Kapitāla tirgu savienība – skaidrojums

Kāpēc ir būtiski padziļināt Eiropas kapitāla tirgus

Atvērti, labi funkcionējoši un integrēti kapitāla tirgi ir būtiski, lai ES varētu turpināt attīstīt savu vienoto tirgu un piesaistīt investīcijas. Tie veicina izaugsmi un inovāciju, rada darbvietas un uzlabo konkurētspēju.

Pēdējos gados ES ir ievērojami uzlabojusi savu kapitāla tirgu darbību, attīstot kapitāla tirgu savienību – iniciatīvu patiesi vienota kapitāla tirgus izveidei visā ES.

Lai gan pēdējos pāris gados ES kapitāla tirgu izaugsmē ir panākts ievērojams progress – kopš 2014. gada salīdzinājumā ar IKP gandrīz 50 % –, to attīstībā joprojām ir vērojamas būtiskas atšķirības.

• Kapitāla tirgu savienības 2021. gada tiesību aktu kopums
• Kapitāla tirgu savienības 2022. gada tiesību aktu kopums
• Privāto ieguldījumu stratēģija

Tādēļ ES ir jāuzlabo turpmākie centieni attīstīt savus kapitāla tirgus.

Attīstītāki un integrētāki Eiropas kapitāla tirgi:

• ļautu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, dažādot savus finansējuma avotus,
• veicinātu pārrobežu investīcijas un piesaistītu vairāk ārvalstu investīciju Eiropas Savienībā,
• padarītu ES finanšu sistēmu stabilāku, noturīgāku un konkurētspējīgāku,
• uzlabotu iespējas noguldītājiem un samazinātu finansēšanas izmaksas uzņēmumiem,
• stiprinātu euro kā starptautiskas investīciju valūtas nozīmi,
• atbalstītu investīcijas inovācijā un veicinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Līdztekus labi funkcionējošai banku savienībai dziļi un likvīdi kapitāla tirgi veicinātu ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) vispārējo noturību.

ES finanšu tirgu infrastruktūra

Eiropas kapitāla tirgu integrācija joprojām ir samērā pieticīga. Stabilais un labi regulētais ES banku sektors gādā par lielu daļu finansējuma vajadzību uzņēmumiem Eiropā. Savukārt uzkrājumu un investīciju iespējas iedzīvotājiem piedāvā galvenokārt bankas un apdrošināšanas sabiedrības.

ES finanšu tirgus infrastruktūra/eurozona

Kapitāla tirgi Eiropā valstu līmenī joprojām ir sadrumstaloti, un to finansiālā integrācija atpaliek no tā līmeņa, kāds bija pirms globālās finanšu krīzes. Šī sadrumstalotība kopā ar salīdzinoši mazajiem kapitāla tirgiem kavē pārrobežu riska dalīšanu. Tas mazina ES noturību pret satricinājumiem.

Uzņēmumu piekļuve kapitālam

ES ir jānodrošina, ka Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīgās finansēšanas iespējas.

Jo īpaši darbības uzsākšanas un izvērses posmā uzņēmumi gūtu labumu no padziļinātiem un labi funkcionējošiem Eiropas riska kapitāla tirgiem. Pašlaik augošu uzņēmumu finansēšanas kārtās dominē ārvalstu ieguldījumi. Dinamiskiem un inovatīviem ES uzņēmumiem bieži vien nepietiek kapitāla, lai konkurētu pasaules mērogā, un tiem finansējums ir jāmeklē ārvalstīs vai jāpārceļas uz tām. Piemēram, Eiropas tehnoloģiju jaunuzņēmumus daudz biežāk iegādājas ASV uzņēmumi, nevis otrādi. Turklāt piekļuve riska kapitāla (RK) investīcijām ir ierobežota salīdzinājumā ar ASV, kur 2022. gadā RK investīcijas bija desmit reižu lielākas nekā ES.

SVF pētījumi liecina, ka Eiropas kapitāla tirgu sadrumstalotība rada arī finansējuma izmaksu atšķirības uzņēmumiem dažādās valstīs.

Tā kā ES kapitāla tirgu attīstība pašlaik ir nepietiekama, uzņēmumi nevar pilnībā izmantot finansējumu un investīcijas, ko varētu piedāvāt pilnībā integrēti Eiropas kapitāla tirgi.

Tas arī padara ES par mazāk pievilcīgu vietu investīcijām, kā arī ietekmē uzņēmumu lēmumus izvērst darbību un tikt iekļautiem biržas sarakstā ES.

Finanšpratības uzlabošana visā ES

ES iedzīvotājiem ir nepieciešamas zināšanas un prasmes, lai varētu pieņemt finansiālus lēmumus: lemt par bankas konta atvēršanu, noslēgt aizdevuma līgumu vai investēt. Ikvienam būtu jāspēj izprast riskus, kas saistīti ar naudas aizņemšanos vai ieguldīšanu.

Tomēr finanšpratības līmenis ES joprojām ir zems. Saskaņā ar 2023. gadā publicēto Eirobarometra aptauju par finanšpratību aptuveni pusei ES pilngadīgo iedzīvotāju nav pietiekami labas izpratnes par finanšu pamatjēdzieniem.

64 % ES iedzīvotāju ir vidējs finanšpratības līmenis, savukārt 18 % – zems.

Lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem izdarīt uz labāku informāciju balstītu izvēli finanšu jomā un mudinātu viņus ieguldīt Eiropas finanšu tirgos, Padome 2024. gada 14. maijā apstiprināja secinājumus par finanšpratību. Mērķis ir sniegt norādes Komisijai un dalībvalstīm par darbībām, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju zināšanas un izpratni par finansēm.

• Kapitāla tirgu savienība: Padome apstiprina secinājumus par finanšpratību (paziņojums presei, 2024. gada 24. maijs)

Kurus no turpmāk minētajiem finanšu produktiem jūs pašlaik izmantojat vai esat izmantojis/-usi pēdējo divu gadu laikā?