022. gada budžetā.
Tomēr ievērojams apjoms PVN ieņēmumu joprojām netiek iekasēts un tiek zaudēts krāpšanas, administratīvu kļūmju, bankrotu, maksātnespējas un citu iemeslu dēļ.
Padome 2025. gada 11. martā deva galīgo apstiprinājumu tiesību aktu paketei “PVN digitālajā laikmetā”, kuras mērķis ir palīdzēt apkarot krāpšanu PVN jomā, atbalstīt uzņēmumus un veicināt digitalizāciju.
Ar jaunajiem noteikumiem tiks:
- uzlabota vienas pieturas aģentūra tiešsaistes PVN reģistrācijas sistēmai,
- prasīts tiešsaistes platformām maksāt PVN par pasažieru pārvadājumiem un izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem, ja atsevišķi pakalpojumu sniedzēji ir atbrīvoti no nodokļa maksāšanas,
- līdz 2030. gadam pilnībā digitalizēti digitālās ziņošanas pienākumi, kuru pamatā ir e-rēķinu sagatavošana uzņēmumiem, kas Eiropas Savienībā darbojas pāri robežām.
Vienas pieturas aģentūra PVN reģistrācijai
“Vienas pieturas aģentūras” ļauj uzņēmumiem deklarēt un pārskaitīt PVN, kas maksājams par preču un pakalpojumu pārdošanu patērētājiem citās ES valstīs, izmantojot vienas dalībvalsts administrāciju un vienā valodā.
Tomēr, ja uzņēmums vēlas pārdot preces un pakalpojumus patērētājiem citās dalībvalstīs (no uzņēmuma, kuru tas iedibinājis šajā dalībvalstī), tam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam šajās papildu dalībvalstīs. Ar tādu pašu problēmu saskaras tirgotāji, kuri vienkārši vēlas pārvietot krājumus uz noliktavu citā dalībvalstī.
Lai to risinātu, jaunie noteikumi paplašinās esošo “vienas pieturas aģentūru” darbības jomu, iekļaujot tajā noteiktu preču, piemēram, elektroenerģijas vai gāzes, pārdošanu patērētājiem, ko veic citā dalībvalstī, nevis tikai pārrobežu piegādē.
Šīs izmaiņas ļaus lielākam skaitam uzņēmumu izpildīt savas PVN prasības, izmantojot vienotu tiešsaistes portālu vienā valodā.
Paredzams, ka ar šo pasākumu desmit gadu laikā uzņēmumi, jo īpaši MVU, varēs ietaupīt aptuveni 8,8 miljardus EUR no reģistrācijas un administratīvajām izmaksām.
Padome 2025. gada 13. maijā vienojās par jaunu direktīvu par PVN noteikumiem attiecībā uz importētu preču tālpārdošanu un PVN importam. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ārvalstu tirgotājiem vai platformām tiks noteikta atbildība par PVN importam un importēto preču tālpārdošanai preču galamērķa dalībvalstī. Tas veicinās importa vienas pieturas aģentūras (IOSS) izmantošanu, jo ārvalstu tirgotājiem vai platformām, kas to neizmanto, būs jābūt reģistrētiem katrā dalībvalstī.
PVN platformu ekonomikai
Pēdējos gados platformu ekonomika ir ievērojami pieaugusi, un tiešsaistes platformas savieno noteiktus pakalpojumu sniedzējus un patērētājus.
Saskaņā ar pašreizējiem PVN noteikumiem daudzi izmitinājuma īres un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto tiešsaistes platformas, nemaksā PVN. Daudziem no šiem pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no tā, vai tie ir fiziska persona vai mazs uzņēmums, parasti nav jāreģistrējas PVN nolūkiem vai tiem vienkārši nav zināms, ka tiem var būt jāmaksā PVN par pakalpojumiem, ko tie sniedz.
Izmitināšanas un pasažieru pārvadājumu nozarē pakalpojumu sniedzēji tieši konkurē ar tradicionālajiem, PVN nolūkos reģistrētajiem piegādātājiem, piemēram, ar viesnīcām un privātiem transporta uzņēmumiem. Piemēram, viesnīcas lielākajās Eiropas pilsētās konkurē ar tiešsaistes platformām, kas piedāvā tūkstošiem sludinājumu tajās pašās pilsētās. Daudziem no šiem sludinājumiem nepiemēro nodokli.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem minētās platformas būs atbildīgas par PVN iekasēšanu un pārskaitīšanu nodokļu iestādēm, ja to pakalpojumu sniedzēji to nedara.
Tas veicinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp tiešsaistes platformām, no vienas puses, un tradicionālajiem īstermiņa izmitinājuma un transporta pakalpojumu sniedzējiem, no otras puses.
Tas atvieglos slogu, kādu MVU rada PVN noteikumu saprašana un ievērošana, jo īpaši dažādās dalībvalstīs, vienlaikus radot ievērojamus papildu PVN ieņēmumus.
Digitālā PVN ziņošana
Pašlaik uzņēmumi, kas pārdod preces visās ES dalībvalstīs, ik pēc dažām nedēļām iesniedz savas valsts nodokļu iestādei kopsavilkuma paziņojumu, kurā sniegts pārskats par to, ko tie ir pārdevuši uzņēmumiem citās ES dalībvalstīs.
Novēlota PVN informācijas apmaiņa rada nepilnības, ko var izmantot krāpnieki, tādējādi radot iestādēm grūtības ātri identificēt jebkādus aizdomīgus vai krāpnieciskus darījumus.
Ar jaunajiem noteikumiem tiks izveidota reāllaika digitālā PVN ziņošanas sistēma, izmantojot e-rēķinus, kas balstīti uz spēkā esošo Eiropas e-rēķinu standartu.
Uzņēmumi izdos e-rēķinus par pārrobežu darījumiem, automātiski ziņojot datus nodokļu administrācijām, kuras pēc tam tos kopīgos, izmantojot jaunu IT sistēmu, lai atklātu jebkādas aizdomīgas darbības.
Plānots, ka ES sistēma stāsies spēkā 2030. gadā, un līdz 2035. gadam tiks sasniegta pilnīga valstu sistēmu sadarbspēja.
E-rēķinu sistēma:
- samazinās krāpšanu PVN jomā par līdz pat 11 miljardiem EUR gadā,
- nākamajos desmit gados ES tirgotājiem samazinās administratīvās un atbilstības nodrošināšanas izmaksas par vairāk nekā 4,1 miljardu EUR gadā,
- nodrošinās pastāvošo valstu sistēmu sadarbspēju visā ES.
Skatīt arī
Kā darbojas ES nodokļu politika
Nodokļu apiešanas apkarošana Eiropas Savienībā
Digitālā pārkārtošanās: ES digitālās nākotnes veidošana
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 28. aprīlis